Kur norimst dvēsele. Par palīdzību kapsētu apkopšanā 0
Kad pavasara saulītē beidzot būs nokusis sniegs, dosimies atkal sakopt savu tuvinieku atdusas vietas.Vai ir kādi jaunumi to uzturēšanas nosacījumos, vai pieņemts likumprojekts par apbedīšanu?
Rīgas pašvaldības deviņpadsmit kapsētas kopj, uzrauga un nodrošina to funkcionēšanu Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde. Pārvaldes priekšnieks Jānis Upītis:
— Rīgas pilsētā ir ne vien pašvaldības, bet arī privātās kapsētas, piemēram, Daugavgrīvas Baltās baznīcas ev. lut. draudzes kapi, Pokrova kapi, kur Dieva mierā dus izcilā aktrise Vija Artmane, gaišreģis Eižens Finks un daudzas citas sabiedrībā pazīstamas personības. Līdz ar to tām ir arī īpaša kultūvēsturiska vērtība. Privātajās kapsētās iekasē naudu par kapsētas apsaimniekošanu, tā paredzēta kapsētas infrastruktūras nodrošināšanai — konteineriem, kapu pārvaldes darbinieku algām, ūdenssūkņiem, celiņu iekārtošanai un uzturēšanai, koku izciršanai, kā arī daļēji draudzei (ja tāda ir).
Pagaidām Rīgas pašvaldības kapsētās nav jāmaksā gada nomas maksa par kapavietu, taču zinu, ka citās pašvaldībās tāda pastāv, piemēram, Olainē un Jūrmalā. Lai kapsētas uzturētu kārtībā, vajadzīgs ne vien finansiāls atbalsts, bet arī pārdomāta likumdošana.
Tāpēc Latvijas Apbedītāju asociācija izstrādāja likumprojektu par apbedīšanu. Ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta atbalstu likumprojekts ir vairākkārt izdiskutēts. Lai sūtītu tālāk uz Saeimu, tas nodots Latvijas Pašvaldību savienībai. Valdībā projekts nav nonācis. Iespējams, ka likuma tālākvirzīšana aizkavējusies tāpēc, ka mazajām pašvaldībām tas neko būtisku nemaina, jo tās strādā atbilstoši Ministru Kabineta un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Vienīgi lielajām pilsētām likums būtu izdevīgs, lai gūtu, piemēram, valsts pasūtījumus dižo cilvēku kapu pieminekļu uzturēšanai un saglabāšanai. Daudzās Eiropas valstīs līdzīgs likums jau darbojas, piemēram, Igaunijā. Tallinā Piritas kapsētā par valsts līdzekļiem uztur kārtībā ievērojamu cilvēku kapu pieminekļus.
Esam jau vērsušies Kultūras ministrijā ar lūgumu palīdzēt, jo 2015. gadā Rainim apritēs 150. jubileja un būtu jārestaurē Raiņa piemineklis. Šim darbam vajadzīgi apmēram 130 tūkstoši latu. Raiņa kapus sākam sakopt jau tagad, plānojam līdz 15. aprīlim alejā nocirst pāraugušos 44 bērzus. To vietā iestādīsim bērzu dižstādus ( 12 — 14 m augstus) no Vācijas, ko sarūpēs SIA ”Rīgas Meži”. Pērn Pirmajos Meža kapos vainagojām četrrindu liepu aleju, lai atsegtu Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa monumentālo skaistumu. Šogad sakopsim arī pārējās alejas liepas. Starp citu, šovasar aprit simts gadu kopš Meža kapu svinīgās iesvētīšanas.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš sacīja, ka saņēmuši vēstuli ar likumprojektu, tas apspriešanai esot nosūtīts pašvaldībām, taču šis dokuments neesot guvis atsaucību. Tāpēc projekts tālāk nav virzīts.
Kapu kultūra Latvijā ir kas īpašs, ko daudziem cittautiešiem dažkārt grūti saprast. Diez vai atrast otru tautu, kas tik cītīgi kā dārzus kopj kapus un tik bieži iet pie tuvinieku atdusas vietām. Turklāt var manīt, ka cilvēki kļuvuši vēl atsaucīgāki, līdzjūtīgāki un rosīgāki — ja, gatavojoties kādiem kapu svētkiem, redz, ka līdzās tuvinieku kopiņām ir kāds nesakopts apbedījums, cenšas sakopt. Ne jau visi spēj atbraukt uz lauku kapiņiem — vai nu vecums liedz, vai netiek ierobežotā sabiedriskā transporta dēļ… Lauku kapsētas nav pamestas likteņa varā, tās palīdz uzturēt pašvaldības.
Piemēram, Ciblas vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Malvīne Loce, kura kopā ar saviem skolēniem apzina novada kultūras vēsturi, ievērojusi: — Lielu artavu kapsētu sakopšanā dod sabiedriskie darbinieki jeb tā dēvētie ”simtlatnieki”. Piemēram, Briģu pagasta, Ciblas un Ludzas novadā viņi izzāģē lielos, nokaltušos, vecos kokus, appļauj brīvos laukumus, pieved smiltiņas…
Atmiņas par aizgājējiem, rūpes par viņu atdusas vietām bagātina mūsu dzīves izjūtu, palīdz veidot mūsu tikumus un vērtības, ko nodot tālāk nākamajām paaudzēm.
