Kur ņemsim rezerves karavīrus? 13
Latvijā ir ap 6800 rezerves karavīru, kuri atvaļinājušies no profesionālā militārā dienesta vai zemessardzes. Nesen NBS aicināja uz mācībām 300 rezerves karavīrus, un uz tām atsaucās 59 karavīri. Militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš pats ir rezerves kapteinis, uzsver: lai nākotnē nodrošinātu lielāku rezerves karavīru skaitu un kvalitāti, ir vērts padomāt par jauna veida obligātā militārā dienesta atjaunošanu.
Jādomā par labāku apziņošanu
Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze informē, ka pavēstes par ierašanos uz rezerves karavīru mācībām tika izsūtītas 300 rezerves karavīriem. Vērtējot iespējamo atsaucību, ministrijā tika prognozēts, ka šoruden mācībās piedalīsies 50 līdz 120 rezerves karavīri. A. Gnēze uzsver, ka šobrīd tiek apkopota informācija par rezerves karavīriem, kuri neieradās uz mācībām vai tam ir attaisnojoši iemesli. Tuvākajos gados iecerēts atjaunot NBS rezervē esošo karavīru militārās prasmes. Pēc mācībām NBS apkopos secinājumus, izvērtēs kļūdas un tiek plānots palielināt mācību intensitāti, lai līdz 2018. gadam sagatavotu 2000 rezerves karavīru.
Tikmēr militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš kritizē karavīru apziņošanas veidu – tas esot noticis ar ierakstītām vēstulēm, un tie, kas varbūt gribējuši piedalīties mācībās, neesot aicināti. Viņš min piemēru, ka vasarā Igaunijas aizsardzības spēkiem izdevies uz mācībām sapulcināt 6500 rezerves karavīru, bet kopumā pavēstes tika izsūtītas 10 000 rezerves karavīriem. Tas ticis izziņots valsts mērogā, un rezerves karavīri paši arī pieteikušies. M. Vērdiņš aicina Latvijā apziņošanai izmantot modernākas metodes – sociālos tīklus, ziņojumus militārajos medijos un interneta blogos, nevis ar ierakstītajām vēstulēm. Iespējams, rezervisti esot vairījušies no darba devēju attieksmes. “Valsts un pašvaldību iestādēs NBS pārstāvjiem vajadzētu vērsties personāla daļā un tai nodot rezerves karavīram pavēsti, turklāt šim faktam piešķirt svinīgumu,” skaidro M. Vērdiņš, piebilstot, ka NBS esot arī ciešāk jāsadarbojas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai starp privātajiem darba devējiem vairotu izpratni par rezerves karavīru lomu. Viņš pats neesot saņēmis pavēsti, lai gan būtu vēlējies piedalīties mācībās. Tāpat viņš aicina arī sakārtot kompensāciju sistēmu rezerves karavīriem, jo mācību laikā viņi ir prom no darba, par to saņem mazas kompensācijas no valsts un dalība mācībās viņiem var pasliktināt materiālo situāciju.
Risinājums: zemessardzes intensīvais kurss?
Tomēr rezerves karavīru apziņošanas sistēma ir tikai daļa no problēmas. M. Vērdiņš uzskata, ka ar laiku var rasties kvalitatīvu rezerves karavīru trūkums: “Liela daļa rezerves karavīru ir vecākās paaudzes karavīri, kuriem ir dažāda pieredze. Iepriekš apgūto spēju līmenis ir dažāds. Daļa ir tādi, kuri izgājuši apmācības vēl padomju laikos, daļa ir no Latvijas obligātā militārā dienesta laikiem, citi – atvaļinājušies no profesionālā militārā dienesta. Tiem, kas savulaik apmācīti rīkoties ar Kalašņikova automātiem, tagad jāmācās viss no jauna, jo NBS rīcībā esošie ieroči ir pavisam citi.” Visticamāk, lielākā daļa rezerves karavīru ir brieduma gados un viņu apmācība jāsāk no jauna. Militārais eksperts pieļauj, ka NBS rezerves karavīru potenciāls šādos apstākļos nevar pienācīgi atjaunoties un nodrošināt nepieciešamās kaujasspējas. Viņš piedāvā risinājumu – jaunā veidolā atjaunot obligāto militāro dienestu. “Lietuva to izdarīja, un tie, kas brīvprātīgi piesakās dienestam, saņem arī papildu bonusus. Arī mums vajadzētu padomāt par šādu sistēmu. Šeit es nedomāju padomju laika obligātā militārā dienesta atjaunošanu,” skaidro M. Vērdiņš. Viņš piebilst, ka jaunais modelis varētu izpausties kā 200 dienu zemessardzes intensīvais kurss, kurā tā dalībniekiem valsts arī maksātu naudu, kā arī viņiem būtu citas priekšrocības. Tie lielākoties būtu gados jauni cilvēki, kuri automātiski pēc dienesta tiktu iekļauti rezerves karavīru sistēmā, turklāt viņi būtu atbilstoši apmācīti un militārās zināšanas būtu svaigas. “Ja šāda sistēma tiktu ieviesta, mēs katru gadu iegūtu ap 500 rezerves karavīru, un sistēma tiktu būtiski atjaunota un gatava lietošanai,” uzskata M. Vērdiņš.
