Kur kavējas ziņojumi par valsts drošību? 6
Lietuvas un Igaunijas drošības dienesti jau sagatavojuši savus gada pārskatus, bet Latvijā šie dokumenti vēl tikai top. Arī premjera ziņojums par Nacionālo drošību šogad būs vēlāk, nekā ierasts.
Tradicionāli Latvijas Republikas Ministru prezidents jau gada sākumā uzstājas parlamentā ar ziņojumu par nacionālo drošību. Savukārt drošības dienesti līdz maija sākumam sagatavo savus pārskatus un iepazīstina sabiedrību ar šo pārskatu publiskojamo daļu. Šogad neviens no šiem dokumentiem vēl nav pat parādījies pie apvāršņa.
“Šogad mūsu ziņojums aizkavējies saskaņošanas procesā dažādu apstākļu sakritības dēļ,” man paskaidroja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve Iveta Maura. Birojs gan neatklāj, kādi tieši apstākļi aizkavējuši ziņojuma tapšanu. Pēc neoficiālas informācijas, šis dokuments jāsaskaņo arī ar Tieslietu ministriju, bet pašreizējai ministrei Baibai Brokai (NA) joprojām nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam.
Nacionālās drošības ziņojumu gatavo dažādas tiesībsargājošās iestādes, bet šo procesu uzrauga un koordinē Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). Šī ir samērā jauna kārtība, jo agrāk ziņojuma tapšanu koordinēja SAB. Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) esot izsūtījusi astoņām dažādām iestādēm rezolūciju ar prasību līdz 15. maijam iesniegt PKC nepieciešamo informāciju Nacionālās drošības ziņojuma gatavošanai. Pierēķinot informācijas apkopošanai nepieciešamo laiku, varam secināt, ka šogad šo dokumentu sagaidīsim, agrākais, jūnijā.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP) mierināja, ka šāda aizkavēšanās ar drošības ziņojumu bija neizbēgama, ņemot vērā gada sākumā notikušo valdības maiņu. Taču arī viņu satraukuši neoficiāli signāli, ka premjere šo ziņojumu tāpat kā citus nepatīkamus jautājumus varētu noglabāt atvilktnē un atstāt mantojumā nākamajai valdībai. Pēc NDK vadītāja domām, šāda kavēšanās būtu politiski kļūdains lēmums un radītu papildu satraukumu un spriedzi sabiedrībā.
Šogad aizkavējies ir ne vien valdības vadītāja ziņojums par nacionālo drošību, bet arī galveno drošības iestāžu – SAB un Drošības policijas (DP) – gada pārskati. “Tāda situācija tiešām ir izveidojusies.
Galvenais iemesls ir tas, ka šā gada sakumā drošības situācija reģionā jūtami mainījās un drošības iestādēm bija nepieciešams papildu laiks, lai veiktu šo risku analīzi,” paskaidroja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļejevs (ZZS), kurš pats savulaik strādājis gan Informācijas analīzes dienestā, gan SAB. Igaunijas “KaPo” un Lietuvas “Sugumo policijos” gan savus pārskatus sagatavojuši.
Kā uzzināju DP un SAB, gada pārskati tiks sagatavoti tuvāko pāris nedēļu laikā. Galvenā uzmanība tajos tikšot pievērsta gan Ukrainas notikumu ietekmei uz Latvijas drošību, gan Krievijas realizētajai tautiešu politikai Baltijas valstīs.
