Stimuls – stipendija un ceļojumi 1
Kad jautāju, kādu iemeslu vadīti Baškortostānas bērni mācās latviešu valodu vai folkloru, Ilona atbild pragmatiski: tā viņiem ir iespēja izrauties ārpus sava ciema, redzēt plašāku pasauli, jo Ilona savus skolēnus vedusi gan uz Maskavu, gan pie latviešiem Sibīrijā. 2013. gadā ansambļa “Atbalss” dziedātāji piedalījās arī Dziesmu svētkos Latvijā. Baškortostānas latviešiem būtu arī iespēja iegūt apmaksātu ceļu uz Latviju, lai piedalītos 3×3 saietā, taču tad vecākiem jābūt aktīviem, jāiesniedz dokumenti, jāraksta iesniegums. To viņi nevēlas darīt, tāpēc šo iespēju Ilonas skolēni nav izmantojuši. Taču skolotājas gandarījuma mirkļi ir tieši tie brīži, kad skolēni redz ko vairāk par ciema gana šauro pasauli. Tie Baškortostānas latvieši, kuri pārcēlušies uz Latviju, nodibinājuši stipendiju labākajiem latviešu valodas apguvējiem. 2000 rubļu stipendija ir aptuveni 30 eiro vērta. Latvijā tā šķistu niecīga, taču baškīru ciemā, kur daudzi dzīvo pieticīgi vai pat nabadzīgi, tā skolēniem ir liels stimuls pacensties. Šajā mācību gadā uz stipendiju pretendē četri skolēni.
Ilona atzīst: ārpus latviešu valodas stundām arī pašai reti sanāk runāt latviski, jo ar vecajiem ļaudīm, kas vēl runā latviski, skolotāja tiekas maz. “Latviski domāju un sarunājos ar saviem kaķiem,” viņa teic. Taču sarunās ar gados cienījamākajām ciema latvietēm Ilona var saklausīt vārdus, kas latviešu valodā tika izmantoti 19. gadsimtā. Piemēram, ķirbis viņām ir putrasābols, dzīvoklis – kortelis, krāsošanu sauc par pervēšanu. Mūsdienu literāro valodu gados vecākajiem Baškortostānas latviešiem dažkārt nav viegli saprast.
Saglabāt latviešu valodu tik tālu prom no Latvijas Ilonai šķiet ļoti būtiski. Latviešu loma Baškortostānā bijusi liela, tāpēc latviešu valodas mācību kabinets vienlaikus ir arī etnogrāfiskais latviešu muzejs. Tieši mūsu tautieši turp aizveduši kultūru un izglītību. Pirmās skolas Baškortostānā bija latviešu skolas.
Skolotājas darbs ir pamanīts un novērtēts arī Latvijā. Šogad viņa bija izvirzīta balvai “Laiks Ziedonim” nominācijā “Kedas”, kurā tiek cildināti cilvēki, kuri aizrautīgi un radoši veicina latviskumu, attīsta un saglabā latviskās tradīcijas ārpus Latvijas. Latvijā Ilona atkal būs pēc Jāņiem. Līgo svētki tiek svinēti arī Baškortostānā, un Ilonai tur jābūt klāt, lai uzmanītu, vai godā tiek turētas latviešu tradīcijas. Jo Baškortostānā cieņā dažādas teatrālas izdarības, kas latviešu Līgo vakarā nu nekādi neiederas. Piemēram, agrāk ciemā iejājis kāds, kas iecelts par Jāni un ļāvis sākt svinēšanu.
