Kur kavējas mēnešreizes, ja neesmu gaidībās? 7
Dabas noliktā ikmēneša asiņošana sievietēm sagādā lielākas vai mazākas neērtības, taču, ja bērniņš nav vēlams, bet mēnešreizes kavējas, tās, bažījoties par neplānotu grūtniecību, tiek izmisīgi gaidītas. Taču šīm nekārtībām var būt arī daudzi citi iemesli.
Menstruācijas ir jauna reproduktīvā cikla sākums, kas liecina: iepriekšējā periodā grūtniecība nav iestājusies. Ja ikmēneša asiņošana, ko atbilstoši sievietes individuālajam bioritmam nosaka hormonu izdales svārstības, aizkavējas par trim četrām dienām, nevajag pārlieku uztraukties. Organisms nav mašīna, kuru nekas nevar izsist no līdzsvara, teic ginekoloģe Māra Zumente.
Cikla svārstības mūža laikā vērojamas, gan mēnešreizēm sākoties, gan beidzoties. Kad tās apmēram 12–13 gadu vecumā sākas, nereti kļūst regulāras tikai pēc gada vai diviem.
Arī tuvojoties menopauzei, menstruālais cikls pakāpeniski izmainās. Parasti mēnešreizes beidzas ap 50 gadu vecumu, taču mūsdienās klimaksa izpausmes daudzām sāk parādīties ievērojami agrāk, pat ap 40 gadiem. Tas nozīmē, ka cikls var svārstīties jau pāris gadus iepriekš.
Ikvienai sievietei jebkurā reproduktīvā vecumā ieteicams rakstīt menstruālo kalendāru, jo tas radīs skaidrību gan pašai, gan arī ārstam, ja būs nepieciešama palīdzība tā regulēšanai.
Šķiet, ka mūža otrajā pusē ir mazāks iemesls uztraukumam par grūtniecību. Sieviete domā: kur tad nu manā vecumā! un pārtrauc atzīmēt mēnešreizes, tomēr arī brieduma gados mazuļi piesakās pietiekami bieži. Ja vēl uz vēdera sakrājusies tauku kārtiņa, grūtniecības izraisītās pārmaiņas auguma veidolā nav tik vizuāli pamanāmas, bet tikmēr bērniņš mātes miesās aug.
Ja nav menstruāciju, parasti zūd arī iespēja palikt stāvoklī, tomēr droši uz to paļauties nevar.
Daudzas, izsargājoties no nevēlamas grūtniecības, lieto kontraceptīvos līdzekļus, tomēr tie nesniedz simtprocentīgu drošību. Hormonālo tablešu, plāksteru, rinķīšu, spirāļu efektivitāte ir pietiekami augsta (99,8–99,9 procenti), bet parasto dzemdes spirāļu – ievērojami zemāka (90–92 procenti). Pārējie kontracepcijas līdzekļi sniedz vēl mazāku drošību.
Bažas nereti rodas, lietojot jaunākās paaudzes kontracepcijas tabletes, kas satur dabīgus estrogēnus. Tās menstruācijas padara niecīgas vai pat novērš pavisam, tādēļ nereti nākas uztraukties, vai nav iestājusies grūtniecība.
Ja mēnešreizes vienmēr bijušas regulāras, taču pēkšņi kavējas un radušās aizdomas, ka pieteicies mazulis, noliedzošu vai apstiprinošu atbildi, sākot ar desmito dienu no apaugļošanās brīža, sniedz grūtniecības tests. Taču jārēķinās, ka tas var arī melot. Ja rezultāts ir negatīvs, atkārtoti testu veic pēc pāris dienām. Kamēr nav skaidrības par savu stāvokli, jāuzvedas kā iespējamai topošajai māmiņai, ievērojot atbilstošu dzīvesveidu. Precīzākas ir asins analīzes, nosakot cilvēka horiongonadotropo hormonu (HCG).
Mēnešreižu kavēšanās iemeslu var noskaidrot, pārbaudot olnīcas un dzemdi ar ultrasonoskopijas palīdzību. Tā ļauj pārliecināties, vai nav grūtniecība un veidojas pietiekami biezs gļotādas slānis, lai varētu notikt menstruācijas, kā arī vai nav radušās citas nevēlamas izmaiņas.
Vēl jāveic hormonu analīzes. Ja hormonālajā sistēmā radies sajukums, nereti var palīdzēt tikai hormonu preparātu lietošana, bet citkārt menstruālo funkciju izdodas stimulēt ar augu valsts līdzekļiem.
Biežākie kavēšanās iemesli
* Stress un pārslodze. Sievietes organisms var reaģēt gan uz pozitīvām, gan negatīvām izmaiņām. Piemēram, studentes sesijas laikā, aktrises pirms pirmizrādes un jebkuras citas profesijas pārstāves spriedzes dēļ piedzīvo, ka mens- truācijas kavējas vai nenotiek vispār.
* Pārmaiņas dzīves ritmā. Nereti mēnešreizes izpaliek ceļojuma laikā, taču apmēram pusei sieviešu, kurām dzemdē ievadīta hormonālā spirāle un menstruāciju tikpat kā nav, kaut kur aizbraucot, var sākties ilgstoša asiņošana.
* Izmaiņas endokrīnajā sistēmā. Par normālu menstruāciju norisi atbild visi endokrīnie orgāni. Ja radušās nopietnas izmaiņas, piemēram, vairogdziedzerī vai virsnierēs, ikmēneša asiņošana var nenotikt.
* Strauja svara zaudēšana. Tās ietekmē mazinās smadzeņu hormonu izstrāde, kas stimulē olnīcu funkciju.
* Paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas var ietekmēt olnīcu darbību, turklāt mazināt hormonālās kontracepcijas iedarbību.
* Izteiktas bailes no grūtniecības vai tieši pretēji – liela vēlme palikt stāvoklī.
