ES nevienojas par patvēruma meklētāju pārvietošanu 0
Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministriem apspriedē Briselē pirmdien nav izdevies vienoties par Eiropā jau ieradušos 40 000 patvēruma meklētāju pārvietošanu.
Brīvprātības princips nestrādā
Ministri vienojās pārvietot 32 256 patvēruma meklētājus no Grieķijas un Itālijas divu gadu laikā, bet pārējos varētu izmitināt līdz gada beigām. Lielākas cerības patvēruma iegūšanai ir bēgļiem no Eritrejas, Sīrijas un Irākas, kur viņiem draud reālas briesmas.
Lielāko daļu pārvietojamo bēgļu apņēmušās uzņemt Vācija (10 500) un Francija (6752). Apvienotās Karalistes un Īrijas, kā arī Dānijas līgumi ar ES paredz izņēmumu tieslietu un iekšlietu jomā, tāpēc šīs valstis bēgļu uzņemšanā nepiedalās. Īrija gan piekrita uzņemt 600 bēgļu. Spānija piekrita uzņemt 1300 bēgļu, kas ir par vairākiem tūkstošiem mazāk nekā EK priekšlikums. Polija piekrita uzņemt 1100 cilvēku, kas ir mazāk nekā puse no EK ieteiktā. Kāds Polijas diplomāts Briselē izteicies, ka Varšava nav gatava uzņemt patvēruma meklētājus, jo bažījas par notikumiem kaimiņvalstī Ukrainā, kur Krievijas izraisītā kara paplašināšanās varētu izraisīt vairāk nekā miljona bēgļu ierašanos Polijā. Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns paziņojis, ka bēgļu pārvietošana varētu sākties oktobrī, piebilstot, ka daži no ieteiktajiem skaitļiem “liek nedaudz vilties”. Austrija un Ungārija vispār atteicās uzņemt patvēruma meklētājus, lai gan ES valstu vadītāju apspriedē jūnijā šis plāns tika prezentēts kā Eiropas solidaritātes apliecinājums, atzīmē izdevums “EU observer”. “Uz brīvprātības pamata veidotu plānu ir grūti īstenot, un, kā liecina iepriekšējā pieredze, līdz šim tas vienmēr ir izgāzies,” pēc asās diskusijas atzina ES migrācijas lietu komisārs Dimitris Avramopuloss. Eiropas Komisijas iepriekš izteiktais priekšlikums paredzēja stingras kvotas 40 000 bēgļu pārvietošanai, lai atslogotu spiedienu uz Grieķiju un Itāliju, kur ierodas vairākums migrantu pēc Vidusjūras šķērsošanas. Ja palīgā nebūtu nākušas vairākas valstis ārpus ES, bēgļu pārvietošanas plānu arī daļēji nebūtu izdevies īstenot. Norvēģija piekrita uzņemt 3500 bēgļu, mazāku skaitu – Islande, Lihtenšteina un Šveice. Eiropas Komisija līdz gada beigām plāno iesniegt likumprojektu, kas paredz stingri noteiktu ārkārtas sistēmu patvēruma piešķiršanas jomā.
Latvija varētu uzņemt bēgļu ģimenes
Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes, nevis atsevišķus bēgļus, intervijā LTV paziņojis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš informēja, ka pašlaik panākta vienošanās, ka no 250 bēgļiem, kurus uzņems Latvija, 50 būs no trešajām valstīm bet pārējie no Grieķijas un Itālijas. Ministrs skaidroja, ka Latvija, tāpat kā citas valstis, ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes – vecākus ar bērniem, kuri jau ir izvērtēti un zināmi, nevis atsevišķas personas, pie kurām pēc tam atbrauc ģimenes locekļi, par kuriem uzņemošajai valstij nekas nav zināms. Plānots, ka dalībvalstis turpinās diskusijas par bēgļu uzņemšanu līdz gada beigām, lai vienotos gan par bēgļu pārdali starp abām programmām, gan par atlikušā skaita bēgļu uzņemšanas iespējām no Itālijas un Grieķijas. “Šis ir vienreizējs pilotprojekts, kura īstenošanā paredzēti divi gadi. Šajā laikā jāpanāk, ka tiek izskausti nelegālie imigrantu ceļi, un jāstiprina Eiropas ārējās robežas. Tāpat ir jāstrādā pie efektīva atpakaļsūtīšanas mehānisma tiem cilvēkiem, kuri nekvalificējas kā bēgļi,” aģentūrai LETA pauda iekšlietu ministrs.
Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Pirmie no 250 bēgļiem varētu ierasties Latvijā rudens beigās. Patlaban precīzs šo bēgļu skaits vēl nav zināms, taču Eiropas programmas migrācijas jomā ieviešanas laikā tiks ņemtas vērā konkrētās dalībvalsts iespējas. Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot darba grupu, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem vispiemērotākā sistēma šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Bavārijā kritizē “deportācijas nometnes”
Bavārijas zemes valdība nonākusi kritikas krustugunīs, paziņojot par ieceri veidot tā dēvētās deportācijas nometnes, kurās izmitināt ekonomiskos imigrantus, kas pamatā ieradušies no Balkānu valstīm un kuru patvēruma pieprasījumi, visticamāk, tiks noraidīti. Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers, kas vada Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvēto kristīgo demokrātu sabiedroto vietējo konservatīvo partiju, paziņojis, ka netālu no Austrijas robežas tikšot iekārtotas divas nometnes, kurās izvietot nelegālos imigrantus no tām valstīm, kas tiek uzskatītas par drošām un kuru pilsoņi, visticamāk, tiks izraidīti. Zēhofers norādīja, ka šo nelegālo imigrantu izmitināšana vienā vietā ļaus vienlaikus izskatīt arī viņu patvēruma pieprasījumus un atvieglos šo personu izraidīšanu. Pamatā tas attieksies uz personām, kas ieceļojušas no Albānijas, Kosovas un Melnkalnes. Vācijas valdošajā koalīcijā esošie sociāldemokrāti, kā arī opozīcijā esošie “zaļie” apsūdzējuši Zēhoferu centienos vairot savu popularitāti, izmantojot pret imigrantiem vērstos noskaņojumus, kas var vēl vairāk uzkurināt strauji augošo vardarbību pret nelikumīgajiem ieceļotājiem. Nekontrolētais nelegālo imigrantu pieplūdums kļuvis par vienu no karstākajiem jautājumiem Vācijas politikā. Tiek prognozēts, ka šogad varas iestādēm iesniegto patvēruma pieprasījumu skaits sasniegs 400 000.
