Kūpināsim uz nebēdu vēl divus gadus. Pēc tam jau domāsim! 11
Lai gan gaļu tradicionāli kūpināt pagaidām atļauts, jau šobrīd ražotājiem jāmeklē risinājumi, ko darīt tālāk.
2017. gada 1. septembris – līdz šim datumam Latvijas ražotāji varēs kūpināt gaļu ar tradicionālām metodēm. Ar īpašu Eiropas Komisijas regulu atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, uz trim gadiem tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzpirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos. Tas nozīmē, ka līdz šim termiņam ražot un izplatīt kūpinātu gaļu un gaļas produktus, kas ražoti pēc tradicionālām metodēm, Latvijā varēs tikai savas valsts teritorijā.
Šiem gaļas un zivju kūpinājumu ražojumiem, tāpat kā līdz šim, regulas prasības nosaka pieļaujamo benzpirēna normu līdz 5 mikrogramiem uz kilogramu. Ja uzņēmums vēlas eksportēt ārpus Latvijas, pieļaujamā benzpirēna norma nedrīkst pārsniegt 2 μg/kg.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku izcelsmes produktu uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis skaidro, ka uzņēmumi ir informēti un strādā pie šī jautājuma. Lai arī laika vēl ir pietiekami, PVD darbinieki, veicot kontroles uzņēmumos, informē par termiņu, kas beigsies pēc nepilniem diviem gadiem. Līdz šim eksportējošiem uzņēmumiem pieļaujamā benzpirēna norma problēmas nav sagādājusi. Bijis viens gadījums Igaunijā, kur Latvijā ražotam kūpinājumam šī norma pārsniedza 2 μg/kg un nācies atsaukt šī produkta izplatīšanu. Pārsvarā pašmāju ražotāji iekļaujas noteiktajā normā, zina teikt Arvīds Zirnis.
Eksportētājus šī norma neietekmē sāpīgi, bet kas būs tālāk, pagaidām nav zināms. Tāpat nav garantijas, ka esošā norma – 5 μg/kg – paliks spēkā arī turpmāk. A. Zirnis norāda, ka ražotājiem jebkurā gadījumā būs jāmeklē risinājumi, lai aizsargātu tradicionālos pašmāju kūpinājumus. Viņš domā, ka, iespējams, viens no risinājumiem varētu būt tradicionālo kūpinājumu iekļaušana ES aizsargāto produktu sarakstā. Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece gan norāda, ka ministrija neplāno virzīt kūpinājumus iekļaušanai ES aizsargāto produktu sarakstā, jo kūpinājumi neatbilst šī saraksta kritērijiem. Taču, ja arī tie atbilstu nosacījumiem, arī tad nāktos ievērot noteiktās pieļaujamās benzpirēna normas, kas nav atceltas.
Gaļas kūpinājumu ražotāja SIA “Rubeņi” vadība, kas, stājoties spēkā jaunajām benzpirēna normām, runāja pat par darbības apturēšanu, šoreiz atteicās no plašākiem komentāriem. Vidzemes saimniecības “Kunturi” ražošanas vadītāja Santa Preimane atzina, ka pagaidām nekādus draudus nesaskata un “kad paies tie divi gadi, tad domāsim”. Uzņēmums strādā tāpat kā līdz šim, gatavojot gaļas produktus vietējam tirgum. “Mēs apzināmies, ka benzpirēna normu pārsniedzam, un domājam, kā to samazināt. Taču jāapzinās – ja gribam turpmāk vārītu gaļu saukt par kūpinātu, tad tā ir cita lieta. Jāskatās, kā to definējam,” piebilda ražošanas vadītāja.
Jāatgādina, ka pašmāju ražotāji iepriekš vairākkārt izteicās, ka kūpinājumi pēc iecerētajām jaunajām normām zaudētu savu īpašo garšu un izskatu. Lai pierādītu Eiropai, ka Latvijā šiem produktiem ir tradicionāls gatavošanas veids un normas vajadzētu mīkstināt, pagājušā gada pirmajā pusē aktīvi sadarbojās Zemkopības ministrija, Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija, “BIOR” un ražotāji.
Tiesa, ES dalībvalstīm, kurām piešķirta nacionālā atkāpe, jāturpina veikt monitorings un jāīsteno labas ražošanas prakse. Arvīds Zirnis sarunā ar “LA” skaidroja, ka jau šobrīd PVD strādā pie rekomendāciju izstrādes, kas attieksies uz mājražotājiem – gaļas izstrādājumu ražotājiem.
