Latviešiem Lielbritānijā daudz vieglāk uzsākt biznesu nekā Latvijā 11
Latvijā nepārtraukti tiek apgalvots, ka latviešiem trūkst uzņēmējdarbības gēna. Taču kādēļ daudzi tautieši, aizbraucot uz citu valsti, pēkšņi ne no šā, ne no tā kļūst par uzņēmējiem? Varbūt atbilde meklējama nevis pašos latviešos, bet attieksmē pret uzņēmējiem un nodokļu sistēmā?
Latvijas uzņēmumiem izdevīgi izvēlēties Angliju
“Visbiežāk Angliju izvēlas mazi uzņēmumi nodokļu režīma dēļ,” stāsta Anna Ozoliņa-Acpa, CPAA sertificēta grāmatvede Apvienotajā Karalistē, līdzīpašniece grāmatvedības uzņēmumā “Go Accounting and Business” (“GAAB”), kurā strādā desmit cilvēku. “GAAB” apkalpo vairāk kā 800 kompāniju – ne tikai Anglijas, bet arī daudzu citu valstu, turklāt aptuveni 10% klientu ir no Latvijas.
“Latvijā fiziskai personai nav papildus jāmaksā nodokļi par Eiropas Savienības valstīs saņemto algu, ja tā ir gājusi oficiāli caur oficiālu algu shēmu. Lielbritānijā neapliekamais minimums pārsniedz teju 13 000 eiro gadā, kas dažiem Latvijas uzņēmumiem veido visu gada peļņu, tādējādi nodokļos aiziet tikai simboliska summa – pārsimt eiro.”
Šogad Latvijā neapliekamais minimums mēnesī ir 60 eiro (250 eiro pēc plānotās nodokļu reformas ieviešanas), turpretī Apvienotajā Karalistē – 1130 eiro. Latvijas uzņēmumi pārsvarā izvēlas juridisko formu “Limited Company” jeb “Ltd.”, tātad sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
Uzņēmuma dibināšana Apvienotajā Karalistē aizņem pāris stundas, un šāda uzņēmuma uzturēšana izmaksā pāris tūkstošus gadā. Jāpiebilst, ka daudzi Apvienotās Karalistes uzņēmēji izmanto grāmatvedības ārpakalpojumus, jo tas ir daudz lētāk nekā pašiem algot grāmatvedi, arī birokrātija ir daudz mazāka, turklāt, ja kļūda radusies grāmatveža dēļ, tad grāmatvedis par to arī atbild. Pašnodarbinātajiem grāmatvedība ir pavisam viegla, taču daudzi nevēlas liekas galvassāpes, tāpēc uztic visu grāmatvežiem, arī tad, ja ienākumi ir pavisam mazi.
Anna Ozoliņa-Acpa gan brīdina, ka grāmatvedība drīzumā kļūs sarežģītāka, jo tiks ieviesta prasība ieskenēt visus čekus un attaisnojošos dokumentus, jo HMRC (Her Majesty Revenue and Customs – latviski – Viņas Majestātes Nodokļu un Muitas dienests) vēlēsies visu redzēt pieejamu tiešsaistē. Pašlaik pašnodarbinātajiem atskaite jānodod reizi gadā, taču drīz sistēma varētu mainīties galvenokārt haosa dēļ celtniecības nozarē, kur tāpat kā Latvijā eksistē aplokšņu algas un krāpšanās ar ienākumu uzrādīšanu.
Jāpiebilst, ka krāpšanās un nodokļu nemaksāšana Apvienotajā Karalistē notiek tieši tāpat kā citur.
Nodokļu optimizācija? Brīnišķīgi!
Mazajam biznesam iesākumā visizdevīgāk sākt kā pašnodarbinātajam, kas var būt gan “Sole Trader”, Latvijas izpratnē individuālais komersants, vai “Partnership” – latviski partneruzņēmums. Latvijā vispirms nepieciešams reģistrēties un tikai tad var sākt strādāt, bet Lielbritānijā ir otrādi – var sākt strādāt un reģistrēties tikai pēc tam. “Ja uzņēmums ir izmēģinājuma variantā, es vienmēr teikšu – sāciet kā pašnodarbinātais, pamēģiniet, ja nesanāk, tad trīs mēnešus nav jāreģistrējas, var šo lietu apturēt,” iesaka Anna Ozoliņa-Acpa.
Turklāt ir noteikts ienākumu limits, līdz kuram nemaz nav nepieciešams reģistrēt uzņēmējdarbību, tas ir 500 mārciņas vai 600 eiro gadā. Pašnodarbinātajam piereģistrēties ir pavisam vienkārši, viss notiek tiešsaistē, nav nekur jādodas. Kompānijas reģistrācijai nepieciešams ieraksts komercreģistrā un vārda reģistrācija, izmaksas ir sākot no dažiem eiro.
Latvijā mikrouzņēmumi tiek uzskatīti kā īpaši labvēlīgs režīms uzņēmējdarbības uzsākšanai, turpretī Lielbritānijā parasts pašnodarbinātais maksā daudz mazāk. Ja peļņa – nevis apgrozījums! – gadā nesasniedz 6000 eiro, tad tie skaitās ļoti mazi ienākumi, un pašnodarbinātais var vispār tikt atbrīvots no jebkādiem nodokļiem. Tas gan nav ieteicams, jo tad netiks ierēķināts pensijas stāžs, tādēļ ieteicams maksāt minimālo sociālās apdrošināšanas maksājumu – aptuveni 3 eiro nedēļā. Ja peļņa ir no 6000 līdz 9500 eiro gadā, tad šie 3 eiro nedēļā ir obligāts maksājums. Savukārt peļņai virs 9500 gadā jau ir jāmaksā 9%, virs 52 000 nāks klāt vēl 2%. Ja ir sasniegts neapliekamais minimums gadā 13 000 eiro, tad jāsāk maksāt arī 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas, palielinoties peļņai, var izaugt līdz pat 45%.
Augot uzņēmumam, aug nodokļi
“Ja ir neliels uzņēmējs, tad tagad ir ļoti jārēķina, tieši sākot ar apgrozījumu 50, 60, 70 tūkstoši, kāds būtu izdevīgais variants. Visu laiku varēja teikt, ka labāk būt maziņam un pašnodarbinātam, bet tagad vairs gluži tā nav, jo ir mainījušies dividenžu nodokļi, mainījušies noteikumi par nodarbinātību,” skaidro grāmatvede. Interesanti, ka pašnodarbinātajiem nav nekādu ierobežojumu darbinieku skaita ziņā, nav arī ierobežojumu apgrozījumā, taču, ja apgrozījums ir virs 83 000 mārciņām gadā (96200 eiro), tad ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam.
Nodokļu sistēma kompānijām ir sarežģītāka, taču iespējamas daudz un dažādas atlaides, tādēļ vienmēr rūpīgi jāizpēta pieejamā informācija, lai izvēlētos izdevīgāko veidu. Nodokļu optimizācija Lielbritānijā nav noziegums, pat HMRC vienmēr iesaka parēķināt, kas uzņēmējam sanāk izdevīgāk.
Taču Anna Ozoliņa-Acpa brīdina, ka PVN shēmas Lielbritānijā ātri tiek noķertas – “lai pārāk nesaceras par nodokļu optimizēšanu! Piemēram, PVN pakalpojumu sfēras fiktīvie ofisi 0% režīma lietošanai ātri tiek nolikti mierā!” Taču atšķirībā no Latvijas sods ir tikai PVN numura atņemšana. Pat daudzi britu uzņēmēji nezina, ka kopš 2016. gada novembra britu nodokļu dienestam ir pieejama visa iedzīvotāju un firmu finanšu kredītiestāžu informācija.
Britu nodokļu inspektori reālus sodus piespriež tikai tad, ja ir acīmredzams, ka pārkāpums izdarīts tīši vai arī pēc brīdinājuma pārkāpums netiek novērsts. Tādēļ uzņēmēji nebaidās uzsākt biznesu, jo zina, ka pārpratuma gadījumā varēs izskaidrot situāciju, nevis uzreiz tiks sodīti.
Informācija par visu, kas saistīts ar biznesu, ir pieejama britu valdības mājaslapā www.gov.uk, ir iespējams zvanīt un uzdot jautājumus nodokļu inspektoriem, HMRC ir savs youtube kanāls ar videorullīšiem par dažādām biznesa sfērām, ir pat tvitera konti. Mazais bizness tiek veicināts visos iespējamajos veidos, notiek bezmaksas biznesa semināri, pat bezdarbniekiem ir pieejama valsts finansēta granta shēma līdz 2000 mārciņām (2300 eiro) mazā biznesa uzsākšanai.
