Kur atrodos, cik ātri braukt? Dažādās apdzīvoto vietu ceļazīmes būs vēl ilgi 0
Izmaiņas, kas tieši pirms gada tika izdarītas Latvijas ceļa zīmju standartā ar mērķi saskaņot to ar Eiropā pierastiem un neatkarīgi no valodu prasmes saprotamiem simboliem, pērn radīja tādu mērenu neapmierinātas publikas saceltu troksnīti, tad tika, šķiet, vispusīgi izskaidrotas un pieņemtas, kā saka, zināšanai. Taču – jautājumus turpinām saņemt. Un tādēļ stāstām vēlreiz.
Vecā zīme – balts fons, melns uzraksts (apdzīvotas vietas nosaukums). Veica divas funkcijas – informēja par atrašanās vietu un noteica ātrumu 50 km/h līdz pat savai nosvītrotajai versijai. Jaunā – ar jumtiņu un tornīšu siluetu – tāpat kā vecā nosaka ātrumu un darbojas līdz “amnestijai”, bet vietvārdu mums nerāda. Tādu vēsti turpmāk nes zila zīme ar baltu uzrakstu, kuru pazinām arī agrāk. Un turpmāk tātad jāliek divas zīmes. Tas – ja gribam informēt un ātrumu ierobežot. Ja tikai vietu nosaukt – liekam vienu pašu zilo zīmi un turpinām braukt 90 km/h līdz “tornīšiem” (ja tādus likt saimnieki uzskatījuši par nepieciešamu) vai citai ātrumu ierobežojošai zīmei (tās gan spēkā tikai no krustojuma līdz krustojumam). Zilo zīmi var arī nelikt nemaz – ja attiecīgā pašvaldība parūpējusies par kādu skaistu citas formas un materiāla vizītkarti. Kā Rīga uz Jūrmalas šosejas, piemēram.
Nav jau nemaz tik sarežģīti. Par ko sūdzamies? Par izšķērdību – divas taču dārgāk nekā viena. Tiešām. Divu plāksnīšu komplekta cena ir ap 100 eiro, stabus un darbus pat neskaitot. Un gandrīz vai neiespējami ir izskaitīt, cik tādu Latvijai vajadzēs, lai kļūtu vismaz šajā jomā pilnīgi eiropeiska. Pilsētu mums gandrīz 100. Ieiet katrā no tām desmiti, pat simti ceļu. Pilsētām tātad šādai dekorācijai vajadzēs kādu miljonu. Apdzīvotas vietas? Interneta resursi liecina, ka kāds ir bijis pietiekami čakls un gadu tūkstošu mijā pēc tolaik tikko izdotās satelītkartes tādas saskaitījis ap deviņiem tūkstošiem. Ja katrai kaut vai tikai daži piebraucami ceļi, vēl viens miljoniņš saripos… Dārgi. Bet būs skaisti (mazliet komiski gan Rīgas pilij nu dikti līdzīga torņa siluetu redzēt līdzās uzrakstiem Amjūdze, Cīruļi, Neveja u. tml.).
Lai budžetus šāda modernizācija pārlieku nemocītu, pilnas ieviešanas laiks ir izstiepts uz veseliem astoņiem gadiem. “Latvijas valsts ceļu” Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns stāsta, ka ne īpašas šo darbu veikšanas, ne finansējuma programmas uzņēmumam neesot. Jaunās zīmes, protams, tiek uzstādītas visur, kur veikts valsts ceļu kapitāls remonts un rekonstrukcija. Arī citās vietās laikazoba vai citu ārēju spēku bojātās zīmes tiek mainītas pret jaunā veidola zīmēm. Bez steigas. Pakāpeniski. Vēl atšķirīgāka ir dažādu pašvaldību attieksme pret šiem dekoratīvajiem darbiem.
Tādēļ – varam vien atgādināt, ka spēkā joprojām ir gan vecā, gan jaunā standarta apdzīvoto vietu apzīmējumi. Ar visiem jautājumiem par jaunā standarta ceļa zīmēm autovadītājus aicina vērsties VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) pa diennakts bezmaksas uzziņu telefonu 80005555. Iedzīvotāji tiek aicināti arī informēt par gadījumiem, kad apdzīvotās vietas sākumā vai beigās ir noņemtas vecās vietu nosaukumu zīmes, bet jaunās nav uzliktas.
