Skolotājam lielāka brīvība nekā Latvijā 1
“Man te ļoti patīk tas, ka varu darīt to, ko vēlos,” teic Ilona, kad jautāju, kas viņu notur tālajā zemē. Pedagoģiskā un radošā brīvība tur skolotājam esot lielāka, nekā strādājot skolā Latvijā. Arī atalgojums labāks.
Šobrīd Ilonai ir 17 skolēni, kuri ciemata skolā mācās no 2. līdz pat 11. klasei. Katrai klasei vai klašu grupai ir trīs latviešu valodas stundas nedēļā. Arī te, tāpat kā Latvijas lauku skolās, ir apvienotās klases. Visvairāk skolēnu – pieci – vienlaikus Ilonai ir tad, kad uz stundu nāk apvienotā 8. un 9. klase. Skolēni tur joprojām mācās sešas dienas nedēļā un vērtējumam tiek izmantotas atzīmes no 1 līdz 5. Lielākā daļa bērnu iemācoties saprast latviski, taču ar runāšanu esot grūtāk, jo ikdienā mājās viņi latviski nerunā. Tikai divu ģimeņu bērni arī mājās lieto latviešu valodu. Ilona neizprot, kāpēc lielākā daļa latviešu Baškortostānā ar saviem bērniem nerunā latviski: “Tā viņi paši sevi apzog. Latviešu valoda taču ir tik skaista! To atzīst arī baškīri!” Vecākās paaudzes latvieši – vecmāmiņas – vēl mēdzot runāt ar saviem bērniem un mazbērniem latviski, taču viņi parasti atbildot krieviski.
Tikmēr Ilona nepadodas un stundās ar bērniem runā latviski. “Taču runāju desmit reizes lēnāk nekā parasti, jo ātru runu viņi tiešām nesapratīs.” Ilonas stāstos par saviem skolēniem pavīd arī viņu uzvārdi. Uz Baškortostānu latvieši izceļoja 19. gadsimta beigās, nomainījušās vairākas paaudzes, taču joprojām tur ir Skroderi, Zvaigznes, Veči, Bezbaiļi, Rāceņi, Lielmaņi. Baškortostānā tiek izmantota pavisam atšķirīga latviešu valodas mācību metodika. Ilona uzteic Latviešu valodas aģentūru, kas sagatavojusi daudzveidīgus mācību materiālus un katru gadu skolotājus, kuri māca latviešu valodu ārpus Latvijas, aicina uz kursiem. Ilona atzīst: skolēnu zināšanu līmenis nav tik augsts, lai viņi lasītu latviski. Latviešu rakstnieku darbus skolēni lasa, tulkotus krieviski.
Toties folkloras ansamblī “Atbalss” bērni latviski dziedot tik skaisti, ka pat akcenta neesot. Turklāt ne tikai latviešu bērni – nākot arī krievi, baškīri, uzbeki; kopumā aptuveni 60 bērnu. Tāpēc nodarbības notiek krieviski, tikai dzied latviski. Ansamblim sevišķi skaisti skanot dziesma ar Imanta Ziedoņa vārdiem “Mīl katrs baltu maizes riku”. To dziedot, rajona līmeņa vokālajā konkursā iegūta pirmā vieta. Pati pirmā dziesma, ko Ilona bērniem iemācījusi, bija “Tumša nakte, zaļa zāle”. Tā skolēniem ļoti patīk, un ar to sākas katrs Jāņu koncerts. Tautastērpi atvesti no Latvijas: sākot ar pastalām un beidzot ar vainagiem.
