Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve: “VUGD uzsver, ka gāzes balonu sadalīšana mājas apstākļos ir bīstama. Neskatoties uz to, ka iedzīvotājs ir izlietojis balonu vai tā ventilis ilgstoši ir bijis atvērts, lai izplūstu balonā esošā gāze, balonā vēl joprojām var būt saglabājusies gāzes sprādzienbīstama koncentrācija. Ja iedzīvotājs šādu balonu mēģinās sadalīt ar mehāniskajiem instrumentiem un procesā radīsies dzirkstele, tad var notikt sprādziens, kas izraisīs cilvēka dzīvībai bīstamas sekas vai ugunsgrēku. Diemžēl VUGD pieredzē ir bijuši šādi gadījumi, kad ir notikuši sprādzieni, iedzīvotājiem mēģinot sadalīt gāzes balonu vai citus traukus, kuros atradusies uzliesmojoša viela, ir gājuši bojā cilvēki.” 9
Ruslans Jurgensons, “Latvijas propāna gāze” tehniskais direktors: “Uzņēmumā balona utilizācijas process ir sertificēts. Tas nozīmē, ka tiek ievērota strikta kārtība, kā šī spiedienkārta tiek atbrīvota no sprādzienbīstamām un ugunsbīstamām atliekām. Vispirms no balona izpumpē visas šķidrās atliekas. Pēc tam tiek savākts spiediens, ja tāds ir, un noņemts balona ventilis. Balons tiek novietots ar “kājām uz augšu” un tiek skalots ar ūdens tvaiku. Balonā iepūš vismaz 110 grādu karstu tvaiku, kas iekārtu atbrīvo ne tikai no tajā esošajām gāzes paliekām, bet arī sveķiem u.c. Ja balonā lietu tikai ūdeni, tad gāzes paliekas izspiestu, bet sveķi un eļļas paliktu, tāpēc tvaika metode ir vienīgā. Turklāt ūdeni, ar ko skalo balonu, nav atļauts izliet kanalizācijas sistēmā, tas ir jāutilizē specializētos uzņēmumos. Pēc iztīrīšanas balonu nogādā citā iekārtā, kas tajā izsit caurumu vismaz dūres lielumā, lai dažādi amatieri nespētu atjaunot šādu balonu, un izslēgtu tā atgriešanos apritē. Šīs procedūras sagatavo balonu tālākai nodošanai metāllūžņu pārstrādes uzņēmumiem.”
