Kur nācijas pašapziņas stiprums. Saruna ar Vairu Vīķi-Freibergu 53
Gadu mijā mēdzam palūkoties uz aizgājušo laiku un ieskatīties sevī – kādi esam un ko varam darīt rītdienas labā? Aizejošā gada pēdējās dienās ciemojāmies Latvijas valsts eksprezidentes Vairas Vīķes–Freibergas dzīvoklī Brīvības ielā Rīgā.
– Daudziem atmiņā kā pirms vairākiem gadiem Mežaparka Lielajā estrādē aicinājāt latviešus būt stipriem, vareniem… Tagad tiek gatavota visnotaļ vērienīga Latvijas valsts simtgades svētku programma, bet cik stipra jūsu vērojumā patlaban ir latviešu kā nācijas pašapziņa?
Vaira Vīķe-Freiberga: – Jautājums ir: vai to ļaužu īpatsvars tautā, kas apzinās sava latviskuma un sevis kā cilvēka vērtību, ir pieaudzis attiecībā pret tiem, kas cieš no dažādiem personiski vai sabiedrības iespaidā attīstītiem kompleksiem? Savulaik apspiestai tautai netrūkst arī ārēju iemeslu, kas tās pašapziņai liek justies apdraudētai.
Mans subjektīvais iespaids, ka pašapziņas uzplūdi un atplūdi ik pa trim četriem gadiem nāk it kā ar jaunu vilni. Gados jaunie cilvēki, kuri auguši pasaulē, kur tautas iepriekšējās ciešanas slīd aizvien tālākā pagātnē, visumā jūtas ļoti pašapzinīgi par sevi. Vienīgais, kas viņiem, šķiet, pietrūkst, ir tas, ko manā bērnībā sauca tagad šķietami vecmodīgajā vārdā par patriotisko audzināšanu.
Tagad esmu satikusi ļoti daudz spējīgu jauniešu, kas aizbraukuši uz ārzemēm, jo viņu talantiem un zināšanām Latvijā nav bijis pielietojuma – un te neko viņiem nevar pārmest –, bet jautājums ir: vai viņi joprojām jūtas emocionāli saistīti ar Latviju?
– Bet tepat Latvijā, kur kopš neatkarības atjaunošanas nu jau vairāk nekā 25 gadus esam centušies sabiedrību vienot uz latviešu valodas bāzes, cittautiešu skolās mācot bilingvāli, pēkšņi Valsts prezidents Raimonds Vējonis ieteic amatpersonām ar krievu auditoriju runāt krieviski. Vai tas savā ziņā negrauj latvisko pašapziņu?
– Esmu nolēmusi savus pēctečus valsts prezidenta amatā nekomentēt. Tas būtu mazliet neētiski. Šajā gadījumā arī tādēļ, ka es pati vienkārši neprotu krievu valodu.
Kāpēc Vaira Vīķe-Freiberga, kura lielu daļu mūža nodzīvojusi divvalodīgajā Kvebekas štatā, uzskata, ka Latvijā amatpersonām oficiālās situācijās būtu konsekventi jārunā latviski, un ko viņa vēlētu Latvijas iedzīvotājiem Jaunajā gadā, – to lasiet 27. decembra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
