Kā vērtējat visiem priesteriem piešķirtās tiesības atlaist aborta grēku? 13
Pāvests Francisks devis tiesības visiem priesteriem atlaist grēku sievietēm, kuras izdarījušas abortu un to ļoti nožēlo, kā arī ārstiem, kuri to veikuši. Pāvesta lēmums būs spēkā ārkārtas jubilejas Svētajā gadā, kas sāksies 8. decembrī. Jubilejas gadi katoļu baznīcā tiek izsludināti ik pēc 25 vai 50 gadiem un tradicionāli ir grēku nožēlas un piedošanas laiks. Kā pāvesta iniciatīvu uztver katoļu mācītāji Latvijā?
Jānis Kolns, Ludzas draudzes prāvests: “Šobrīd pāvests atgādina to, ka vajag kļūt žēlsirdīgiem. To arī atgādina baznīca, ka Dievs vienmēr gaida savus bērnus atgriežamies. Caur šo Žēlsirdības gadu pāvests to arī atgādina. Katru gadu baznīca uzrunā cilvēkus caur šo svēto gadu. Tā tiek iedrošināti cilvēki, kuri neuzdrošinās nākt uz baznīcu vai savā ziņā baidās, tāpēc pāvests tos uzrunā. Daudzi cilvēki arī to nezina, ka viņiem taps piedots, tāpēc dzīvo grēkā. Baznīca skaļi pauž, ka Dievs nekad nenogurst piedot cilvēkiem, vienīgi cilvēks ir tas, kurš nogurst, prasot piedošanu. Jāsaprot, ka neviens nav izslēgts no Dieva mīlestības. Šis ir Žēlsirdības gada aicinājums, ko pāvests pauž – apzināties savas kļūdas, ka nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot. Jāsaprot, ka cilvēki visur ir vienādi: kur cilvēks, tur grēka un žēlsirdības pārpilnība. Mēs visi dzīvojam uz zemes, mēs visi esam pakļauti kārdinājumiem un nāvei.”
Andris Solims, Lielvārdes draudzes prāvests: “Tas ir aicinājums no pāvesta puses. Viņš ar šo aicinājumu iedrošina cilvēkus, kuri domā, ka izdarījuši lielu grēku vai noziegušies, nebaidīties nožēlot un izsūdzēt grēkus. Tas ir baznīcas vēstījums, ka nav grēku, kurus Dievs nevar piedot. Tas drīzāk ir grēks pret Svēto garu, ka cilvēks nocietinās pret Dieva žēlastību. Tā cilvēks dzīvo visu mūžu un nes to grēka nastu gadu desmitiem, lai gan ir iespējams no šī grēka atbrīvoties. Cilvēkam katru dienu vajadzētu lūgties par abortā nogalināto bērniņu, lai Dieva žēlastība sasniedz šos bērnus. Jāsaprot, ka aborts vienmēr ir bijis vissmagākais noziegums. Cilvēks nogalina dzīvību, kas ir attīstībā. Nedzimušais nevar sevi aizstāvēt. Tas ir bijis aktuāls jautājums visos laikos, jo sevišķi modernākās mācībās, kas sludina, ka nav atbildības neviena priekšā, ka Dieva arī nav. Tas ir briesmīgi, ka cilvēka apziņā nav sirdsapziņas pārmetumu par izdarīto grēku. Bērns – tā ir Dieva dāvana, tā ir jārespektē un jāsargā. Baznīca vienmēr būs pret abortiem. Protams, ir saprotams, ka visi mēs dzīvē kļūdāmies. Tāpēc cilvēkam ir baznīca, kas palīdz atbrīvoties no grēka. Taču arī pašam ir jāapņemas laboties.”
Lauris Malnačs, Valmieras draudzes prāvests: “Man jau astoņus gadus ir bijusi iespēja piedot šo grēku. Tas nav jaunums. Pāvests Francisks nākamo gadu ir pasludinājis par Žēlsirdības gadu. Caur šo gadu viņš vēlas dot kādu konkrētu žestu, un šoreiz runa ir par grēku pret dzīvību, kas plaši kultivēts pasaulē. Tas ir atgādinājums par atbildību par jebkuru dzīvību. Tas katrā ziņā nav arī jātulko tā – taisiet abortus, nāciet uz baznīcu, lai nožēlotu grēkus. Latvijā tas priesteriem nav nekas ārkārtējs, šāda grēka piedošanas iespēja ir bijusi. Piemēram, Polijā šis tiek stingrāk kontrolēts. Baznīca visos laikos ir bijusi atvērta cilvēkiem, kuri patiesi nožēlo grēku, tie vienmēr var atgriezties. Runājot par abortiem, jāatceras, ka te līdzatbildīgs ir arī vīrietis, jo viņš tomēr ir veicinājis šo sievietes grēku.”
Juris Škapars, Smiltenes draudzes prāvests: “Savā ziņā tas nav nekāds jaunums, jo visu laiku baznīcā pastāv tāda prakse – atbrīvot no šī grēka sievieti, kas ir izdarījusi abortu. Pāvests to ir vairāk cēlis gaismā, bet varbūt sabiedrībai tas ir jaunums. Pāvesta lēmums pamudinās cilvēkus aizdomāties, modinās cilvēkos sirdsapziņu. Tā ir iespēja, ko pāvests dod. Tā ir iespēja atgriezties pie Dieva un nepalikt tādā grēka stāvoklī. Tā ir izdevība – nedomāt par šķēršļiem, bet tuvoties Dievam un tos pārvarēt.”
UZZIŅA
Saskaņā ar Romas katoļu doktrīnu aborts ir tik smags grēks, ka tie, kas to veic, tiek automātiski izslēgti no baznīcas.
Aborta grēku var atlaist tikai bīskaps vai bīskapa pilnvarots garīdznieks, bet ārkārtas jubilejas Svētajā gadā pāvesta lēmums dod šādas tiesības visiem katoļu garīdzniekiem.
