Kur nopirkt sienu apdares materiālu linkrustu? 1
“Kādreiz bija tāds sienu apdares materiāls linkrusts. Vai to vēl var nopirkt?” Valdis Saulkrastos
Linkrusts radās Anglijā XIX gadsimtā un drīz izplatījās pa visu pasauli. To izgatavoja, sajaucot koka putekļus, eļļu un saistvielas un nostiprinot uz dabīga auduma pamatnes. Linkrusta dizains imitēja greznos angļu klasiskos ozola kokgriezuma sienas paneļus. Līdzību panāca, uz auduma uzklāto mīksto, organisko masu norullējot ar izgrebtiem veltņiem un iespiežot telpisku 2 – 2,5 mm dziļu zīmējumu. Materiāla izgudrotājs ir Frederiks Valtons (Frederick Walton), un nosaukums esot cēlies no latīniskā linum – lins, audums – un crust – miza.
Linkrusta ražošanu uzsāka 1877. gadā un drīz to plaši lietoja dzelzceļa pasažieru vagonos, tramvajos, automašīnās, kuģos un pat karalienes pilī. Tā strauji augošo popularitāti noteica greznums, vieglā kopšana un lielā mehāniskā izturība. Linkrusts var stāvēt simtiem gadu un ar laiku paliek tikai cietāks. Arī Rīgā linkrusta tapetes sāka lietot drīz pēc to ražošanas uzsākšanas un daudzās ēkās tas vēl ir saglabājies, piemēram, Mazajā ģildē, ko rotā 1888. gadā gatavotas tapetes, arī Latvijas bankas ēkā. Linkrusts mūsdienās ir kļuvis par sienu apdares etalonu – klasisku produktu, ko nav nepieciešams vairs mainīt. To joprojām ražo, izmantojot tradicionālos simtgadīgos metāla veltņus, kuru nospieduma asums ir tāds pat kā senāk.
Šodien linkrustu visvairāk izmanto sienu un griestu apdarei. To līmē kā reljefas tapetes, kā frīzes sienas augšējā daļā vai kā paneļus.
No smalka simetriska raksta linkrusta veido griestu pārklājumu. Labi krāsots klasiskais linkrusts joprojām ir viens no izsmalcinātākajiem sienas segumiem, un viselegantākie ir linkrusta dado – sienas paneļi jūgendstilā, gotiskajā, prinča Edvarda vai Seviļas stilā.
Materiālu tirgo ruļļos, cena ap Ls 25 kvadrātmetrā. Tā pielīmēšana prasa zināmu kvalifikāciju, kas iegūstama, strādājot ar tapetēm. Linkrustu pirms līmēšanas nepieciešams samitrināt un 15 minūtes mērcēt, noklājot loksnes ar seju pret seju. Jālūko, lai sakristu iekšējie un ārējie stūru raksti. Linkrustu var krāsot, turklāt divos veidos. Ar rullīti sagatavo fonu, nokrāso otru reizi un, kamēr krāsa nav nožuvusi, ar mitru sūkli viegli noņem to no izciļņiem. Citā versijā uz nožuvušas pamatkrāsas ar rullīti viegli uzklāj citu šīs krāsas toni. Improvizācijām ir daudz iespēju. Uz sarkana fona var likt zelta krāsu, to pamazgāt, tad klāt perlamutru un atkal pamazgāt. Tiesa, šai nodarbei nepieciešams treniņš. Reizē ar tapetēm jāiegādājas arī speciālā līme un, vēlams, attiecīgie instrumenti. Linkrusts ir pasūtāms salonā “Siena” un “Apdares studijā”.
– Pie mums tas ir nopērkams uz vietas un pat aptaustāms, – sola SIA “Krassky” valdes priekšsēdētājs Aigars Zelmenis.
