Kur bij’ plūkt jāņuzāli, kur bij’ jautri palīgoti: kur svinēt un lasīt jāņuzāles, lai neiekultos nepatikšanās? 7
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Iegāzties jebkurā skaistā pļaviņā Līgo svinēšanai vai jāņuzāļu lasīšanai nav prāta darbs, jo var gadīties, ka tā ir privāta zeme. Bet privātā pļavā vai mežā uzturēties, tostarp līgot un arī jāņuzāles lasīt ļauts tikai ar saimnieka ziņu. Ko ņemt vērā, lai svētkos neiekultos nepatikšanās.
Privātīpašums arī svētkos ir privātīpašums
“Pirmkārt, jebkuram līgotājam neatkarīgi no pacilājošā garastāvokļa, ko piešķir šie latviešu tautai nozīmīgie svētki, jāapzinās, ka īpašumam, pat ja tas nav pieskatīts, kopts vai kā īpaši iekārtots, tomēr ir kāds īpašnieks: privāto tiesību subjekti – fiziskās vai juridiskās personas – vai publiskie tiesību subjekti – valsts, pašvaldība un to atvasinājumi,” skaidro zvērināta advokāta Aināra Kreica palīgs Normunds Vaiteiks.
Līdz ar to jau preventīvi līgotājiem jāapzinās, ka noskatītā skaistā vieta kādam pieder, kāds par to rūpējas un, ja vien šīs zemes īpašnieks nav devis tiešus un nepārprotamus mājienus, ka šo vietu drīkst izmantot svinēšanai, no šādas rīcības tomēr būtu jāatturas. “Aprakstot šo situāciju līdzībās, vēlos norādīt, ka, piemēram, tas, ka pilsētā esošas privātmājas īpašniekam gadījusies kāda kļūda un nav nostrādājuši automātiski aizveramie piemājas vārti, nenozīmē, ka jebkura persona var brīvi staigāt pa piemājas teritorijā esošu pagalmu vai dārzu. No tā automātiski izriet, ka arī lustēšanās uz privātas zemes bez īpašnieka piekrišanas nav atļauta,” pauž advokāta palīgs.
Ko darīt zemes īpašniekam
Neizbēgami, ka šādas situācijas veidojas gadu no gada, līdz ar to pamatots ir jautājums – kā šādā situācijā rīkoties zemes īpašniekam? Dzīve kā parasti piedāvā daudz iespēju – var palikt lustēties un iegūt jaunus draugus vai arī lūgt viņiem atstāt svinēšanas vietu. Pieņemsim, konkrētajam zemes īpašniekam negribas vai nav iespējas svinēt, jo nākamajā dienā jādodas uz darbu, tad vissaprātīgāk ir mēģināt panākt vienošanos par pārcelšanos uz citu svinēšanas vietu. Saprotams, jautrā kompānija vēlā vakarā var arī atteikties no šāda piedāvājuma. Tādā gadījumā būtu jāzvana uz visiem tik labi zināmo numuru 112, jāizskaidro situācija, jānorāda svinēšanas vieta un jāsauc palīgā policija. Tomēr statistika liecina, ka nakts no 23. uz 24. jūniju ir pārkāpumiem bagāta, un ļoti augsta ir iespējamība, ka policija varētu arī neatbraukt vai atbraukt novēloti. Šādā gadījumā Normunds Vaiteiks iesaka pierakstīt lustētāju automašīnu numurus vai citu informāciju, ar kuru pēc tam būtu iespējams identificēt svinētājus, un doties gulēt.
“Var prasīt arī uzrādīt kāda līgotāja personu apliecinošu dokumentu vai tos nobildēt. Tas ne tikai motivētu kompāniju uzvesties saprātīgāk, bet arī zemes īpašniekam būtu vieglāk pēcāk realizēt savas tiesības gadījumam, ja jāņubērni rīkojušies nesaudzīgi pret cita īpašumu. Ja policija tomēr ieradīsies notikuma vietā, tad zemes īpašniekam vēlreiz jāizskaidro situācija policijai un jālūdz, lai tā dod rīkojumu pārtraukt prettiesisku sveša īpašuma izmantošanu,” stāsta advokāta palīgs. Visticamāk, policija tā arī darīs, un līgotājiem būs jāpakļaujas policijas amatpersonu rīkojumiem. Turklāt jāņem vērā, ka policija var konstatēt arī virkni citu pārkāpumu: automašīnu novietošanu neatļautā vietā, alkoholisko dzērienu publisku lietošanu, atkritumu izmešanu tam neparedzētā vietā un tamlīdzīgi.
Izbradāto pļavu īpašniekiem likums nav vēlīgs
Svinētāju atstāto nekārtību un pat nodarīto kaitējumu nereti zemes īpašnieks pamana vien pēc vairākām dienām, un bieži vien kaitējums tiek nodarīts, pat pašiem jāņabērniem nenojaušot, piemēram, izbradājot labību papardes vai cita zieda meklēšanas laikā. Kā zemes īpašniekam rīkoties šādā situācijā? “Jāatzīst, ka diemžēl zemes īpašniekam realizēt savas tiesības būs visai apgrūtinoši, jo, ja labprātīgi ar kaitējuma nodarītājiem nevarēs vienoties, būs jāvēršas tiesā. No pieredzes varu teikt, ka zaudējumu atlīdzināšanas lietas ir visai specifiskas un zemes īpašniekam būs jāspēj pierādīt nodarīto zaudējumu apmēru, Jāņu svinētāju vainojamo rīcību un cēloņsakarību starp nodarītajiem zaudējumiem un viņu vainojamo rīcību. Neesmu gan eksperts lauksaimniecībā, tomēr gribu teikt – kaut vai noteikt vēl neizaugušas un nenovāktas labības vērtību naudas izteiksmē varētu būt visai sarežģīts uzdevums, bet bez vērtības noteikšanas ir teju neiespējami celt šādu prasību tiesā. Šoreiz jāatzīst, ka likums nepietiekami aizsargā zemes īpašnieku,” atzīst Normunds Vaiteiks.
Teorētiski var draudēt pat kriminālatbildība
Jāņem arī vērā, ka puiši un meitas, ja vien zemes īpašnieks nav devis nepārprotamu piekrišanu, nedrīkst plūkt pļavā izaugušās puķes. Tās Civillikuma izpratnē uzskatāmas par zemes kā galvenās lietas dabiskajiem augļiem un saskaņā ar Civillikumā iekļauto prezumpciju pieder galvenās lietas jeb šajā gadījumā attiecīgās zemes īpašniekam.
Gadījumā ja kāds bez zemes īpašnieka piekrišanas noplūcis pļavā augušu puķi, to var uzskatīt, ka ir pārkāptas zemes īpašnieka tiesības un jāņuzāļu lasītājs ir civiltiesiski atbildīgs pret zemes īpašnieku.
Līdzīgi kā gadījumā ar izbradātu labību var teikt, ka zemes īpašniekam ir tiesības vērsties ar attiecīgu prasību pret puķi iekārojušo jāņabērnu, bet vēršanās civiltiesiskajā kārtībā būs tik smagnējs un laikietilpīgs process, ka diez vai zemes un noplūkto puķu īpašnieks to darīs. “Personīgi neesmu dzirdējis gadījumus, kuros par neatļautu pļavas puķu noplūkšanu būtu sākts kriminālprocess, taču esmu pārstāvējis cietušo personu kriminālprocesā, kurā kāda persona apzināti izcirta svešā zemes īpašumā augošus kokus, kurus pēc tam realizēja. Līdzīga rakstura krimināllietas ar notiesājošiem spriedumiem nav retums. Ja mēs raugāmies plašāk – arī jāņuzāļu lasītājs reizēm ar savu rīcību vai nu apzināti ir bojājis svešu īpašumu, vai arī izdarījis svešas kustamas mantas zādzību, un par šādiem nodarījumiem ir paredzēta kriminālatbildība. Es ļoti ceru, ka nekad nenonāksim līdz tādam absurdam, tomēr hipotētiski – par šādu nodarījumu var tikt sodīts ar kriminālsodu, tāpēc aicinu svinēt svētkus tā, lai neaizskartu citu personu tiesības uz īpašumu,” mudina advokāta palīgs.
Upju un ezeru tauvas joslā – nosacījumi citādi
Nedaudz atšķirīga situācija ir ar tauvas joslu – sauszemes joslu gar ūdeņu krastu, jo Zvejniecības likums piešķir kājāmgājējiem bezmaksas lietošanas tiesību bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Jāsaprot, ka tauvas josla vispārīgi ir īpašumtiesību ierobežojums, jo zemes īpašniekam jānodrošina trešo personu piekļūšana pie iekšējiem publiskajiem ūdeņiem – upēm, ezeriem (Civillikuma 1. pielikumā ir publisko upju un ezeru uzskaitījums). “Neapšaubāmi, ka diskutabls varētu būt jautājums, vai līgotāji ir vai nav atzīstami par kājāmgājējiem. Es personīgi uzskatu, ka likumdevējs ar šādu likumos iekļautu īpašumtiesību aprobežojumu vēlējies pateikt, ka jebkurai personai ir tiesības izmantot publisko ūdeņu sauszemes piekrasti, tāpēc vairāk sliecos uzskatīt, ka arī Jāņu svinētājiem ir tiesības tikt atzītiem par kājāmgājējiem un izmantot tauvas joslu. Taču ļoti nopietnus pretargumentus šim viedoklim varētu izmantot arī citāda viedokļa atbalstītāji (pārsvarā – zemes īpašnieki, kuru īpašumā ietilpst tauvas josla),” skaidro Normunds Vaiteiks. Tāpat jāņem vērā, ka Aizsargjoslu likums paredz virkni ierobežojumu darbībām tauvas joslai pielīdzināmā teritorijā, un lustēties gribētājiem jāņem vērā, ka kurt ugunskurus vai uzsliet teltis drīkstēs tikai īpaši tam paredzētās vietās vai saņemot zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saskaņojumu.
Ievēro!
Visā Latvijas teritorijā publiskās vietās aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus!!!
