Kuņģa un kakla kaites homeopāta skatījumā. Un kāpēc tiem, kam svešs piens, sveša arī mātes mīlestība 0
No lasītājas vēstules:“Vēl aizvien saaukstēšanās un kakla sāpju gadījumā dzirdu ieteikumus dzert karstu pienu ar medu. Sakiet, vai tas tiešām ir ieteicams, jo esmu lasījusi, ka piens tieši veicina gļotu rašanos? Kādi ir efektīvāki dabas līdzekļi kakla sāpju novēršanai?Man jau ilgstoši ir problēmas ar kaklu. Tas visu laiku ir jutīgs, sāp, elpojot aukstu gaisu, ātri apaukstējos. Biju pie ausu, kakla, deguna ārstes, un viņa teica, ka tas ir saistīts ar kuņģa traktu. Atviļņa dēļ kuņģa skābe kakla gļotādu padarījusi plānu. Neko konkrētu ārste neieteica – vien elpot caur degunu un dzert tabletes. Bet kā profilaktiski uzlabot kuņģa un kakla veselību? Vēlos, lai atbildi sniedz homeopāts.”
Mīlestības recepte
Nevar konkrēti atbildēt, vai piens ir ieteicams vai ne, jo tas ir ļoti individuāli, atbild ārsts homeopāts, otolaringologs Pāvels Naumovs. Ja kakls ir sauss un iekaisis, var dzert pienu ar medu. Nav ieteicams to lietot, ja gļotu jau ir daudz, kā arī lieliem gaļēdājiem. Vēl jāvadās pēc savām sajūtām. Pirms uzņemam sevī jebkuru produktu, tas vispirms jāpasmaržo. Ja kaut ko kārojas pēc smaržas, tas ir jāēd, jo uzsūksies katra pilīte. Citreiz ēdiens ir skaists un garšīgs, bet intuīcija saka, ka to īsti negribas.
Daļai cilvēku piena produkti un tātad arī mātes mīlestība ir sveša. No piena uzpūšas vēders. Ir tādi, kam kalcijs organismā neuzsūcas vai neizvadās. Ja ir lēna vielmaiņa, šūnas nesaprot, kas ir kalcijs, uzkrāj to vietās, kur nevajag: aknās, nierēs, asinsvadu sieniņās. Cilvēks, labu gribot, apbruņojas ar piena produktiem, kaļķi, D vitamīnu, bet patiesībā ir neelastīgs un slims.
Jāspēj organismam iemācīt, kas ir kalcijs, pašattīrīšanās, pašuzņemšana. Šo regulāciju palīdz veikt homeopātija. Mēs piemeklējam preparātus, homeopātiskos līdzekļus, kas palīdz uzņemt kalciju, tostarp no piena.
No tautas līdzekļiem piena vietā var lietot liepziedu tēju, kas veicina atkrēpošanu. Savelkošam efektam der maura sūrene, salvija. Ja ir rotavīruss, caureja, palīdz ozola mizas.
Slimojot mēs esam kā bērni. Gribam, lai par mums rūpējas. Ja mums kāds pasniedz siltu pienu ar medu, jūtamies aprūpēti. Šī recepte psiholoģiski saistīta ar senču, vecvecāku gudrību un mīlestību. Manā bērnībā omīte vēl pievienoja sviestu un sodu. Nesen, kad biju apslimis, pagatavoju sev šo dzērienu un atcerējos omītes rūpes. Sodu klāt neliku, jo tā dod nelabu garšu, turklāt sašķeļas oglekļa gāzē, kas spiež uz zarnu trakta sienām, traucē dabiskajai motorikai. Līdzīgi neiesaka regulāri dzert gāzētus dzērienus, jo tie traucē normālai gremošanai, taču var noderēt pēc svētkiem un lielas pārēšanās.
Garīgums pāri visam
Ja cilvēku skata kā kopīgu sistēmu fiziskā, emocionālā un garīgā līmenī, saprotam, kā risināt šo veselības kaiti. Visi trīs līmeņi ir cieši saistīti, bet garīgums stāv pāri visam, tas regulē gan fizisko, gan emocionālo veselību. Ja esam fiziski, emocionāli un garīgi piesārņoti, rodas slimības. Dzīvojam pasaulē, kurā varam apgādāt sevi ar visu nepieciešamo, un dažkārt tā visa ir par daudz. Mēdzam ēst par daudz, bet kustēties pārāk maz. Daudz domājam par darbu, bet neievērojam domu higiēnu – neatbrīvojamies no nevēlamām domām. Mēs noliedzam garu. Tad sāk sāpēt kakls, kas ir saprašanas centrs. Ja sāp kakls, ārsts nosaka diagnozi – faringīts (rīkles gļotādas iekaisums) vai tonsilīts (kakla mandeļu iekaisums). Bet vai mēģinām noskaidrot slimības patieso cēloni? Nav būtiski, vai problēmas rada atvilnis, mandeles, muskuļu krampji vai gļotādas iekaisums. Kakls ir komunikācijas centrs. Ja sāp kakls, jāuzdod sev jautājums: ko tas nozīmē?
Visiem patīk, ja viņus samīļo un mīl. Ticīgi cilvēki iekšējo mīlestības avotu dēvē par Dievu. Citi to uzskata par Visuma enerģiju vai augstāku spēku. Mīlestība var mājot tikai tīrā vidē, tāpēc cilvēkam jāspēj attīrīt savu mājvietu. Jādzer daudz ūdens, pareizi jāēd, pareizi jādomā.
Ja cilvēks ir stresā, viss ir sasprindzināts, savilkts kā stīga. Kā stīga var būt elastīga? Tās mērķis ir būt nostieptai un skanēt. Kas notiek, ja atlaiž vaļā ilgi turētu, stingru kulaku? Plauksta ir stīva un nogurusi. Kur iepriekš bijis pārmērīgs saspringums, vēlāk ir otra galējība – spējš atslābums. Kuņģa sākumā un beigās atrodas slēdzējmuskuļi – sfinkteri. Augšējais ir mazliet vājāks par apakšējo. Mūždien esot saspringumā, sfinkteris nogurst un kļūst vaļīgs. Tad barība un skābes nāk gan kuņģī iekšā, gan ārā no tā. To dēvē par atviļņa slimību.
Ja problēmas cēlonis ir stress, to mazināt iespējams, vienīgi mainot attieksmi pret stresu. Jāspēj attīrīt fizisko ķermeni, jo tā ir patiesā sevis dziedināšana. Kā teicis rakstnieks Johans Volfgangs Gēte, “tīrīt nozīmē dziedināt”.
Kā izpaužas stress
Ja cilvēks netic augstākam spēkam, viņam trūkst atbalsta, dzīve šķiet netaisna. Garīgais līmenis palīdz stresu pieņemt, un tālāk no tā var atbrīvoties. Piemēram, šodien darbā uzkliedzis priekšnieks. Darbinieks garīgajā līmenī pieņem, ka priekšnieks ir Dieva bērns tāpat kā viņš pats un ka priekšniekam vienkārši ir slikts noskaņojums. Tādējādi viņš neļauj sevī attīstīties saspringumam.
Parasti cilvēks uz negatīvām emocijām reaģē negatīvi, un tas saistīts ar fizisko līmeni. Veģetatīvā nervu sistēma tiešā veidā ietekmē orgānu, muskuļu darbību, cilvēka pašsajūtu. Saspringums nonāk arī kuņģī, žultspūslī. Riebīgus cilvēkus mēdz dēvēt par žultainiem, pilniem ar žulti. Tas tāpēc, ka saspringuma dēļ žults netiek tur, kur paredzēts, bet izsmidzinās kuņģī. Guļot vai ceļot smagumu, žults nāk uz augšu un apdedzina kaklu.
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā negatīvās vērtības ņem virsroku. Piemēram, aukstā novembra rītā pilnā trolejbusā braucam uz darbu. Atveras durvis, un ienāk smaidīgs cilvēks, kurš sauc: “Mīļie pasažieri, es jūs ļoti mīlu un jums visiem vēlu laimi!” Otrā situācijā atveras durvis, bet ienāk pēc alkohola smakojošs, rupjš kungs. Kura situācija izraisītu lielāku šoku? Noteikti, ka pirmā. Pasaulē nav pieņemts skaļā balsī, turklāt rīta agrumā līdzcilvēkiem novēlēt laimi. Cilvēks gribēja padalīties savā priekā, bet apkārtējie to nepieņēma. Savukārt otrajā situācijā, ja dzērājs nevienu neaizskar, pasažieri viņam pat nepievērš uzmanību.
Mēs dzīvojam neticībā, kas nelīdzsvaro un atņem spēku. Garīgums dāvā līdzsvaru, kas ir īpaši svarīgs, kļūstot vecākam un organismam nolietojoties. Nesen biju svētceļojumā, kur katru dienu pa kalnainu ceļu intensīvā tempā nostaigāju deviņus kilometrus līdz ezeram. Tur lūdzos, vingroju, peldēju un devos atpakaļ uz apmešanās vietu. Ceļš man aizņēma vien pusotru stundu.
Netaisnība diafragmā
Ja cilvēks vēlas tapt vesels, ir jāattīrās, jāatslābinās. Salaspils botāniskajā dārzā vadu kustību meditācijas nodarbības. Tur ejam no objekta līdz objektam, vingrinām fizisko ķermeni, mājam ar rokām un kājām, masējam ilgmūžības punktu, izpildām izturības vingrojumus, veicam Kluso lūgšanu, strādājam ar emocijām, vizualizāciju, elpojam ar diafragmu. Kuņģa un kakla problēmu gadījumā diafragmālai elpošanai ir ļoti liela nozīme. Netaisnība dzīvo diafragmā un to sasprindzina. Tad ir atviļņa un žultspūšļa slimības.
Nereti, sajūtot vājumu, vēlamies sevi stiprināt. Bet, lai būtu stipri, mums vispirms jāatslābinās, jāattīrās. Tad mīlestības avots sāk atkal tecēt. Tas ir dzīvības ūdens.
Savukārt Dievs ir goda viesis. Ja pie mums ciemotos prezidents, ko mēs darītu? Uzkoptu, noslaucītu putekļus, visu vēlreiz pārskatītu, pārkārtotu. Ja mūsos ir Dievs, kāpēc nedarām to pašu ar savu māju, savu ķermeni? Katru rītu pamostoties, sakām sev: “Labrīt, mana mīļā mājiņa!” Cilvēki jūt mīlestību, un tāpat to jūt šūnas. Katra šūna, tostarp kuņģa un kakla šūnas, būs pateicīga
