Kur droši peldēties? Kādus riskus kontrolē ūdens pārbaudēs? 0
“Kā var zināt, kuras peldvietas pārbauda, bet kur nav garantijas, ka ūdens ir tīrs? Kā notiek šīs ūdens pārbaudes? Kādus riskus tās kontrolē?” A. Vilciņa Bauskā
Konsultēja Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Raboviča.
Atpūta ūdens tuvumā sniedz patīkamu veldzi un daudz prieka, taču, ja neesam piesardzīgi, izvēloties vietu, kur peldēties, tas labākajā gadījumā var beigties ar vēdergraizēm, sliktākajā – ar ārstēšanos slimnīcā. Latvijā ir gana daudz valsts oficiālo peldvietu (šogad par piecām vairāk, kopā 51), bet vēl vairāk – neoficiālās, iedzīvotāju iecienītās, kur atvēsināties karstajās vasaras dienās. Par ūdens tīrību oficiālajās peldvietās nav pamata uztraukumam, tur to regulāri pārbauda, bet kā ar pārējām?
Oficiālās un pārējās
Par oficiālo peldvietu ūdens tīrību rūpējas Veselības inspekcijas speciālisti, kas regulāri veic tā monitoringu un pārbauda nekaitīgumu. Labiekārtota peldēšanās vieta pie ūdenstilpnes tiek atzīta kā valsts oficiālā, ja konkrētā pašvaldība to noteikusi par sabiedriski nozīmīgu, vienlaikus apņemoties ievērot šīm peldvietām izvirzītās higiēnas prasības. Ar precīzu sarakstu un aktuālajiem pārbaužu rezultātiem iespējams iepazīties Veselības inspekcijas mājas lapā www.vi.gov.lv.
Oficiālās peldvietas ikviens var atpazīt pēc tur izvietotās informatīvās zīmes, kurā norādīti pludmales lietošanas un drošības noteikumi, kā arī informācija par peldēšanās ierobežojumiem.
Papildus vairākas pašvaldības veic ūdens pārbaudes peldvietās, kas nav noteiktas kā oficiālās, bet ir iedzīvotāju iecienītas – rezultātus iespējams noskaidrot šajās pašvaldībās, informācija atrodama arī inspekcijas mājas lapā.
Kā notiek pārbaude?
Veselības inspekcijas vides veselības speciālisti veic ūdens kvalitātes pārbaudes gan laboratoriski, respektīvi, pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem – fekālā piesārņojuma indikatoriem, zarnu nūjiņām (E.coli) un zarnu enterokokiem, gan vizuāli, novērtējot peldvietas vispārējo stāvokli. Rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas izvērtē speciālisti, sniedzot slēdzienu par ūdens kvalitāti – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties aizliegts, un informējot par to peldvietas īpašnieku, ieinteresētās institūcijas un sabiedrību. Peldvietas īpašniekam informācija par ūdens klasifikāciju (zema, pietiekama, laba vai izcila kvalitāte) apmeklētājiem ir jāsniedz visas sezonas laikā viegli pamanāmā vietā.
Sargi sevi pats!
Oficiālo peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes notiek no 15. maija līdz 15. septembrim. Speciālisti paraugus ņem un pārbauda ne retāk kā reizi mēnesī, reizēm biežāk, bet reizēm arī šis mēneša periods var izrādīties pārāk ilgs, jo situācijas mainās. Tāpēc ikvienam vajadzētu pašam vismaz vizuāli novērtēt ūdens kvalitāti gan oficiālajās, gan neoficiālajās peldvietās, pievēršot uzmanību krāsas, smaržas un sastāva izmaiņām. Diezin vai ir prātīgi peldēties, ja konstatējat vai pamanāt:
* netipisku ūdens krāsu vai smaržu;
* virsmas aktīvās vielas (noturīgas putas);
* ūdenī peldošus atkritumus;
* naftas produktu pleķus;
* fitoplanktona aļģu (zilaļģu vai zaļaļģu) masveida savairošanos – tā saucamo ūdens ziedēšanu.
Ja peldvietās novēro šādas parādības vai rodas aizdomas, ka ūdens kvalitāte ir pasliktinājusies, ieteicams par to informēt Veselības inspekciju. Iespējams, speciālisti tūdaļ dosies šo peldvietu apsekot. Labā ziņa – ilglaicīgo peldvietu ūdens kvalitātes novērtējums pēdējos četros gados liecina, ka lielākajā daļā tas ir izcils vai arī labs.
SVARĪGI Šī gada pārbaudes oficiālajās peldvietās liecina, ka ūdens kvalitāte ir laba, un droši varam tur veldzēties. Peldvietās, kur pašvaldības finansē paraugu ņemšanu, turpretim atklāts, ka, piemēram, Rīgā, Daugavā pie Putnu novērošanas torņa, aiz torņa Dārziņu virzienā un pie a/s “Kvadrāts” peldēties nedrīkst, jo atklāta augsta zarnu nūjiņu (E.coli) un zarnu enterokoku koncentrācija.
PADOMI • Svarīgi izvēlēties, kur laist bērnus peldēties – vislabāk, ja tā ir vieta ar lēzenu krastu un cietu pamatu. Pie upēm jāpārliecinās, ka straume ir neliela un tuvumā nav atvaru. • Ja gadījies iepeldēt upes vidū un jūtat, ka atpakaļ tik viegli netiksiet, daudz drošāk ir nevis uzsākt cīņu ar straumi, bet gan ļauties tai, mēģinot atrast piemērotu vietu krastā, kur izkāpt. • Pārgalvīgi ir izkarsēties saulē un tad ar ieskrējienu mesties ūdenī – strauja temperatūras maiņa var izraisīt krampjus un radīt bīstamu situāciju, kad bez citu palīdzības no ūdens ārā netiksiet. • Lielākoties bīstamas situācijas rada vēlme padižoties. Uzsākot peldsezonu, ir palēnām jāpierod pie šīs fiziskās aktivitātes (jo īpaši, ja ziemā nekas fiziski nav darīts!) un jāpārbauda savi spēki. Ja padomā kritiski, diezin vai šāda dižošanās ir tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. • Bērniem bieži vien nav izskaidrots, ka piepūšamais matracis, peldriņķis vai peldroči nesniedz 100 % drošību uz ūdens. Tie jebkurā brīdī var saplīst, bet bērni tik un tā pārgalvīgi aiziras tālu no krasta, lai gan bez palīglīdzekļiem peldēt neprot. • Peldoties naktī, ir liels risks zaudēt orientāciju, tāpēc drošāk turēties tuvāk krastam. • Lekt ar galvu ūdeni, jo īpaši, ja peldvieta nav rūpīgi pārbaudīta, ir vislielākais risks. Daudz jauni cilvēki šādas pārgalvības dēļ palikuši ratiņkrēslos… • Mediķi ir nepielūdzami – peldēšanās un alkohola lietošana nav savienojamas lietas!
|
