Kur lai paliek? Uz ielas? 57
Ekonomikas ministrijā gatavotais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kurā paredzēts pienākums noslēgt jaunus īres līgumus, reģistrējot tos zemesgrāmatā, ierobežos iedzīvotāju tiesības, savukārt namīpašniekiem atbrīvos rokas viņu ātrākai izlikšanai, uzskata denacionalizēto namu īrnieki. Rīdziniece, Jāņa Asara ielas 12. nama dzīvokļa īrniece Zinaida Lapsa stāsta, ka šo likumprojektu, kuru ne valdība, ne Saeima pat vēl nav sākusi apspriest, jau pašlaik izmanto namīpašnieks, lai piespiestu viņu atstāt dzīvokli jau līdz šī gada beigām.
“Latvijas Avīze” 10. oktobrī rakstā “Dzīvokļa īrnieku varēs izlikt vienkāršāk” jau vērsa uzmanību uz to, ka maz ticams, ka visi namsaimnieki labprātīgi piekritīs agrāk noslēgto īres līgumu reģistrēšanai zemesgrāmatā. Īrnieks īres līgumu vienpersoniski reģistrēt nevarēs un līdz ar to izlikšana būs tikai laika jautājums. Jaunā kārtība, ja to apstiprinās valdība un Saeima, vissmagāk skartu denacionalizēto namu īrniekus.
“Ekonomikas ministrijā gatavotais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts ir būtībā cinisks un nekrietns plāns, kā atrisināt denacionalizēto namu īrnieku problēmu, izliekot viņus no dzīvokļiem vieglāk un ātrāk. Pēc biedrības aplēsēm, denacionalizētajos namos ar beztermiņa īres līgumiem joprojām dzīvo 11 000 – 15 600 īrnieku ģimeņu. Iznāk, ka ar cilvēkiem likumdevējs var nerēķināties, nami ir vērtīgāki nekā cilvēki,” saka Klementijs Rancāns, denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes loceklis.
Spiež lauzt līgumu un izvākties
“Kopš šī gada februāra man vai katru dienu zvana Raimonds Zundurs. Uzdodamies par namīpašnieka pilnvarnieku, raksta tālruņa īsziņas, vēstules e-pastā, kaut arī par viņa pilnvarām rīkoties namīpašnieka vārdā vēl šobaltdien man nav īstas skaidrības. Tā dēvētais pilnvarnieks piedāvāja man pārcelties uz dzīvokli blakus esošā koka namā, jo ēku, kurā dzīvoju pašlaik, namīpašnieks nodomājis remontēt. Reizē ar pārcelšanos sākumā piedāvāja 2500 eiro, vēlāk summu palielinot līdz 6000 eiro,” stāsta rīdziniece Zinaida Lapsa. Viņa piebilst, ka jauno līgumu grib noslēgt tikai uz pusgadu, par īri pieprasot piecus eiro par kvadrātmetru, turklāt blakus namā piedāvātais dzīvoklis ir nesalīdzināmi sliktāks par pašlaik īrēto – tajā nav grīdu.
“Par piedāvātajiem 6000 eiro citu dzīvokli nevaru nopirkt. Tā patiesībā nav kompensācija, drīzāk izlikšanas pabalsts. Kompensācija būtu tad, ja iedotu tādu naudas summu, par kuru varētu nopirkt līdzvērtīgu dzīvokli. Skaidri redzams, ka no manis grib atbrīvoties. Mani spiež parakstīt vienošanos par līguma laušanu un izlikt no dzīvokļa,” satraukta Z. Lapsa.
Īpašnieks grib tukšus dzīvokļus
Ko grib nama īpašnieks, to atklāti un bez aplinkiem vēsta pilnvarnieks Raimonds Zundurs. Grib tukšus dzīvokļus, lai tos varētu izremontēt un lai vēlāk izīrētu par īres tirgus cenām. Vai arī piedāvā noslēgt jaunus īres līgumus, bet ar pavisam citiem noteikumiem, kas būtībā nozīmē to pašu.
Zinaida Lapsa stāsta, ka šo piedāvājumu nav varējusi pieņemt arī tāpēc, ka nav bijis pārliecības, vai solītais tiks izpildīts. Šie 2500 eiro esot piesolīti arī citiem nama īrniekiem, pieprasot atbrīvot dzīvokļus triju mēnešu laikā. Daži, neredzot citu izeju, pat piekrituši. Bet no solītās summas labprātīgi aizgājušajiem vēlāk samaksāja tikai pusi.
Dzīvokli 35 kvadrātmetru platībā šajā namā Zinaida Lapsa īrē kopš 1991. gada, kad to viņai piešķīra ar Latgales priekšpilsētas izpildkomitejas dzīvokļu komisijas lēmumu, noslēdzot beztermiņa līgumu. 2001. gadā namīpašuma tiesības atguva kāda Austrālijā dzīvojoša tautiete, kas vēlāk atdāvināja namu saviem Rīgā dzīvojošajiem radiniekiem, ar kuriem īrniekiem nekādu strīdu nebija. Dzīvokļi šajā pirms kara celtajā namā ir ar malkas apkuri un kopēju tualeti kāpņu telpā, tāpēc uz īres maksas paaugstinājumu nama agrākie īpašnieki pārlieku neuzstāja.
