Vai atbalstāt Laimdotas Straujumas virzīšanu premjeres amatam? 3
Baiba Trofimova: “Grūti pateikt, bet vairāk tomēr nosliecos par labu viņas atbalstam. Es tik labi nepārzinu viņas līdzšinējo darbību, bet pēc plašsaziņas līdzekļos dzirdētā var izspriest, ka viņa ir pietiekami spējīga sieviete, lai uzņemtos Ministru prezidenta amata pienākumus. Varbūt beidzot sievietei jānāk pie varas, lai kaut kas mainītos, jo tie kungi mums visu laiku daudz ko sola, bet maz ko dara.”
Inga Sirmā: “Manā ieskatā Straujuma nav tik spilgta personība, lai vadītu valdību. Godīgi sakot, es neatbalstu nevienu no kandidātiem, kas bija izvirzīti kopš Dombrovska demisijas. Zemkopības ministrija gan par Straujumu min vairākas pozitīvas iezīmes, tomēr, manuprāt, neko ievērības cienīgu viņa nav paveikusi. Vismaz neko tādu, kas ļautu viņai pilnvērtīgi un pašpārliecināti uzņemties jaunās valdības vadīšanu. Ļoti ilgu laiku viņa ir bijusi pilnīgi bez nekādas politiskās piederības, un šī pēkšņā pievienošanās “Vienotībai” liek viņai izskatīties kā partijas ieliktenim. Tā ir kompromisa persona, kuru no apakšas varēs bakstīt, jo vismaz līdz šim viņa nav bijusi pārliecināta “Vienotības” politiķe un nav paudusi atbalstu šīs partijas idejām.”
Vasilijs Fedotovs: “Es atbalstu prezidenta lēmumu par Laimdotas Straujumas virzīšanu Ministru prezidenta postenim. Līdzšinējā Dombrovska valdība, protams, strādā un pilda dažādus uzdevumus, bet ne tik daudz, kā to vajadzētu darīt. Netiek risinātas problēmas, kas skar vienkāršo tautu. Visa uzmanība tiek veltīta bagāto cilvēku jautājumiem, bet nabago cilvēku, kuri saņem mazas algas un pensijas, ir daudz vairāk. Demisionējušās valdības darba kārtībā nav godīga uzmanības sadalījuma starp sabiedrības turīgāko un trūcīgāko daļu. Protams, nevar teikt, ka Valdis Dombrovskis neko nav darījis, jo tā nav taisnība. Tomēr valsts nekontrolē un neuzņemas nekādu atbildību par reālo situāciju valstī, kas parasti paliek aizkadrā ārvalstu viesiem un ko patiesi neuzrāda arī statistikas dati. Ja palūkojas apkārt, krīze nebūt vēl nav beigusies. Cerēsim, ka ar jauno valdību nāks pārmaiņas. Valdības veidošanas procesā pirmo reizi mūsu valsts prezidents izrādīja stipru pozīciju. Tas vieš kaut nelielu optimismu.”
Ilze Strazdiņa: “Laimdota Straujuma man patīk, un viņa ir gudra sieviete. Viņa nav pārsteidzīga, bet ir ļoti nopietna un nosvērta. Viņa ļoti labi tiek galā ar pienākumiem Zemkopības ministrijā. Atcerieties, kā bija, kad Zemkopības ministriju vadīja citi! Ministriem taču nesa zārkus ar lopu galvām. Jānis Dūklavs bija labs ministrs, un daudzi šaubījās, ka Straujuma spēs viņu aizstāt, taču Laimdota ir pratusi sevi labi pierādīt un noturējusies ministra krēslā bez jebkādiem skaļiem pārmetumiem. Es uzskatu, ka viņa sevi labi pierādīs arī premjera pozīcijā. Pozitīvā nozīmē viņa ir pat nedaudz līdzīga Dombrovskim. Ticu, ka viss būs kārtībā un ka Straujumai izdosies nodrošināt sev Ministru prezidenta krēslu arī pēc Saeimas vēlēšanām.”
Rihards Kļava: “Ja “Vienotība” nepaspētu prezidenta noliktajos termiņos atrast kādu kandidātu, pats prezidents būtu tādu izvēlējies. Un, lūk, to brīdi es patiešām negribēju piedzīvot, tāpēc esmu priecīgs, ka ir tāda Laimdota Straujuma. Tas, cik daudz laimi mums nesīs viņas valdība, vēl ir liels jautājums, bet vismaz prezidenta Bērziņa kaprīzes nu būs pierimušas. Domāju, ka postpadomju valstīm cerība uz kvalitatīvu politiskās kultūras un vides maiņu nāks tikai ar paaudžu nomaiņu.”
Uzziņa
Valdības veidošanas mehānisms:
* Valsts prezidents aicina iespējamo Ministru prezidentu sastādīt valdību.
* Ministru prezidents, pats izraugoties ministrus, sastāda Ministru kabinetu.
* Valdība savu sastāvu un darbības programmu prezentē Saeimai.
* Saeima veic uzticības balsojumu ar vienkāršā vairākuma principu.
* Ja valdība saņem Saeimas atbalstu, tā sāk darbu kā Latvijas augstākā izpildvara.
* Ja valdība nesaņem Saeimas atbalstu, cikls ir jāsāk no sākuma.
