Monako šķirtenēm atstāj tikai kleitu. Kur izdevīgāk šķirt laulību 2
Monako vaļīgo nodokļu dēļ nelielajā firstistē Vidusjūras piekrastē apmetušies daudzi turīgi cilvēki no visas pasaules. Naudasmaisi nereti mēdz mainīt sievas, bet negrib šķirties no savas naudas, un vietējie likumi ir viņiem pretimnākoši.
Monako nedod vaļu “zelta racējām”
Visas dāvanas, tostarp rotas un noguldījumi bankās paliek tās personas īpašumā, uz kuras vārda tie bijuši reģistrēti pirms laulības. Monako tiesas ļoti negribīgi atvēl alimentus, uzskatot, ka katram (katrai) pašam jāspēj izķepuroties, raksta izdevums “Politico”. Firstistē nav likumu, kas noteiktu īpašuma sadali, un vienīgais īpašums, kas tiek sadalīts šķiroties, ir kopīgi radītā manta. Tieslietu eksperti atzīmē, ka šādi likumi izveidoti, lai neļautu vaļu “zelta racējām”, kas cer iedzīvoties uz vīru bagātības rēķina. Bagātu vīru sievas, kas nav laikus padomājušas noformēt savu bankas rēķinu vai ierakstīt savu vārdu noguldījumā, pēc šķiršanās prāvas nereti paliek ar to, kas mugurā. Monako juristiem ir daudz darba, lai nokārtotu dokumentāciju šķiršanās prāvām ārzemju tiesās, kā to vēlas arvien vairāk naudīgu vīru sievu, jo citās valstīs likumi ir labvēlīgāki šķirtenēm. Eiropas Savienības konvencijā bija paredzēts harmonizēt šķiršanās likumus, lai šķiršanās, kas noformēta vienā valstī, tiktu atzīta citā. 2001. gada konvencija paredz, ka tās valsts tiesa, kur sākta šķiršanās prasības izskatīšana, nosaka tiesvedību. Konvencija ir izgaismojusi atšķirības ES valstu likumos par laulības šķiršanu, veicinot tā dēvēto “šķiršanās tūrismu”, kad pāri iesniedz pieteikumus valstīs, kur laulību šķir ātrāk un ar izdevīgākiem noteikumiem.
Lai gan 2007. gadā Monako pieņemtais likums paredz izlīdzināt noteikumus abām pusēm laulības šķiršanas prāvā, joprojām ir spēkā noteikumi, kas ļauj laulātajam atprasīt jebkuras dāvanas, tostarp rotas vai ziedojumus, kas veikti laulības laikā.
“Šeit taisnība pieder laulātajam, kam ir vairāk naudas,” secinājusi 66 gadus vecā austriete Elizabete Agusta, kura bija precējusies ar bagātu itāliešu grāfu. Viņas šķiršanās prāva Monako un Milānas tiesās ilga 17 gadus, un beigās viņa palika gandrīz tukšā. Veikli advokāti par solīdu honorāru ir gatavi palīdzēt jebkuram: vīram amerikānim pierādīt, ka viņš ir Monako iedzīvotājs, lai gan tur paretam uzturas, tikai lai izvairītos no nodokļiem; bet viņa sievai, kas iesniegusi šķiršanās prasību ASV tiesā, liegt kā dzīves vietu uzrādīt Ņujorku.
Britu likumi “pārāk draudzīgi sievām”
Monako kaimiņvalstī Itālijā šķiršanās process pēc pieteikuma iesniegšanas varēja ilgt pat desmit gadus, tiesām nosakot trīs gadu posmu “pārdomām un varbūtējai lēmuma maiņai”. Šis noteikums nesen mainīts sakarā ar “ievērojamiem sociāli ekonomiskiem apsvērumiem”. Katoļu laikraksts paudis nožēlu par veiktajām izmaiņām: “Saīsināta šķiršanās, necivilizēts mērķis.” Vidusjūras salu valstī Maltā vēl pirms pieciem gadiem nebija iespējams noformēt šķiršanos, un valstī joprojām ir viens no ierobežojošākajiem likumiem Eiropā, atzīmē “Politico”. Rumānijā šķiršanās process ir lēts un ātrs, un juristi ir atraduši veidu, kā apiet prasību, ka vienam no pieteicējiem jābūt Rumānijas iedzīvotājam. Rumānijas tiesa arī atzīst de facto dzīvošanu atsevišķi, tāpēc šķiršanās prāva var beigties ātri, ja pāris var pārliecināt tiesu, ka viņi dzīvojuši atsevišķi jau vismaz sešus mēnešus. Taču Bukareste nevar izkonkurēt Londonu, kas ir atzīta kā pasaules šķiršanās prāvu galvaspilsēta. Pēc laikraksta “The Times” aprēķiniem, Apvienotās Karalistes galvaspilsētā šķirt laulību ierodas visvairāk naudīgo pāru no ārzemēm. Lai gan šķiršanās prāva Britānijā ir gan dārga, gan ilgstoša, tā sola lielāku finanšu ieguvumu, it īpaši šķirtajām sievām. Londonas juristu birojs “Pannone”, kas kārto šķiršanās lietas, raksturojis britu likumus kā “pārāk draudzīgus sievām”. Tāpēc daļa britu sieviešu, ko laulības dzīve aizvedusi uz Monako, vēlas šķirt laulību Britānijā, kur šķirtajām sievām un viņu bērniem tiesa parasti piešķir dāsnāku daļu no vīru naudas.
