“Kur liksim vecu elektroauto?” Aizsilniece aktualizē jautājumu par nolietotiem elektroauto un litija ieguvi Āfrikā 91
“Ko darīsim, kad elektroauto tiek nolietots?” šādu jautājumu TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā uzdeva Latvijas ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, kad tika apspriests temats par elektroauto plašāku izmantošanu arī Latvijā, kā arī Eiropas Savienības (ES) uzsākto Zaļo kursu.
“Kādā no Eiropas medijiem uzzināju, ka ir ļoti zems pieprasījums pēc jau izmantotiem elektroauto. Tas ir viens. Un tā kā mani kolēģi strādā Āfrikā, tad viņi atkal ir sašutuši par litija ieguvi un to kādā veidā tas tiek organizēts, un cik tas ir zaļi? Tad ir jautājums – kur tad liekam vecu elektroauto? Ko ar to darām?” tā raidījumā vaicāja ārste Aizsilniece.
Pēc Aizsilnieces uzdotajiem jautājumiem tematu plašāk turpināja otrs TV24 raidījuma viesis – bijušais ekonomikas ministrs un jurists, kā arī Latvijas Ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ralfs Nemiro: “Ļoti globāli skatototies, faktiski Eiropa savas emisijas pārnes no savas teritorijas uz citām teritorijām. Tas ir tieši tik vienkārši. Runa bija par litija ieguvi. Litija ieguve ir ārkārtīgi netīrs process, ļoti CO2 augsti emitējošs process, līdz ar to tas [litijs] netiek iegūts šeit.”
Litijs netiek iegūts Eiropā, bet gan “kaut kur ārpus Eiropas, kur šīs lielās emisijas notiek, bet Eiropa lieto elektroauto, kas ir bez emijām,” turpināja teikt Nemiro. “No tāda liela, globāla skatu punkta, protams, tā ir tikai emisiju pārnešana uz citurieni,” pārliecināts ir bijušais ekonomikas ministrs Nemiro. Tomēr Aizsilnieces jautājums par to, kur tad mums likt novecojušos elektroauto, tā arī diskusijā palika atklāts – bez atbildes.
Kā liecina informācija Klimata un enerģētikas ministrijas mājas lapā internetā, tad Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sniedz atbalstu iedzīvotājiem jaunu vai lietotu rūpnieciski ražotu elektromobiļu iegādei un jaunu rūpnieciski ražotu ārēji lādējamu (plug-in) hibrīdauto iegādei. Taču aplūkojot ministrijas mājas lapas slejā visus iespējamos iedzīvotāju un interesentu jautājumu un atbilžu variantus, kas vien var būt saistīti ar jaunās ēras automašīnu – elektroauto – iegādi, nav redzams neviens jautājums un atbilde uz to, kur tad pēc tam Latvijas iedzīvotājiem untalizēt vecos elektroauto un tajos izmantotās baterijas, akumulatorus. Visa informācija ir vien ap un par elektroauto un hibrīdauto iegādi, valsts atbalsta programmu un finansējumu, cenu, līzingu utmldz. Plašāk variet lasīt ŠEIT.
Tikmēr saistībā ar elektroauto tirgu Eiropā ir zināms, ka ceturtdien, 4.jūlijā, Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ. Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.
Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem. ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi “iegūst no negodīgām subsīdijām”, kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.
Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, “Geely” tā būs 19,9% un SAIC – 37,6%. EK paziņojumā norādīts, ka papildu informācijas saņemšanas no “iesaistītajām pusēm” likmes “Geely” un SIAC samazinātas no sākotnēji plānotajiem 20% un 38,1%.
Jaunās papildu importa nodevu pagaidu likmes stāsies spēkā piektdien, bet ES dalībvalstīm vēl jābalso par pastāvīgu nodevu noteikšanu no novembra uz pieciem gadiem. Ķīnas elektromobiļu ražotājiem, kas sadarbojas ar ES plānots noteikt 20,8% likmi, bet tiem, kas nesadarbojas, – 37,6%.
Dombrovskis uzsvēra, ka sarunas ar Ķīnu, “meklējot abpusēji pieņemamu risinājumu”, turpināsies. Pekina jau ir apliecinājusi gatavību atbildes pasākumiem, pagājušajā mēnesī sākot antidempinga izmeklēšanu par cūkgaļas importu, apdraudot Spānijas eksportu. Ķīnas plašsaziņas līdzekļos tiek norādīts, ka Pekina sāks arī citas izmeklēšanas.
Ķīnas amatpersonas ir iebildušas arī pret izmeklēšanām, kuru mērķis ir valsts subsīdijas zaļo tehnoloģiju nozarē, tostarp vēja turbīnām un saules paneļiem.
Muitas nodevas Ķīnas elektromobiļiem līdz 100% jau ir paaugstinājušas ASV, un līdzīgu nodevu apsver arī Kanāda.
Eiropā nozīmīgajai autobūves nozarei ir grūtības pielāgoties videi draudzīgāku spēkratu ražošanai, un, kā lieicna Eiropas Autoražotāju asociācijas dati, pēdējo trīs gadu laikā Ķīnā ražotu spēkratu īpatsvars Eiropas elektromobiļu tirgū ir pieaudzis par trim procenta punktiem līdz vairāk nekā 20%.
Vācijas autoražotāji bažījas, ka ES lēmums var kaitēt to darbībai Ķīnas tirgū, bet Francijas autoražotāji ir atzinīgi novērtējuši papildu muitas tarifus.
