Kur likt strauji augošo zāli un nezāles? Gatavo dobes gurķiem, kabačiem un ķirbjiem 0
Kur likt strauji augošo zāli un nezāles? Var gatavot dobes gurķiem, kabačiem un ķirbjiem. Līdz rudenim izaugs branga raža, bet līdz pavasarim būs gatava ideāla dobe ar irdenu augsni citiem dārzeņiem.
Cīņai ar velēnu
Krauto dobi var gatavot jebkurā vietā dārzā, pat pļavā vai kādā daudzgadīgo nezāļu pārņemtā dārza stūrī.
Šādi var tikt pie labas zemes arī bez cīņas ar velēnām. Ir daudz variantu, kā sagatavot dobes.
Viens no ieteikumiem ir noklāt kartona gabalus (klāj tieši uz zāles) un tos salaistīt. Tas lieliski noslāpēs zāles un nezāles. Taču dobes var kraut arī tāpat, bez kartona. Jo agrāk pavasarī sāk to darīt, jo labāk, taču var arī salikt uz ātru roku.
Tik lielā laukumā, kā paredzēta dobe, sāk likt visādus labumus.
Princips līdzīgs kā komposta kaudzei. Apakšējā slānī der visādas kritalas, pērnais siens un salmi, dažādas augu atliekas, pat daudzgadīgās nezāles ar visiem sakneņiem (lielisks barības vielu avots).
Tā ir īstā vieta, kur bērt pirms Jāņiem čakli izravētās nezāles. Ik pa kārtām liek nopļauto mauriņa zāli.
Derēs mazliet pelnu, skaidu, mazliet kūtsmēslu. Lai kaudze labāk sasēstos, uzmet pa lāpstai parasto dārza zemi vai kādu raženāku nezāli ar zemes velēnu. Ieteicams kaudzi veidot pamazām, vismaz nedēļu.
Kaudzē der iekaisīt Biokompostētāju (palīdz sadalīties organikai) vai kādu no citiem uzņēmuma Bioefekts ražotajiem, dabai draudzīgajiem mikroorgansimiem, kas veicina augšanu.
Ja kaudzes kraušanas laikā bagātīgi nelīst lietus, kaudzi pamatīgi salaista vairākas reizes.
Līdz Jāņiem vēl ir labs laiks gurķu un kabaču stādīšanai. Arī ķirbis pagūs izaugt.
Formai nav nozīmes
Cik augsta iznāk kaudze, tik iznāk (ap pusmetru pietiks, jo tā sakritīsies). Taču dobi noteikti nevajadzētu veidot pārāk mazu, jo tad tā kaltīs. Augstāka stabilāk saglabās mitrumu, un augiem tajā labāk patiks.
Kad visa bagātība sakrauta, virspusē veido grāvīti, kurā ieber dārza zemi biezā slānī, virs tās – kompostu. Visu torti izolācijai apber ar pļauto zāli – tā neļaus zust mitrumam, sildīs un aizturēs nezāļu parādīšanos. Ja kaudze krauta laukmalā, to ir vienkārši appļaut ar pļaujmašīnu.
Pirms stādīšanas katram audziņam izkašā bedrīti un startam ieber bagātinātu kūdras substrātu. Vēlāk augs pats atradīs barības vielas trūdošajā kaudzē. Ja šķiet, ka krāvums pārāk karst, tā segumu parušina vaļā, izlaiž siltumu un salaista.
Papildina un izmanto
Zāles uzbērumu dobei atjauno visu vasaru. To ber plānā slānī, lai zāle pagūst apkalst, pirms sāk karst. Biezs pirmās pļautās zāles slānis labi derēs pavasarī, ja augus ārā stāda agri un izveido tunelīšus piesegumam no salnām.
Jāuzmanās, lai jaunā auga saknes nesaskartos ar karstošās organikas slāni.
Kad raža rudenī noņemta, dobes krāvumu var izmantot kompostam vai atstāt līdz pavasarim. Novācot nesadalījušās augu daļas, dobes vietā būs iegūta irdena un auglīga augsne. Tajā var stādīt ēdelīgus augus vai arī nogrābt.
Tā lieliski der, piemēram, rudens ķiplokiem, pavasarī tomātiem siltumnīcā vai puķu dobēm. Tukšajā vietā var kraut jaunu krāvumu un atkal stādīt gurķus.
Krāvums uz leju
Pērn sausajā vasarā labi noderēja pildītās bļodveida vai grāvjveida dobes, kurās labi saglabājas mitrums. Tajās stāda gan ķirbjus, gan lauka tomātus un pat kartupeļus (tos var stādīt līdz Jāņiem – rudenī būs kā jaunie).
Šim nolūkam neauglīgā vietā izrok vai ar kapli izkašā lēzenu bedri vai grāvi, cik dziļi spēj un grib. Tajā krauj organiku līdzīgi kā augstajā dobē. Vienkāršākajā variantā ieber vienu pļaujmašīnas savācējgrozu ar zāli (bedrē) vai vagā slāni sprīža biezumā.
Tad pārber izrakto augsni un tajā iestāda augus. Zāle zem augsnes slāņa ļoti nesakarst, tikai sadalās. Saknes drīz vien atrod labumu un aug griezdamās. Arī zeme tiek lieliski ielabota.
Nopļautā zāle ir laba alternatīva, ja nav satrūdējušu kūtsmēslu vai laba komposta.
Vērojums
Pērn dažās pļavās sakrautajās dobēs neko neiestādīju, jo novērtēju, ka visu salaistīt nespēšu. Ķirbju raža gan izpalika, toties šopavasar tur zeme izcila un irdena. Var iztikt bez rakšanas.
