Kur likt pārtiku pēc termiņa 0
Milzīgais atkritumos izmestās pārtikas daudzums – 88 miljoni tonnu – ik gadu visās ES dalībvalstīs laikā, kad vidēji viens no deviņiem savienības cilvēkiem nesaņem veselīgam un aktīvam dzīvesveidam vajadzīgo pārtikas produktu daudzumu, licis Eiropas Komisijai (EK) meklēt risinājumu. Ir izveidota ES platforma par pārtikas zudumiem un pārtikas atkritumiem. Nākamā gada pavasarī varētu būt sagatavotas pirmās vadlīnijas pārtikas atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai.
“Atkritumos izmestie pārtikas produkti vienlaikus ir arīdzan tās ražošanā tērētie resursi, tostarp degviela, iepakojums, minerālmēsli lauksaimniecības kultūru audzēšanā, atalgojums par darbu un citi resursi,” aizvadītajā nedēļā ES mājā Brīvības un solidaritātes fonda (BSF) un Eiropas Progresīvo pētījumu fonda (FEPS) rīkotajā diskusijā par iespējām mazināt pārtikas atkritumus teica BSF vadītājs Ervins Labanovskis.
Jau daudzus gadus dažādos EK rīkotajos pasākumos komisijas eksperti vērš uzmanību uz to, ka pārtikas produkti, uz kuriem ražotājs norādījis termiņu ar atzīmi “ieteicams līdz”, veselībai nekaitējot, ir izmantojami arī pēc šā termiņa. Piemēram, graudaugu produkti. Tomēr nav sakārtoti likumi, kas regulētu šo produktu apriti.
Sabiedrība uzņemas iniciatīvu
Darbs pie kopējām vadlīnijām ir pašā sākumā, tomēr daudzās ES dalībvalstīs jau redzamas atbalstāmas iniciatīvas. Spānijā nevalstiskās organizācijas (NVO) palīdz vākt no zemniekiem nestandarta augļus un dārzeņus, ko tie nevar pārdot, un piegādā sociāli neaizsargātākiem cilvēkiem vai labdarības virtuvēm.
ASV, Lielbritānijā un Francijā rīko akcijas, kas skaidro patērētājiem, ka nestandarta dārzenis ir tikpat vērtīgs kā smukais, un lielveikali izvieto tos savos plauktos. Lielbritānijā aprēķināts, ka ik gadu var samazināt pārtikas atkritumus par 4,2 miljoniem tonnu 12,5 miljardu mārciņu vērtībā, kas ik gadu vidēji lielai ģimenei ļautu ietaupīt 700 mārciņas.
Dānijā ir atvērts pirmais veikals, kur pārdod drošu pārtiku, kam ir beidzies ražotāja uzliktais derīguma termiņš. Dānijā un Zviedrijā veicina tādu pārtikas produktu ražošanu, kas neatstāj atkritumus. Proti, visu no iegūtā produkta atkal izmanto kā izejvielu citu produktu ražošanai vai izmanto lauksaimniecībā kā mēslojumu.
Francijā lielveikaliem ar likumu ir noteikts, ka viņiem ir jānodod drošā pārtika, kam beidzies termiņš, labdarības organizācijām, nevis vienkārši jāizmet.
Latvijas uzņēmēji jau domā
Daudzi pircēji Latvijā un citās valstīs pērk vairāk pārtikas produktu, nekā viņiem vajag. Vēl viens piemērs – viesnīcas, restorāni, kur uz “zviedru galda” paliek daudz produktu. Tātad ir jāmaina pircēju attieksme. Jana Simanovska, Ekodizaina kompetences centra pārstāve, uzsver, ka vissvarīgāk to darīt jau bērnībā, bērnudārzā. Ropažu bērnudārzā “Annele” projekta laikā bērni paši atzīmēja uz tāfeles, kuri ēdieni viņiem garšo, paši lika uz šķīvja tik lielas porcijas, cik var apēst, neapēstos produktus varēja baudīt launagā un tādējādi pārtikas produktu atkritumu daudzums samazinājās vairākas reizes.
Ēriks Dreibants, restorāna “Trīs pavāri” īpašnieks, stāsta par pēdējos gados mainījušos domāšanas veidu un par savā uzņēmumā izmantoto principu “no deguna līdz astei”. Piemēram, zivju asakas neuzkrāj, tas aizņemtu daudz vietas. No tām uzreiz vāra buljonu un liek saldētavā. Arī pīli pērk un izmanto visu. Ē. Dreibanta restorānā un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās zem izlietnēm ir izvietoti tauku ķērāji, izlietoto eļļu vāc un nodod specializētam uzņēmumam.
“Daudzas lietas var mainīt, tikai mainot pieeju un uzvedību, tomēr normatīvie akti apgrūtina pārtikas atkritumu pārstrādi vai to lietderīgu izmantošanu. Arī Latvijā būtu jāmaina attieksme pret drošo preču – tādu, kurām nav saindēšanās draudu, – derīguma termiņiem un iespējām šos produktus lietot pēc oficiālā termiņa uzturā, dzīvnieku barošanā vai pārstrādē,” uzsver BSF vadītājs Ervins Labanovskis.
Latvija piesardzīga
Latvijā pārtikas produktus, kam beidzies derīguma termiņš, patlaban nedrīkst pārdot. Lai tos izmantotu lopbarībai, ir jāreģistrējas lopbarības ķēdē, jāsaņem īpašas atļaujas, kas nodrošina izsekojamību un drošumu. Svarīgi arīdzan, ka ne visus pārtikas produktus toksīnu dēļ drīkst barot dzīvniekiem.
Zemkopības ministrijā uzsver – patlaban atrodamies pārtikas atkritumu mazināšanas ceļa sākumā, tāpēc jūtama ļoti liela piesardzība veco pārtikas produktu izmantošanā. Eksperti vērš uzmanību, ka patlaban Latvijā nav ticamas pārtikas atkritumu uzskaites. Īpaši sagatavotus pārtikas atkritumus var izmantot biogāzes stacijās, kur tie uzlabo rūgšanas procesu. Iecerēts, ka Latvijā, tāpat kā Zviedrijā, darbosies uzņēmumi, kas pārtikas produktu atkritumus savāks, karsēs līdz 70 grādu temperatūrai, lai tos biogāzes stacijās varētu izmantot enerģijas ražošanai. Pirmais šāds pārstrādes uzņēmums patlaban ir ļoti tuvu atļaujas saņemšanai Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Nākamie soļi
Eiropas Komisija izskata iespēju paplašināt to preču sarakstu, uz ko drīkst attiecināt marķējumu “ieteicams izlietot līdz”. Pašlaik regulā (Nr. 1169/2011) minēti etiķis, cukurs, sāls.
Eiropas Komisija ir pasūtījusi pētījumu par to, kā termiņa marķējumu izmanto ES tirgū, tam jābūt pabeigtam līdz 2017. gada beigām, par priekšlikumu iekļaušanu likumdošanā sāksies diskusijas.
Līdz 2017. gada maijam varētu būt sagatavoti EK vadlīniju projekti par pārtikas ziedojumiem, sagatavota pārtikas atkritumu monitoringa metodoloģija, ES ieteikumi par uzturā nederīgās pārtikas izmantošanu dzīvnieku barībā.
VIEDOKLIS
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis:
“Patlaban Latvijas Republikas normatīvo aktu izpratnē pārtika, kurai ir beidzies derīguma termiņš, nav lietojama uzturā. Tātad to nedrīkst tirgot ne veikalā, ne tirgū, ne kur citur.
Labojot šo normu, Latvijas patērētājiem un uzņēmējiem būtu jārēķinās ne tikai ar iespējamiem plusiem, proti, atsevišķas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām drīkstētu pārdot un pirkt par zemāku cenu, bet arī ar mīnusiem, proti, ar šādu lēmumu Latvija plaši atvērtu durvis arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu produktiem ar beigušos derīguma termiņu un uz Latviju varētu vest visu, ko citur iztirgot nav bijis iespējams.
Pat šobrīd, kad tirdzniecība ar vecu pārtiku nav atļauta, PVD pietiekami bieži konstatē ne tikai sīkas blēdības ar derīguma termiņa pagarināšanu, bet vecas pārtikas pārmarķēšanu un pārfasēšanu lielā apjomā. Turklāt parasti tās ir pārtikas preces – dažādi saldumi, kuru auditorija visbiežāk ir bērni.
Un šeit mēs nonākam pie otra mīnusa, kuru saskatām regulējuma labošanas gadījumā, proti, uzņēmumiem, kuri nodarbotos ar šādu “lēto” produktu izplatīšanu, pavērtos plašas iespējas ar zemāko cenu uzvarēt dažādos iepirkumos, tostarp izglītības iestādēs, kuras apmeklē tā patērētāju grupa, kas būtu aizsargājama īpaši.
Pirms normatīvo aktu grozīšanas būtu ļoti nopietni jāanalizē visi iespējamie ieguvumi un arī zaudējumi, kas varētu rasties gan Latvijas patērētājiem, gan uzņēmējiem.”
