Kur mūzika saplūst ar dabu. Latvijas neparastākie vasaras koncerti 1
Kopš Latvijas novados tapušas jaunās koncertzāles, tās apmeklē arvien vairāk cilvēku. Taču īsajā, spilgtajā Latvijas vasarā nekārojas mūziku baudīt klasiskā koncertzāles vidē, gribas, lai tā saplūst ar dabas skaņām. Un ar katru gadu iespēju baudīt mūziku dabā rodas arvien vairāk – turklāt runa nav tikai par ierastajām brīvdabas estrādēm, bet pavisam netradicionālām vietām.
Ir koncertvietas, kas uzmirdz varbūt tikai vienu reizi. Tādas bija “Skaņas dabā” – koncerts uz Teirumnīku purva laipas, kas notika 2017. gada vasarā. Vēl citi notiek periodiski, taču rūpīgi jāseko līdzi, kurā brīdī un kurā vietā – kā Kārļa Kazāka “Velomūzika”.
Taču ir arī tādi, kuri, sākušies kā nejaušs joks vai draugu kopāsanākšana, kļuvuši par tradīciju, uz kuru tās apmeklētāji paļaujas un jau laikus gatavojas.
Dabas slavinājums
“Dabas koncertzāle” pastāv kopš 2006. gada, notiek katru gadu citā vietā. 2019. gadā DK varonis ir Viendienīte, un sarīkojumi notiks 5. jūlijā Skrīveru novada Satekās un 20. jūlijā – Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju. Ieeja bez maksas.
Mūziķis Ingus Ulmanis, kurš “Dabas koncertzāli” kopā ar domubiedriem radīja, teic – pašā sākumā noteikti nav paredzēts, ka “Dabas koncertzāle” būs tik ilgstošs projekts: “Uztvērām to vairāk kā vienkāršu, nedaudz īpatnu pasākumu mums pašiem. Ir svarīgi zināt, ka ir lietas, kuras dari, jo tas ir darbs, ar kuru pelni naudu, bet ļoti svarīgi atrast dzīvē ko tādu, kas aizrauj. “Dabas koncertzāle” bija sirds projekts, un, kā izrādījās, ne mums vienīgajiem.”
“Dabas koncertzāle” no pašiem sākumiem tapa kā sadarbības projekts ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas zinātniekiem, ceļot gaismā maz apmeklētas Latvijas vietas un katru gadu pievēršot uzmanību kādam Latvijas faunas, floras vai ģeoloģijas elementam.
Starp “Dabas koncertzāles” varoņiem bijuši gan tik sīciņas parādības kā hloroplasti, gan tik vērienīgas kā devons, kam tika veltīta vesela simfonija.
Galvenais “Dabas koncertzāles” finansētājs ir Vides aizsardzības fonds, nozīmīgākais sadarbības partneris – Dabas aizsardzības pārvalde, stāsta Ingus Ulmanis, norādot, ka ļoti svarīga projektā ir ir zinātnieku profesionālā klātbūtne: “Viens no “Dabas koncertzāles” uzdevumiem ir apvienot zinātni ar mākslu un arī pragmatismu, un ir pierādījies, ka tieši tas ir liels spēks dabas aizsardzībā, kas izpaužas arī apmeklētāju uzvedībā.”
Kā kuriozu mūziķis atceras pūšļu fukam veltīto “Dabas koncertzāli”, kad vietējie iedzīvotāji satraukušies, ka tiks izbradātas kāpas. Taču pēc pasākuma pašvaldības vadītājs zvanījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, ar izbrīnu stāstot, ka pēc aptuveni 5000 apmeklētāju klātbūtnes pat īsti nav palikuši atkritumi, ko savākt – viss kārtīgi paņemts līdzi.
Ingus Ulmanis norāda, ka sadarbība ar pašvaldībām, kurās “Dabas koncertzāle” risinās, ir ārkārtīgi svarīga. Tās nodrošina infrastruktūras elementus, turklāt mērķis ir uzrunāt ne tikai atbraucējus, kuru skaits vienmēr lielāks, bet pievērst savai apkārtnei tieši vietējo iedzīvotāju uzmanību. Iepriekš nesagatavotam apmeklētājam gan “Dabas koncertzāle” sākumā var radīt mulsumu, pieļauj Ingus Ulmanis, tomēr piebilst – tas atstāj “pieskārienu”, ka vieta, kurā tu dzīvo, ir vērtība, ko ikdienā nenovērtējam.
“Dabas koncertzāle” saņēmusi vairākas balvas gan kā vides zinātnes komunikāciju projekts, gan arī mūzikas, mākslas un pat arhitektūras balvas.
Ceļojums sapnī
“Ezera skaņas” pastāv no 2012. gada, katru gadu risinās vienā un tajā pašā vietā – Kāla ezerā. 2019. gadā notiks 17. augustā pulksten 4 no rīta, ieejas maksa – 20 eiro. “Ezera skaņas” rīko arī vasaras nometni, kas šogad notiks no 10. līdz 18. augustam.
Septītajām “Ezera skaņām” dots nosaukums “Ceļš sākas šonakt. Es dodos mainīties”, un tas tematiski pētīs zemūdens dzīles, pielīdzinot tās cilvēka zemapziņas plašumiem.
Muzikālais pasākums “Ezera skaņas” tradicionāli sākas pirms saullēkta uz skatuves, kas peld Kāla ezera vidū. Klausītāji ierodas laivās, un visapkārt valda tumsa un klusums. Pasākumam sākoties, ezera vidū parādās pirmie gaismas objekti un pirmās skaņas. Tās pieaug līdz ar gaismu un piedzīvo kulmināciju, saulei uzlecot.
Viens no “Ezera skaņu” rīkotājiem Reinis Spaile, teic – sākotnēji pavisam noteikti nav prognozējuši, ka pasākums kļūs tik populārs: “Doma par “Ezera skaņām” radās kā jauniešu iniciatīva – toreiz studēju un strādāju radošā sfērā, vasaras brīvlaikā vairāki draugi sanācām kopā pie ezera un darbnīcas veidā izveidojām šo pasākumu ļoti nepiespiestā, brīvā atmosfērā.”
Mūziķi katru gadu tiek piesaistīti citi, un, kaut gan reizēm tiek spēlētas jau gatavas kompozīcijas, lielākoties tomēr mūzika tiekot pielāgota neparastajai koncerta norises vietai vai komponēta īpaši tai. “Mūziķi katru gadu ir citi, tos izvēlamies pēc pasākuma centrālajiem elementiem, kas ir daba un saullēkts.
Mūziķu uzdevums ir ilustrēt dažādās gaismas fāzes no piķa melnas tumsas cauri rīta krēslai līdz saullēktam.
Mēs to attiecinām arī uz cilvēka miega fāzēm – dziļais miegs, sapņi un pamošanās,” stāsta Reinis Spaile.
Mūziķu vārdi iepriekš nekad netiek atklāti, jo rīkotāji vēlas, lai “Ezera skaņas” vienmēr ir māksliniecisks noslēpums.
Ar katru gadu pasākums audzis arvien vairāk gan ideju ziņā, gan arī tehniski, rodoties arvien jauni un jauni izaicinājumi, atzīst rīkotāji. Šogad, piemēram, viens no izaicinājumiem ir peldošās skatuves uzbūve. “Veikalu tīkls “Depo” palīdz ar materiāliem, bet mēs arī intensīvi domājam, kā materiālus izmantot atkārtoti, lai pasākums būtu dabai maksimāli draudzīgs,” sacīja Reinis Spaile.
Viņš atzīst, ka peļņu “Ezera skaņas” nenes – nākas ieguldīt pašu līdzekļus, atbalstu sniedz Madonas novada dome, kā arī fonds “Norden”. “Ir arī citi atbalstītāji, taču cenšamies ar sponsoriem pārāk neaizrauties, lai nekomercializējamies,” uzsver Reinis Spaile.
Klasiskā mūzika meža ielokā
Alternatīvais kamermūzikas festivāls “Sansusī” pastāv kopš 2014. gada. Norit Aknīstes novada viesu mājas “Susēja” apkārtnē. Šogad notiks 9.–11. augustā. Ieejas maksa atkarīga no biļetes veida.
Stāstu par “Sansusī” tapšanu, šķiet, vismaz pa ausu galam dzirdējis katrs, kurš kaut mazlietiņ interesējas par mūziku. Operdziedātājs Armands Siliņš mantoja dzimtas īpašumu Aknīstes novadā, un, domādams, ko ar to iesākt, aizprātojās līdz mūzikai pagalmā un mežā.
Sešos gados, kopš festivāls pastāv, tas audzis gluži kā čaklu roku tīts kamols, un nu jau “Sansusī” piedāvā plašu programmu no mūzikas līdz cirkam un dzejai, turklāt tajā atklāta arī rezidenču programma.
Jautāts, vai jau pašā sākumā plānojis, ka “Sansusī” tik ļoti apaugs ar dažādiem notikumiem, Armands Siliņš atbild – noteikti nav bijis plāna uztaisīt vienreizēju pasākumu: “Protams, mēs domājām uz priekšu un ar katru gadu sākām domāt arvien tālāk un tālāk. Kādā trešajā gadā, kad iesniedzām projektu “NORDEN Cultural Foundation”, ilglaicīgā attīstība bija viena no prasībām.”
Tomēr uz jautājumu, vai “Sansusī” rīkošanu uztver kā darbu, Armands Siliņš atbild noliedzoši: “Man vienmēr dzīvē bijuši darbi, kas patikuši sirdij, tādēļ darbu nekad neesmu uztvēris kā darbu. Festivāls, protams, sākās kā hobijs, īpaši sākumā, kad vēl nezinājām, ko tas laika ziņā un finansiāli prasīs.”
Sākotnēji “Sansusī” tomēr tapis kā paša un tuvāko domubiedru iekšēja nepieciešamība,
bet šobrīd pievienoto vērtību dod apziņa, ka apmeklētāji festivālu pieņēmuši, par to interesējas, un “tas mums neļauj, pat gribot, šo pasākumu pārtraukt,” saka Armands Siliņš.
Jau pirms pāris gadiem festivāls sasniedzis apmeklētāju virsējo robežu – Armands Siliņš lēš, ka tā ir aptuveni tūkstoš skatītāju un klausītāju vienas dienas laikā, pretējā gadījumā zustu mazā festivāla ģimeniskā izjūta. Pamatapmeklētāji – laikmetīgās mūzikas un mākslas mīļotāji, kas sabrauc no visas Latvijas un ne tikai. Tādējādi šīs trīs dienas kļūst par ievērojamu papildinājumu vietējai ekonomikai – naktsmājas tiek rezervētas jau laikus, arī veikalu un kafejnīcu īpašnieki var būt droši par pieprasījumu.
Lielu ieguldījumu gads
“Liepājas ezera mūzika” aizsākās 2017. gadā. 2019. gadā plānoti gandrīz 30 koncerti, tuvākie – 19.06. (Beāte Zviedre) un 22.06. (Katrīna Kabiņecka) ar katamarānu, plostu vai laivu Liepājas ezerā, vairākkārt sezonā, biļetes cena 3–12 eiro.
Doma par koncertciklu uz Liepājas ezera radusies katamarānu īpašniekam Viktoram Molokanovam, finansiālu atbalstu sniedz arī Liepājas dome, bet organizatoriskos darbus veic mākslinieciskais vadītājs Jānis Ivuškāns un projekta vadītāja Irita Kalēja. Pirmajā gadā sarīkoti desmit koncerti testa režīmā. “Jutām, ka tā lieta ies, pērn nopietnāk ķērāmies klāt, šogad jau ir saplānota visa sezona, pavisam 28–29 koncerti, sākta peldošas skatuves ar paceļamu jumtu būve, lai mākslinieki un aparatūra būtu pasargāti no lietus,” atklāja Irita Kalēja.
Koncertcikla idejas autoram pašam pieder deviņi, sadarbības partneriem – pieci katamarāni, kā arī plosti un laivas. Kopumā vienu koncertu var apmeklēt aptuveni 200 klausītāju, un tas, pēc rīkotāju domām, vismaz pagaidām ir pietiekams skaitlis. Interesanti, ka uz pirmajiem sezonas koncertiem vismaz puse bijusi iebraucēji, ne vietējie, turklāt pārsvarā ārzemnieki, arī kāda Ķīnas tūristu grupa un viesi no Dānijas.
Liela neparastās koncerta norises vietas dēļ esot arī mākslinieku interese par pasākumiem.
Šogad iespēju uzstāties koncertos meklējuši pat ārzemju mūziķi, kuri gatavi arī samazināt honorārus.
Rīkotāji aplēsuši, ka sezonas šķērsgriezumā koncerti arī atmaksājas, tiesa, ne katrs savāc maksimālo klausītāju skaitu: “Skaidri zinām, ka daudz interesentu būs uz Beātes Zviedres, Aijas Andrejevas, Emīla Balcera koncertiem – tie ir mākslinieki, kas paņem publiku,” saka Irita Kalēja.
Tiesa, šogad sezonas beigās gan nākšoties krietni rēķināt, vai “Liepājas ezera mūzikai” būs izdevies finansiāli palikt plusu zonā, jo plānoti vērienīgi ieguldījumi gan vizuālā tēla veidošanā, gan skatuves uzbūvē un aprīkošanā, gan arī mājas lapas izveidē.
