Ukrainiete Liļa: Uz krievu skolu neiesim nekādā gadījumā! Kur mācīties bēgļu bērniem? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Krievija ir agresors! Kā gan mēs varētu gribēt laist bērnus krievu skolā!” saka Liļa, kura ir ļoti kategoriski noskaņota pret to, ka bēgļu bērniem no Ukrainas Latvijā būtu jāmācās skolā ar krievu mācībvalodu. Liļa ir ukrainiete, kura kopā ar draudzeni ieradusies no Ivanofrankivskas Ukrainā un apmetusies Latvijā. Atbraukušas pie saviem vīriem, kuri, karam sākoties, strādāja mūsu valstī.
Abās ģimenēs kopā ir pieci bērni, no kuriem četri ir skolas vecumā. Vispareizāk, viņasprāt, ir, arī esot Latvijā, mācīties ukraiņu valodā.
“Mums pat nav uzticības skolotājiem, kas strādā šajās skolās. Turklāt ceram, ka nākamajā mācību gadā jau būs iestājies miers un bērni varēs mācīties savā valstī. Ja tomēr nāksies palikt šeit uz ilgāku laiku, izvēlēsimies latviešu skolu.”
Ļiļas un viņas draudzenes bērni mācās tālmācībā, ko nodrošina skola, kuru skolēni apmeklēja Ukrainā.
Notiek tiešsaistes stundas, ko vada tie paši skolotāji, kas to darīja pirms kara. Tik ātri noorganizēt attālināto mācīšanos bija iespējams tāpēc, ka arī pandēmijas laikā stundas notika tiešsaistē.
Līdz šīs nedēļas vidum mācībām Rīgas skolās bija pieteikušies jau 573 bēgļi no Ukrainas, savukārt galvaspilsētas bērnudārzus vēlētos apmeklēt 236 ukraiņu mazuļi, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Raimonds Grants.
Par to, kāds ir labākais veids, kā nodrošināt apmācību bērniem, kas Latvijā ieradušies no kara plosītās Ukrainas, vēl notiek diskusijas.
90% – mazākumtautību skolās
Rīgā līdz 16. martam ukraiņu bēgļi bija pieteikušies 24 latviešu izglītības iestādēs un 41 mazākumtautību izglītības iestādē. 90% bēgļu bērnu bija pieteikti mācībām mazākumtautību izglītības iestādēs un tikai 10% – latviešu.
Bērnu, kam nepieciešama skola vai bērnudārzs galvaspilsētā, kļūst arvien vairāk: viņu skaits ik dienas pieaug par aptuveni 150. Savukārt informāciju par bēgļu bērnu skaitu visā Latvijā apkopo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), taču tā informāciju no pašvaldībām acīmredzot saņem ar kavēšanos.
IZM “Latvijas Avīzi” informēja, ka līdz 15. martam Latvijas skolās jau bija uzņemts 151 skolēns, kurš kā kara bēglis bija ieradies no Ukrainas. Savukārt bērnudārzos bija uzņemti septiņi mazuļi.
Ukraiņu skola jau pārpildīta
Saskaņā ar Saeimā pieņemto Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu bēgļu ģimenes var izvēlēties, vai bērns iegūs izglītību valsts (tātad latviešu) valodā vai mazākumtautību valodā.
Latviešu skolu apmeklējumu lielā mērā apgrūtina tas, ka ukraiņu bērni neprot latviešu valodu.
Savukārt Ukraiņu vidusskola atrodas tikai Rīgā, turklāt tajā sākumskolā mācības notiek pārsvarā krieviski, pēcāk latviski un krieviski, bet vidusskolā – latviski. Ukraiņu valodā māca vien dažus mācību priekšmetus.
No citām mazākumtautību skolām tā atšķiras ar to, ka tajā ir ukraiņu mācību priekšmetu bloks “Ukrainistika”, kurā ietverta ukraiņu valoda un literatūra, Ukrainas vēsture, tautas mācība, ukraiņu kultūras elementi mājturībā, dejās, mūzikā un vizuālajā mākslā.
Ukraiņu vidusskola jau uzņēmusi ap 110 bēgļu bērnu. Līdz ar to skolēnu skaits šajā skolā strauji pieaudzis. R. Grants lēš, ka 35–40% šīs skolas bērnu šobrīd ir no Ukrainas. Vairāk skolēnu Ukraiņu vidusskola nevar uzņemt, tāpēc tiem, kas vēl pieteiksies mācībām Rīgā, būs jāizvēlas starp citām mazākumtautību un latviešu skolām.
Ne visi ukraiņu bērni prot krievu valodu, tātad viņu mācības var būt apgrūtinātas gan minētajā Ukraiņu vidusskolā, gan arī citās mazākumtautību (kas Latvijā pārsvarā ir krievu) skolās.
Ņemot vērā, ka daudzi Latvijā dzīvojošie krievi atbalsta Krievijas un tās prezidenta Putina agresiju, sabiedrībā izskan bažas, ka ukraiņu bēgļiem skolās varbūt jābaidās no krievu bērnu mobinga.
Tas nav pieļaujams vēl jo vairāk tāpēc, ka bēgļu bērni jau guvuši psiholoģisku traumu karadarbības dēļ.
Krievu skolas – pašu izvēle?
Jāpiebilst, ka arī Ukrainā mācības skolās notiek valsts valodā, tātad ukrainiski. Kā norāda Rīgas domes deputāte Rita Našeniece, par to Latvijā trūcis informācijas un izpratnes, tāpēc ukraiņu bēgļi Rīgā vairāk virzīti uz krievu skolām.
Saskaņā ar IZM datiem galvaspilsētā kopumā 15. martā izglītības iestādēs bija uzņemti 129 patvēruma meklētāji no Ukrainas. 106 no viņiem – mazākumtautību skolās. Toties ārpus Rīgas bēgļu bērni pārsvarā devušies uz latviešu skolām. Atgādinu, ka ministrijas rīcībā esošie dati par Rīgu nav aktuālākie, līdz ar to skaitļi tagad jau var būt lielāki, tomēr tie parāda tendenci.
R. Grants apgalvo, ka to, kādā skolā laist bērnus, ukraiņu ģimenes izvēlas pašas. Izvēle par labu krievu skolām varētu būt tāpēc, ka krievu valoda tomēr varētu būt kaut cik zināma, kamēr latviešu valoda nemaz nav zināma. Bieži izvēloties dzīvesvietai tuvāko skolu vai skolu, kurā jau mācās paziņas. Protams, skolas izvēle nav pilnīgi brīva, jo ne jau visās Rīgas skolās ir brīvas vietas.
Ukraina nodrošina tālmācību
Rita Našeniece ierosina veidot pagaidu ukraiņu skolu un/vai atbalstīt ukraiņu bērnus, kas turpina mācīties savā līdzšinējā izglītības iestādē tālmācībā. Ukrainā kara dēļ atbildīgā institūcija radījusi īpašu unificētu tālmācības programmu, kas ļauj ukraiņu kara bēgļiem visā pasaulē mācīties ierastajā izglītības sistēmā. Ukrainas teritorijā tajā iespējams skatīties stundas televīzijā, taču citur pasaulē tās var skatīties viedierīcēs.
Lai atbalstītu ukraiņu bērnu tālmācību, viņiem varētu gan atvēlēt klases ar datoriem latviešu skolās, kur daļa stundu tomēr varētu notikt kopā ar citiem skolēniem, gan veidot pagaidu skolas tieši bēgļiem no Ukrainas.
R. Našenieces ieskatā tas ir pareizais risinājums tāpēc, ka liela daļa ukraiņu bēgļu negrasās iedzīvoties Latvijā, bet cer, ka karš drīz beigsies un viņi varēs atgriezties savās mājās Ukrainā.
“Vecāki ir ieinteresēti, lai bērni mācās tajā izglītības programmā, kurā viņi liks eksāmenu,” uzsver R. Našeniece. “Turklāt runa ir tikai par diviem mācību mēnešiem. Varbūt vasarā viņi jau varēs atgriezties mājās. Ja ne, tad vasarā varēs piedāvāt intensīvus latviešu valodas kursus, lai jaunajā mācību gadā jau varētu veiksmīgāk mācīties latviešu skolās.”
R. Našeniece par šādu risinājumu runājusi ar citiem Rīgas domniekiem un jutusi atbalstu no deputātiem kolēģiem dažādās partijās. Tiesa, nacionāļi jau iesnieguši izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas paredz, ka Ukrainas bēgļu bērni jāizglīto latviski vai ukrainiski. Taču tas nav pretrunā ar R. Našenieces ierosinājumu, kaut viņa norāda: diez vai būtu pareizi aizliegt laist bērnu mazākumtautību skolā, ja vecāki to vēlas.
Turklāt, jau reģistrējot ukraiņu bēgļus, nepieciešams noskaidrot viņu profesiju, tad tiktu apzināti skolotāji no Ukrainas, kas var mācīt ukraiņu bērnus.
Grib apgūt latviešu valodu
Valmieras novadā viena no latviešu izglītības iestādēm, kas jau uzņēmusi vienu bēgļu bērnu, kam drīzumā varētu pievienoties vēl pieci, ir Strenču pamatskola. Tās direktore Dace Gaigala “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka skolā uzņemtais bērns saprot arī krieviski, tāpēc nepieciešamības gadījumā skolotāja teikto pārtulkos.
Turklāt pamatskolai ir arī filiāle Sedā, kur ir mazākumtautību izglītības programma, tāpēc būs pieejami arī bilingvāli mācību materiāli. Mācībās ukraiņu bērns pagaidām piedalījies tikai vienu dienu, jo iestājies skolā īsi pirms brīvlaika.
“Atsauksmes gan no ģimenes, gan bērna pēc pirmās mācību dienu bija labas. Šī ģimene ir noskaņota palikt Latvijā, tāpēc viņiem ir liela motivācija apgūt latviešu valodu,” tā skolas direktore.
Skolotāju algai – 257 eiro par bērnu
Par bēgļu bērnu apmācību attiecīgajai skolai no valsts budžeta piešķir finansējumu pedagogu darba samaksai, brīvpusdienām 1.–4. klašu skolēniem u. c. Pedagoga darba samaksai par katra ukraiņu bēgļa apmācību mēnesī piešķir 257 eiro, bet mācību līdzekļu iegādei tiek piešķirti 50 eiro. Jāpiebilst, ka šādu finansējumu var saņemt tikai valsts un pašvaldības dibinātās skolas, bet ne privātās.
