Kur ārstēs Kurzemes reģiona vēža slimniekus? 1
Veselības ministrija (VM) ir nolēmusi likvidēt Onkoloģijas klīniku Piejūras slimnīcā Liepājā un no nākamā gada 1. janvāra koncentrēt vēža slimnieku ārstēšanu vienuviet – Liepājas reģionālajā slimnīcā. Taču ir pamatotas bažas, ka pilsētas slimnīca nespēs uzņemt visus onkoloģiskos pacientus, jo pārkārtojumi notiek pārāk strauji un slimnīcai pagaidām nav tik daudz ārstu un medicīnas māsu, lai varētu konsultēt un ārstēt arī jaunos pacientus.
Piejūras slimnīcas mediķi atsakās turpināt darbu reģionālajā slimnīcā ar tādiem noteikumiem, kādus piedāvā ministrija.
“Diviem man pazīstamiem liepājniekiem, kuri bija devušies uz kārtējo pārbaudi onkoloģijas nodaļā, teica, ka uz nākamo pārbaudi lai piesakās P. Stradiņa vai Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. Vai Liepājā tiek likvidēta onkoloģijas nodaļa?” tā, zvanot uz redakciju, vaicāja “LA” lasītāja Ligita Gūtmane.
Piejūras slimnīca Liepājā ir valsts kapitālsabiedrība, un par šīs ārstniecības iestādes reorganizāciju tiek runāts kopš 90. gadiem, kad tika izstrādāts tā sauktais ārstniecības iestāžu māsterplāns, taču nekāda rīcība nav sekojusi.
Pašreizējā veselības ministre Ilze Viņķele ir apsolījusi valdības vadītājam Krišjānim Kariņam veikt reformas veselības aprūpē, un onkoloģijas koncentrēšana Liepājā vienviet ir apliecinājums tam, ka ministre nevis tikai runā, bet rīkojas. Būtu tikai loģiski, ja par šiem pārkārtojumiem abas Liepājas slimnīcas, kā arī pašvaldība kā Liepājas reģionālās slimnīcas kapitāldaļu turētāja, uzzinātu laikus, vismaz trīs mēnešus iepriekš, nevis nepilnu pusotru mēnesi pirms Onkoloģijas klīnikas slēgšanas, kā tas noticis šajā gadījumā.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Kurzemes reģionā ir vislielākā iedzīvotāju saslimstība ar vēzi – 683 cilvēki uz 100 000 iedzīvotājiem.
Runās, kad galdā būs līgums
Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks nevēlējās par šo jautājumu runāt, kamēr slimnīcas vadība nebūšot saņēmusi konkrētu informāciju no VM un kolēģiem Piejūras slimnīcā, cik daudz onkoloģisko pacientu papildus slimnīcai būs jāuzņem un cik liels finansējums šim nolūkam tiks piešķirts.
Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš pastāstīja, ka kopā ar slimnīcas vadītāju Edvīnu Striku šonedēļ bijuši vizītē pie veselības ministres I. Viņķeles, lai vienotos par turpmāko rīcību.
“Diemžēl tikai novembra trešajā nedēļā uzzinājām, ka Piejūras slimnīcas Onkoloģijas klīnika tiks slēgta un līdz ar to slimnīcas valdei ir nekavējoties jāatrod risinājums, lai varētu onkoloģiju koncentrēt vienā slimnīcā.
Ir izstrādāts detalizēts plāns, lai pacientiem būtu pieejama visa nepieciešamā ārstēšana, bet laika periods ir ļoti īss, lai to varētu ieviest.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājam ir uzdots papildināt ārstu kolektīvu ar speciālistiem. Jāteic, ka šie meklējumi izskatās diezgan cerīgi. Pilsētas dome darīs visu iespējamo, lai vispirms ar nepieciešamajām ārstu konsultācijām, izmeklējumiem un ārstēšanu nodrošinātu pilsētas iedzīvotājus,” sacīja domes priekšsēdētāja vietnieks.
Taču Piejūras slimnīcā ārstējās pacienti no visa Kurzemes reģiona un pagaidām nav skaidrs, kas notiks ar pacientiem, kas nedzīvo Liepājā.
Pie ķīmijterapeita – tikai no februāra un marta
Onkoloģijas klīnikas vadītāja Anna Krilova pastāstīja, ka 6. novembrī slimnīcas vadība no Nacionālā veselības dienesta (NVD) esot saņēmusi vēstuli, kurā paziņots, ka “izvērtējot esošo situāciju veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā onkoloģijas pakalpojumu, pieejamībā, kvalitātes un izmaksu efektivitātē, tika pieņemts konceptuāls lēmums, kas nosaka, ka valsts SIA “Piejūras slimnīca” turpmāk nesniegs veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijas jomā”.
Tālāk seko brīdinājums, ka līgums par onkoloģisko slimnieku ārstēšanu vairs netikšot slēgts.
Dienests norāda, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, pacienti ar onkoloģisku saslimšanu plānveida ķirurģiskai ārstēšanai vai ķīmijterapijas saņemšanai nosūtāmi uz Liepājas reģionālo slimnīcu.
Šogad no janvāra līdz oktobrim onkoloģijas klīnikā bijuši 14 942 pacientu apmeklējumi un stacionārā ārstēts 721 pacients.
Ieskatoties elektroniskajā rindu sarakstā, var pārliecināties, ka pie reģionālās slimnīcas onkoloģes ķīmijterapeites Zinaīdas Štaras par maksu, ātrākais, var pierakstīties, sākot no nākamā gada 17. februāra, bet uz valsts apmaksātu vizīti – no nākamā gada 9. marta. Pie otras ķīmjterapeites Dzintras Litavnieces elektroniskais pieraksts vispār nav iespējams. Tad kā slimnīca sniegs šo ārstniecību tiem pacientiem, kas šurp tiks nosūtīti no slēgtās onkoloģijas klīnikas? Atbildes uz šo jautājumu nav.
Pārejas perioda strupceļš
Piejūras slimnīca ir vienīgā Kurzemes reģionā, kas sniedz valsts apmaksāto krūts vēža skrīningprogrammu, tostarp secīgu tās rezultātu izvērtēšanu un tālāku diagnostiku. Šī ārstniecības iestāde ir uzvarējusi valsts rīkotajā iepirkuma konkursā un saņēmusi atļauju valsts apmaksāto programmu nodrošināt trīs gadus, ieskaitot arī 2020. gadu.
Slimnīcai ir divi mamogrāfijas aparāti, speciālisti ar vismaz divu gadu pieredzi, kā to prasa iepirkuma nolikums, un šogad līdz oktobrim mamoloģiskie izmeklējumi sniegti jau 3063 sievietēm.
Savukārt Liepājas reģionālā slimnīca ir nopirkusi jaunu mamogrāfijas iekārtu un, kā pastāstīja VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, gatavojas iesniegt nepieciešamos dokumentus NVD, lai varētus saņemt atļauju nodrošināt valsts apmaksāto krūts vēža skrīningprogrammu.
A. Krilova gan ir pārsteigta par šādu likumīga iepirkuma konkursa apiešanu, norādot, ka radiologam, kas gatavojas veikt šos izmeklējumus, neesot pat prasīto divu gadu pieredzes.
To, ka ne tikai mamogrāfiju, bet arī citus ambulatoros pakalpojumus nebūs iespējams veikt no janvāra, ministrija tomēr ir sapratusi un paredzējusi pārejas periodu. “No janvāra uz Liepājas reģionālo slimnīcu tiks pārcelta onkoloģisko slimnieku ārstēšana stacionārā, bet ambulatorajiem pakalpojumiem līdz nākamā gada 1. jūlijam nepieciešams nodrošināt pārejas periodu, lai slimnīca varētu sagatavoties,” skaidroja valsts sekretāre.
Viņa uzskata, ka no ministrijas puses esot izdarīts viss, ko vien varēja izdarīt, lai veiktu šīs pārmaiņas, un ka Liepājas reģionālajai slimnīcai jau sen esot bijis zināms, ka šādas pārmaiņas notikšot. Tas gan nesaskan ar pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka iepriekš sacīto.
Tomēr ministrija ar pārejas periodu ir nonākusi strupceļā, jo Piejūras slimnīcas Onkoloģijas klīnikas deviņi ārsti negrib turpināt darbu ar tādiem noteikumiem, kādus vēlas ministrija.
“Mums piedāvā pusgadu – līdz 1. jūlijam – Piejūras slimnīcā nodrošināt ambulatoro pieņemšanu, bet pašiem pilnībā segt klīnikas komunālos maksājumus.
Ņemot vērā to, ka valsts sedz tikai daļu no faktiskajām ārstniecības izmaksām, prasība maksāt komunālos maksājumus no pacientu un ārstu naudas nav normāla prasība.
Mēs ļoti ceram, ka ministrija nāks mums pretī un veidos saprātīgu dialogu, jo bez Piejūras slimnīcas ārstiem nav iespējams ārstēt visus tos vēža slimniekus, kuriem tas ir nepieciešams,” sacīja Anna Krilova.
Cer, ka “novirzes būs minimālas”
“Ja darbinieki neturpina darbu, tad mēs esam tur, kur mēs esam. Esam tikušies gan ar NVD, vairākkārt arī ar reģionālās slimnīcas vadību, viņi saka, ka tur var būt riski. Es necentīšos taisnoties, apgalvojot, ka viss aizies gludi. Mēs ļoti ceram, ka novirzes būs minimālas,” skaidroja valsts sekretāre un piebilda, ka pacientiem ar ārstēšanos stacionārā un ķīmijterapijas saņemšanu nevajadzētu būt problēmām, bet tās varot rasties ar izmeklējumu saņemšanu.
D. Mūrmane-Umbraško apgalvoja, ja slimnīca apņemsies veikt pilnībā visu, ko darīja Piejūras slimnīcas onkoloģijas klīnika, finansējums tikšot palielināts atbilstoši darba apjomam.
Bet Piejūras slimnīcas vadība ir uzrakstījusi vēstuli ministrijai, to parakstījuši 600 slimnieku, lūdzot vēlreiz pārskatīt veselības aprūpes rīcības plānu, lielāku uzmanību pievēršot Kurzemes reģiona iedzīvotāju un pacientu drošībai.
