Kur mukt? Nosauktas drošākās valstis iespējama Trešā pasaules kara gadījumā 0
Cilvēces rīcībā šobrīd joprojām atrodas aptuveni 13 000 kodolgalviņu – skaitlis, kas, lai gan ievērojami samazinājies kopš Aukstā kara laikiem, joprojām ir pietiekams, lai kodolkara gadījumā sētu iznīcību plašās teritorijās. Un, lai gan par kodolapokalipsi negribas domāt, iespējams, rodas jautājums – kurās valstīs būtu visdrošāk dzīvot, ja šāda krīze iestātos?
Žurnālā “Risk Analysis” publicēts pētījums ir identificējis vairākas valstis, kuras, piemēram, pēc kodolkara, supervulkāna izvirduma vai asteroīda trieciena – spētu saražot pietiekami daudz pārtikas, lai izdzīvotu.
Kopš Krievijas un Ukrainas kara sākuma 2022. gadā un pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes pieaug arī bailes no kodolkonflikta, un arvien vairāk cilvēku uzdod jautājumu, ko šāda katastrofa nozīmētu cilvēcei un planētai.
Kodolkarš atnestu milzīgu postu – sākot ar bojāgājušajiem sprādzienu laikā un beidzot ar ilgstošu radiācijas ietekmi.
Pasauli skartu tehnoloģiskais sabrukums. Pat tajos reģionos, kur tiešais postījums būtu minimāls. Tas ļoti apgrūtinātu sadarbību, koordināciju un noturīgu pārtikas ražošanu.
Saskaņā ar Rutgersa Universitātes pētījumu, pēc pilna mēroga kodolkara vairāk nekā pieci miljardi cilvēku jeb aptuveni 63 % no pasaules iedzīvotājiem nomirtu badā.
Kodolkara rezultātā pārtikas ražošana Ķīnā, Francijā, Krievijā, Apvienotajā Karalistē, ASV, Francijā un Apvienotajā Karalistē samazinātos par 97 %.
Tomēr visā pasaulē, visticamāk, būtu izdzīvojuši cilvēki pat vissmagākā scenārija gadījumā.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Risk Analysis”, salīdzinātas 38 salu valstis, ņemot vērā 13 faktorus, tostarp pārtikas ražošanu, enerģētisko neatkarību, ražošanas kapacitāti un klimata izmaiņu ietekmi, kas, pēc viņu domām, varētu liecināt par spēju izdzīvot pēc apokalipses.
Šajā pētījumā par visdrošāko valsti iespējama kodolkara gadījumā atzīta Austrālija.
Tai ir milzīgas pārtikas ražošanas rezerves – ar potenciālu pabarot vēl vairākus desmitus miljonu cilvēku. Turklāt Austrālijai ir laba infrastruktūra, plaši energoresursi, augsts veselības drošības līmenis un spēcīgs aizsardzības budžets.
Vienīgais mīnuss ir tās ciešā militārā sadarbība ar Lielbritāniju un ASV, kas var padarīt to par iespējamu mērķi kodolkara ar Krieviju gadījumā.
Jaunzēlande ieņem otro vietu drošāko valstu sarakstā – pateicoties lielajam attālumam no kodolmērķiem un ilggadējam no kodolenerģijas brīvas valsts statusam.
Palīdzētu arī valsts noturība pret pēkšņu globālās temperatūras pazemināšanos, ko izraisītu tumsas periods.
Jaunzēlande atrodas salīdzinoši tuvu okeānam, kas to pasargā no ekstremālām temperatūrām.
Turklāt Jaunzēlandē ir efektīva pārtikas eksporta sistēma, kas pat pie 61 % ražas samazinājuma joprojām spētu pabarot savu iedzīvotājus.
Vienīgā valsts ziemeļu puslodē, kas iekļauta pētījumā, ir Islande.
Tā tiek uzskatīta par vienu no drošākajām zonām kodolkara gadījumā, pateicoties tās ģeogrāfiskajam izvietojumam.
Taču nelielās ekonomikas dēļ Islande ciestu no importa preču trūkuma un infrastruktūras nolietošanās.
Taču iespējamais plus ir: ja kāda no Ziemeļamerikas vai Eiropas valstīm izdzīvotu, Islandei varētu būt pieeja šiem tirgiem.
Okeānijas nelielās salu valstis – Zālamana un Vanuatu – pētījumā atzītas par dzīvotspējīgām, pateicoties tropiskajai ģeogrāfijai un pārtikas pietiekamībai.
Tomēr abām valstīm trūkst augsto tehnoloģiju rūpniecības un zināšanu ekonomikā, kas apgrūtinātu to spēju atjaunoties pēc katastrofas.
Taču šīs valstis varētu sadarboties ar citām reģionā izdzīvojušajām valstīm.
Indonēzija, Filipīnas un Maurīcija ierindotas saraksta beigās, taču tās spētu saražot pietiekami daudz pārtikas pēc kodolkara. Daudzveidīgajos arhipelāgos, visticamāk, atrodas dažas salas, kas ir individuāli pašpietiekamas. Turklāt Indonēzija un Filipīnas var turpināt reģionālo tirdzniecību.
Tomēr, kā norādīts pētījumā, to noturību ilgtermiņā var apdraudēt korupcija un sociālā nestabilitāte.
