Kāds rīdzinieks iesprūst atejā, viņu izglābj norvēģi. Cik pieejamas un drošas ir pilsētas tualetes? 47
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāds rīdzinieks iesprūst atejā, viņu izglābj norvēģi. Cik pieejamas un drošas ir pilsētas tualetes?
Lielākā daļa lasītāju noteikti piekritīs, ka viena no pilsētas sejām ir labierīcības. Dabisko vajadzību nokārtošanas vieta noteikti rada iespaidu gan par pilsētu, gan tās saimniekiem. Jo ateja labāk organizēta, jo cilvēki būs apmierinātāki. Pretējā gadījumā mieles būs lielas, jo īpaši tūristiem un pilsētas viesiem.
Ne viss rožaini
Kāda ir situācija galvaspilsētā? Gribas teikt – ne viss ir rožaini un varētu vēlēties labāku ainu. Lielākajās cilvēku pulcēšanās vietās – Rīgas Starptautiskajā autoostā un Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā – šis pakalpojums tiek nodrošināts par maksu. Autoostā pieejamas divas labierīcības.
Pirmajā stāvā maksa ir 0,50 eiro par apmeklējuma reizi, savukārt otrajā stāvā tualetes apmeklējums ir par 20 centiem lētāks. Turklāt otrajā stāvā tiem, kas vēlas noskalot putekļus, pieejama duša par 4,50 eiro. Tiesa, jārēķinās, ka var atgadīties arī kāda neparedzēta situācija.
Tieši tāda bija pagājušajā trešdienā, kad avārijas dēļ daļā autoostas nebija elektrības un tas ietekmēja arī labierīcību apmeklētājus. Proti, ateja slīga pilnīgā tumsā un labierīcību darbiniecēm nācās meklēt papildu apgaismojumu, lai būtu kāda redzamība un cilvēki varētu saskatīt “brilli”.
Lai arī šī situācija radīja neērtības apmeklētājiem, maksa par tualeti netika atcelta.
Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tualešu apmeklējums par reizi maksā 0,40 eiro, un dežurante pretī izsniedz čeku. Te jūtama saimnieču gādība – pie izlietnēm vāzēs pat uzplaukuši rudens ziedi – miķelīši. Tiesa, tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama atsevišķā telpa jaunajiem vecākiem mazuļa pārtīšanai.
Katram iebraucējam norādes uz labierīcībām ir skaidri saskatāmas, līdz ar to nevajadzētu būt problēmām to identificēšanai. Ja ir liela nepieciešamība, dabiskās vajadzības var nokārtot “Galerijas Centrs” ceturtajā stāvā, kur ateja pieejama bez maksas vai arī veikala “Stockmann” otrajā stāvā.
Tiesa, ne visi pilsētas viesi zina par šādu iespēju. To var darīt arī kādā kafejnīcā vai bārā, taču bieži vien jārēķinās ar to, ka šajās vietās tualete pieejama tikai ēdināšanas uzņēmuma klientiem. Sūdzas par netīrību
No dzelzceļa stacijas vai autoostas tālāk dodoties pilsētas kanāla virzienā, tualešu apmeklējums jau ir problemātiskāks. No četrām Radio ielā divas ir slēgtas tehnisku iemeslu dēļ, bet pārējās labāk neapmeklēt antisanitāro apstākļu dēļ. Par slikto ateju pieejamību un daudzviet valdošo netīrību stāsta rīdzinieks Aivis.
Vasarā viņam nācies mērot kilometriem garu ceļu, lai varētu nokārtot dabiskās vajadzības.
“Trīs pilsētas labierīcības bija slēgtas, un tikai ceturtajā tiku iekšā, neskriešu taču apstādījumos,” paskaidro Aivis. Vistrakāk viņam šovasar gadījies 11. novembra krastmalā pie Bīskapa gātes, kur atejā iekšā viņš ticis, bet laukā ne.
“Tā bija ļoti karsta diena, pat elpot bija grūti. Kad sapratu, ka netieku laukā, domāju – jāuzlauž durvis, bet tas nebija iespējams. Man līdzi bija dārza šķēres, sāku skaļāk dauzīties, un mani izglāba norvēģu tūristi,” satraucošos notikumus atceras Aivis.
Par notikušo viņš paziņojis netālu esošajai policijas ekipāžai, jo viņa vietā varēja gadīties jebkurš cits. Turklāt tualetē nebija nekādas informācijas, kam zvanīt gadījumā, ja rodas kādas problēmas. Pieejamais QR kods aizvedis tikai līdz labierīcību piegādātājfirmai, kas šādā situācijā problēmu neatrisinās.
Aivis pilsētas saimniekiem rosina biežāk tīrīt atejas, lai nebūtu kauns no tūristiem.
Rīgas domē mums skaidro, ka Mājokļu un vides departaments noslēdzis līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un tas veic regulāru sabiedrisko tualešu uzkopšanu vismaz trīs reizes dienā.
Saskaņā ar iepirkumu sanitāro apkalpošanu Rīgā veic SIA “Astra Group”, bet sabiedrisko tualešu tehnisko apkalpošanu – SIA “Adapteris”.
Vienlaikus Mājokļu un vides departaments savā mājaslapā brīdina, ka atsevišķas sabiedrisko tualešu kabīnes īslaicīgi mēdz būt slēgtas tehnisku iemeslu vai bezpajumtnieku radītā vandalisma dēļ, tāpēc iesaka apmeklēt tās tualetes, kurās darba laikos ir nodarbināti apkopēji – dežuranti, kas rūpējas par kabīņu pieejamību un tīrību.
Lai arī prasības tualešu telpu ierīkošanai publiskās telpās un vietās nosaka valdības noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”, taču tie nenosaka tualetes telpu uzturēšanas kārtību un higiēnas piederumu izvietošanu.
Vairāki “Latvijas Avīzes” lasītāji arī jautā, kāpēc tiek iekasēta maksa par tualešu apmeklējumu, vai galvaspilsētā šim pakalpojumam nevajadzētu būt bez maksas. Rīgas domes pārstāvis Kaspars Līcītis skaidro, ka Rīgā nav pašvaldībai piederošu maksas tualešu.
Pašvaldība gan ir saņēmusi informāciju par tūristu neapmierinātību ar tualešu tīrību, bet diemžēl neesot norādītas konkrētas adreses, lai varētu identificēt problēmu un rast risinājumu.
Līcītis skaidro – Rīgas pašvaldības sabiedriskās tualetes var apmeklēt bez maksas. Vienīgais izņēmums ir Vecāķu pludmalē Rīgā, Selgas ielā 21, kur par sabiedriskās tualetes apmeklējumu vasaras sezonas laikā tiek iekasēta maksa 0,28 eiro.
Kārtību sola nemainīt
Ja galvaspilsētā ir problēmas ar atejām, varbūt nepieciešams palielināt to skaitu? Pašvaldības pārstāvis skaidro, ka Latvijas normatīvajos aktos nav konkrētu noteikumu par optimālo publisko tualešu skaitu atkarībā no apbūves blīvuma vai citiem parametriem pilsētās un citās apdzīvotās vietās.
Visas Rīgas pašvaldības sabiedrisko tualešu atrašanās vietas un to darba laiki norādīti Mājokļu un vides departamenta interneta vietnē. Pavisam Rīgā darbojas 25 pastāvīgās tualetes un vēl astoņas, kurās ir dežuranti – apkopēji. No 1. maija līdz 30. septembrim pilsētā ir pieejamas vēl 28 sezonālās tualetes.
Gada laikā sabiedrisko tualešu noma, sanitārā apkalpošana, remontdarbi, komunālie pakalpojumi un dežurantu atalgojums pašvaldībai izmaksā aptuveni 650 tūkstošus eiro.
Ņemot vērā publiskās diskusijas par ateju pieejamību, jautāju pašvaldības pārstāvim, vai plānots mainīt esošo kārtību, piemēram, nenodalot vīriešu vai sieviešu labierīcības.
“Rīgā nav plānots mainīt esošo kārtību. Rīgas pašvaldības sabiedriskās tualetes pieejamas visiem, un dalījums ir tikai astoņās pastāvīgajās tualetēs un vienā sezonālajā tualetē Selgas ielā 21, kurās kārtību nodrošina apkopēji – dežuranti. Tas saistīts ar vēsturisko telpas plānojumu un to, ka vīriešu tualetēs ir arī pisuāri,” skaidro Līcītis.
Par dalījumu sieviešu un vīriešu tualetēs pašvaldība neesot saņēmusi sūdzības. Savukārt par to, ka būtu vēlams uzstādīt papildu pārvietojamās tualešu kabīnes, bija saņemts viens lūgums un pēc tam tika uzstādīta papildu sabiedriskā tualete Sarkandaugavā. K. Līcītis uzsver, ka situācija šajā jomā tiek kontrolēta, veicot regulāru tualešu apsekošanu.
Rīgas sabiedriskajās tualetēs katru dienu tiekot veikta sanitārā aprīkojuma apkope un dezinfekcija, kā arī durvju, sienu tīrīšana, grīdas mitrā apkope un tiek papildināti sanitāri higiēniskie materiāli. Kā pārliecinājāmies šonedēļ, ne visur šī kārtība tiek ievērota.
