Kur ir solītā Mežaparka sākumskola? Būvdarbi nenotiek, bet izmaksas aug – kā tas ir iespējams? 0
Kā vēsta “lsm.lv“, Mežaparka sākumskolas projekts Rīgā kavējas un no Rīgas domes sniegtajām atbildēm gan nerodas skaidrība, kādā stadijā tas vispār ir. Vēl pagājušajā vasarā dome nolēma to uzcelt par 13,5 miljoniem eiro. Lai gan būvdarbi vēl nav pat sākušies un projekts neesot mainīts, pašvaldības šī gada investīciju plānā figurē jau gandrīz par piektdaļu lielāka summa jeb 16 miljoni eiro.
Sākumskolai izraudzītā teritorija atrodas Sudrabu Edžus ielā 2 – blakus Kokneses prospektam un 11. tramvaja līnijai dažu minūšu braucienā no Zooloģiskā dārza. Šķietami vismaz pāris futbola laukumu lielajā iežogotajā teritorijā ir mazdārziņi ar siltumnīcām un maziem šķūnīšiem. Tos aizvākt pašvaldība paredzēja vēl rudenī, atbrīvojot vietu plānotajai skolai, ko aizvadītajā rudenī paredzēja arī sākt būvēt. Bet tagad – martā – mazdārziņi joprojām ir šeit un nekādi būvdarbi teritorijā nav manāmi.
Inita Andžāne Mežaparkā dzīvo 25 gadus. Viņa ir vietējās attīstības biedrības valdes locekle un arī viena no galvenajām Mežaparka skolas atbalsta biedrībā.
“Tad, kad 2018.–2019. gadā parādījās šis skolas projekts, kad mēs beidzot bijām sadzirdēti, bija liels gandarījums. Protams, ir neliela diskusija starp iedzīvotājiem, kam mazdārziņu koncepts ir ļoti svarīgs. Nenoliedzu, ka mums tāpat, bet, ja ir jāizvēlas, vai prioritāte ir skolai, kurā visi Mežaparka mazie bērni var tepat, savā apkaimē, mācīties, vai tomēr dārzeņu audzēšanai, tad viennozīmīgi mēs esam par skolu,” sacīja Andžāne.
Tiesa, mazdārziņi nekur nepazudīs – pašvaldībā informē, ka tos jau sākusi ierīkot Stendera ielā apmēram 10 minūšu gājienā no tagadējām dobēm. Taču jaunajā vietā zemi rušināt varēs vien kādas 30 ģimenes jeb trīs reizes mazāk nekā pašlaik. Tā secina Mežaparka attīstības biedrībā.
Plānotās izmaksas pēkšņi pieaug
Pērn jūlijā domes ārkārtas sēdē Rīgas domes deputāti atbalstīja skolas būvniecību, tai veltot līdz 13,5 miljoniem eiro. No tiem vairāk nekā 12 miljonus paredzēja aizņemties no valsts, bet atlikušo daļu finansēt no sava budžeta. Taču šogad janvārī, pieņemot pašvaldības budžetu, galvaspilsētas vicemēra Edvarda Ratnieka (“Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība”) prezentācijā parādījās jau 16 miljonus eiro lieli tēriņi.
“Es nevaru uzreiz pateikt un nokomentēt. Es nezinu, vai mums jau ir pasludināts iepirkuma rezultāts vai līdz galam vēl nav. To varat noprecizēt pie Ozoliņa kunga, bet tas finansējums, kas šeit ir norādīts, visticamāk, ir tie 16 miljoni, bet par to, vai ir konkrēts pieaugums, lūdzu, prasiet Ozoliņam,” pēc jūlija sēdes teica Ratnieks.
Vladimirs Ozoliņš ir domes Īpašuma departamenta direktors. Latvijas Radio aicināja kādu no departamenta komentēt būvdarbu kavējumu un pieaugušās izmaksas, taču pašvaldība atteicās atbildēt. Iemesls – notiekot iepirkums, kas noslēgšoties mēneša beigās.
“Visa tā iepirkuma procedūra ir tāda, ka nevar paredzēt, kurā mirklī kaut kas tiek apstrīdēts vai tiek jautāts, un tad iestājas likumā noteiktais laika periods, par cik dienām kas pagarinās. Uzņēmēji rakstīja dažādus jautājumus. Protams, par šādas ēkas būvniecību konkurence pastāvēja, un dabiski, ka visi mēģināja rast kaut kādas atbildes, kas automātiski pagarina iepirkuma termiņu. Sanāca tā, ka vairs nevarēja pabeigt iepirkumu tajā laikā, kad varēja pieteikties [valsts] aizdevumiem. Bet ar šo kavēšanos pašvaldībai ir pavērusies iespēja saņemt piecus miljonus [eiro] no Eiropas naudām, kas nozīmē, ka pašvaldībai izmaksas samazināsies par pieciem miljoniem, jo tad mums būs iespēja pretendēt uz šīm naudām. Tas būs tūlīt pat, un mēs paredzam, ka lāpstu zemē varēsim durt maijā,” skaidroja vicemērs Ratnieks.
Lai gan pusgada laikā paredzētā summa ir palielinājusies gandrīz par piektdaļu, Ratnieks apgalvo, ka sadārdzinājuma nav.
“Departaments, visticamāk, ir paņēmis rezervi drošības dēļ, jo nevar zināt, kas var notikt tālāk.
Vai tā summa varētu vēl pieaugt, kad sāksies būvdarbi?
“Nē, šobrīd es neredzu tādu variantu. Es, protams, neesmu iepirkuma komisijā. Šobrīd nav pamata domāt, ka kaut kas būtu dārgāk kā pagājušajā gadā,” pauda vicemērs.
Apkaimju alianse: Dome nodrošinās pret inflācijas riskiem
Nepilnus 10 miljonus eiro pašvaldība paredz aizņemties no valsts, bet atlikušo miljonu eiro ņemt no sava maka. Pašvaldības plānotos tēriņus izprot Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons.
“Mana saprašana ir, ka Rīgas dome nodrošinās pret inflācijas riskiem, jo iepriekš, kad bija lielā inflācija, bija ļoti daudz problēmu ar to. Tas ir diezgan saprotami un loģiski, ka ik pēc diviem gadiem tā kā indeksē tās izmaksas, lai nav tā, ka budžetā ir ieplānota tāda nauda, kas ir, piemēram, pēc 2022. gada cenām un pēc tam izrādās, ka vajag vairāk un nevar uzreiz atrast, un tad viss kavējas, un būvnieks dusmīgs, ka pēc gada viss ir dārgāks. No tāda viedokļa tas ir loģiski un saprotami, bet, protams, iepirkums parādīs to, cik tad viss ir skaidri,” uzsvēra Jansons.
