Kur literātiem atzinība tepat, pašu mājās? 4
Latvijas rakstniekus godinās Londonā, nevis Rīgā. Tāds iespaids radās, šīs nedēļas nogalē apmeklējot Latvijas Grāmatu izstādi Ķīpsalas izstāžu centrā. Nē, ne jau tādēļ, ka dalībnieku vai apmeklētāju būtu maz, – kaut gan neapšaubāmi lielāku uzmanību vienmēr gūst turpat halles otrā pusē vienlaikus notiekošā izstāde “Skola”, arī grāmatu mīļotāju bija gana daudz. Protams, var teikt, ka viņus šeit visvairāk saista labās grāmatu cenas, taču ne jau tikai tās vien.
Grāmatu svētku programma ar katru gadu kļūst arvien daudzpusīgāka un dziļāka, piesaistot gan vietējos, gan ārzemju autorus, tāpat notika diskusijas par literatūru. Kā aizvien, plašu un daudzpusīgu piedāvājumu sniedza izdevniecība “Latvijas Mediji”. Varēja novērtēt lielo lasītāju interesi par dižkoku pētnieka Gunta Eniņa jaunāko grāmatu “Koki mājas nepamet”. Tika atvērta norvēģu dēkaiņa Ērlinga Kages grāmata “Klusums trokšņa laikmetā”. Uz tikšanos ar mazajiem lasītājiem bija ieradies lietuviešu rakstnieks un mākslinieks Daiņus Šukis, kura jautrās grāmatas “Ezītis, kurš mīlēja slepeni” un “Vista, kura pazuda miglā” guvušas lielu atsaucību. Savukārt visiem, kuri aizraujas ar kriminālromānu lasīšanu, patiesu prieku sagādāja Daces Judinas jaunā romāna “Tīrītājs” atvēršana.
Arvien Latvijas Grāmatu svētkos kāds ar skumjām piemin grāmatu svētkus Viļņā, bet šoreiz kontrasts bija vēl lielāks. Proti, Viļņas Grāmatu svētkus atklāja valsts augstākās amatpersonas, tur bija sastopama arī prezidente Daļa Grībauskaite, uzsverot nacionālās literatūras lomu valsts neatkarības iegūšanā un atgūšanā. Latvijā ne Raimonds Vējonis, ne Māris Kučinskis Grāmatu svētku atklāšanu nepagodināja, tādējādi radot sajūtu, ka viņi latviešu literātu lomu, iespējams, uzsvērs aprīlī Londonas grāmatu tirgū. Bet vai rakstnieki un literatūra nebūtu pelnījuši atzinību arī tepat, pašu mājās?
