Māris Antonevičs: Izskan aicinājums skatīties uz Latvijā iesūtītajiem migrantiem nevis kā draudu, bet ieguvumu 57
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lukašenko režīma sarūpētajā nelegālo migrantu krīzē Latvijai šķietami ir paveicies tajā ziņā, ka mums ir jau zināms arī iedarbīgs risinājums.
Latvijas amatpersonām nav jāsaķer galva un satraukumā jāskraida pa kabinetu, saucot: “Ko nu darīt, ko nu darīt…”
Jo Lietuva risinājumu ir parādījusi priekšā – robežpārkāpējus nevajag aizturēt, bet gan neielaist valstī, sūtīt pa to pašu ceļu atpakaļ, nevis nedēļām un mēnešiem skaidrot viņu identitātes un tamlīdzīgi.
Rūpīga robežas sargāšana, protams, prasa lielus cilvēkresursus un arī tehniskus risinājumus, bet vismaz ir skaidrs rīcības plāns.
Vai Latvijas valdība un atbildīgās iestādes ar to spēj tikt galā? Pagaidām grūti spriest. Protams, var pārmest, ka vairāk nekā mēnesi, pasīvi vērojot Lietuvā notiekošo, pie mums netika veikti nekādi priekšdarbi.
Iespējams, nākotnē būtu jāveic rūpīgāks Valsts robežsardzes atbildīgo amatpersonu darbības izvērtējums dažādos šīs krīzes posmos, tajā pašā laikā arī politisko lēmumu pieņemšanā pat vēl šonedēļ bija vērojams birokrātisks stīvums.
Preses konferencē uz jautājumu, kāpēc ārkārtas stāvoklis pierobežas novados netiek izsludināts nekavējoties, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pirmdien norādīja: “Jāsaprot, ka jebkuram valdības lēmumam apakšā ir skaidra dokumentācija. Tā dokumentācija tiek izstrādāta, rītdien tā būs gatava, tad valdība to varēs atbalstīt.” Tikmēr jau otrdien tika ziņots, ka “brīvu vietu patvēruma meklētāju izmitināšanai vairs nav” – tādas tās “dokumentācijas izstrādāšanas” sekas.
Tomēr vismaz valdības iekšienē nav jūtamas šaubas par rīcības nepieciešamību. Pat no iekšlietu ministres Marijas Golubevas izteikumiem pašlaik izriet, ka viņa gatava rīkoties apņēmīgi, neskatoties uz saviem agrākajiem izteikumiem un darbībām.
Savulaik intervijā “Latvijas Avīzei” uz norādi, ka atsevišķi “Attīstībai/Par” biedri, piemēram, Artis Pabriks, savos uzskatos drīzāk šķiet konservatīvi, nevis liberāli, šo politisko spēku pārstāvošais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs komentēja: “Neaizmirsīsim, ka viņš ir aizsardzības ministrs, un šis amats jau pats par sevi uzliek pienākumu būt konservatīvam un runāt par pamatvērtībām.” Iespējams (un cerams), arī iekšlietu ministra amats uzliek kādu pienākumu.
Cita lieta – bijušie Golubevas kolēģi no “Providus” un tamlīdzīgām grupām, kas nu jau arī steidz aktīvi pieslēgties jautājuma risināšanai, bet ar pavisam pretējiem piedāvājumiem.
Pateicoties TV3, kas savā studijā bija aicinājusi un plaši iztaujājusi vienu no viņiem, mēs esam uzzinājuši šo pozīciju, kas tiek aktīvi izplatīta arī interneta sociālajos tīklos.
Lūk, “Providus” pētnieces Ievas Raubiško teiktais: “Es redzu valdības uzsvaru drīzāk uz robežas stiprināšanu, kas nozīmē nevis orientēties uz uzņemšanu, bet ļoti striktu cilvēku neielaišanu vai potenciālu izraidīšanu. Integrācijas politika neiet līdzi laikam. Iedzīvošanās, iekļaušanās Latvijas sabiedrībā šiem cilvēkiem ir ļoti smagnējs, grūts process. Un es nerunāju tikai par finansiālo pusi, tas ir arī attieksmes un koordinētas integrācijas politikas īstenošanas jautājums, kas neatbilst šī brīža vajadzībām.”
Un vēl: “Sabiedrībā bēgļu pieplūdums tiek uztverts kā ļoti liels drauds, nenovērtējot mūsu valsts kapacitāti… Ja tas tiek uztverts kā drauds, tad ir ļoti grūti paskatīties uz to kā uz ieguvumu.”
Jāpiebilst, ka tieši uz šādu aktīvistu iesaisti arī cer hibrīdkara īstenotāji, pretējā gadījumā nesekmīga nelegālo migrantu eksportēšana uz Eiropas Savienību kļūtu par paša Lukašenko režīma problēmu.
Šādās situācijās, kad cilvēki naivi kļūst par instrumentu naidīgu spēku rokās, mēdz pieminēt terminu “noderīgie idioti”.
Tomēr diez vai šajā gadījumā runa ir par naivumu vai muļķību, drīzāk par aprēķinu, ka pat valstij nodarīto kaitējumu var izmantot saviem specifiskajiem mērķiem.
