Kuņģa skābe kļūst nevaldāma 0
“Čūlas rodas gadījumos, kad izjaukts līdzsvars starp kuņģa un divpa- dsmitpirkstu zarnas sieniņu dabisko aizsardzību un kuņģa sālsskābes agresīvo iedarbību,” skaidro gastroenterologs, asociētais profesors Mārcis Leja.
“Ja čūlu izraisījusi helikobaktērija, nepieciešams antibiotiku kurss, bet, ja iemesls ir aspirīna vai pretiekaisuma līdzekļu ilgstoša lietošana, jāpārtrauc to uzņemšana, līdz čūla sadziedēta.”
Kopā ar ārstu Mārci Leju skaidrojam mītus un patiesību par peptisko čūlu, helikobaktēriju un ārstēšanu.
Mīti un patiesība
* Tie, kas ēd neregulāri un iztiek bez silta ēdiena, iedzīvojas kuņģa čūlā.
Nē. Vēl pirms pārdesmit gadiem peptiskās čūlas slimību – tā medicīnā dēvē kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu – uzskatīja par hronisku kaiti, kurā pacients iedzīvojas neveselīga uztura ieradumu dēļ, tomēr tas nav peptiskās čūlas rašanās iemesls. Mūsdienās ir zinātniski pierādīts, ka galvenais peptiskās čūlas izraisītājs ir helikobaktērijas, kas piemērojušās dzīvei skābā vidē. Otrs biežākais iemesls ir aspirīna vai nesteroīdo pretiekaisuma zāļu lietošana. Turklāt pacientam, kam ir medikamentu izraisīta čūla, var būt arī helikobaktēriju infekcija.
Starp citu, helikobaktērijas lielākoties izraisa arī kuņģa gļotādas iekaisumu – gastrītu. Tas visbiežāk noris hroniskā formā, ko pacients pat nemana, jo nav nekādu simptomu. Tikai nelielai daļai gastrīta slimnieku rodas kuņģa čūla, bet apmēram 1 – 2% mūža laikā attīstās kuņģa vēzis.
* Kuņģa čūla rodas pārmērīga stresa un nervozēšanas dēļ.
Nē. Stress nevar izraisīt peptisko čūlu, tikai pastiprināt jau esošas slimības simptomus.
* Slimojot ar čūlu, kuņģī ir paaugstināts skābes līmenis.
Ne vienmēr. Ja kuņģa čūlu izraisījusi pretiekaisuma līdzekļu lietošana, nereti skābes līmenis ir pat pazemināts. Reizēm pacientam šīs skābes nav vispār, bet tomēr rodas čūla. Divpadsmitpirkstu zarnas čūlu parasti izraisa helikobaktērijas, kas iedarbojas uz sālsskābes ražošanas mehānismiem, tādēļ tās līmenis tiešām paaugstinās.
* Kam vienreiz bijusi čūla, tas slimo visu mūžu.
Nē. Agrāk peptiskā čūla tiešām bija hroniska slimība, kas regulāri saasinājās pavasarī un rudenī. Šobrīd pilnīgas izārstēšanās kurss lielākajai daļai pacientu ilgst desmit dienas, kuru laikā tiek likvidēta helikobaktēriju infekcija.
Mēnesi pēc antibiotiku kursa pabeigšanas jāveic izmeklējumi – elptests vai helikobaktērijas noteikšana fēcēs (ja nav nepieciešams veikt endoskopiju), lai pārliecinātos, vai ārstēšanās bijusi sekmīga. Ap 10 – 15% pacientu pēc pirmā ārstēšanas kursa infekcija saglabājas. Tādā gadījumā kursa veidā jālieto citas antibiotikas.
* Ar helikobaktērijām var inficēties jebkurā vecumā.
Daļēji. Ar helikobaktērijām galvenokārt inficējas agrā bērnībā. Pirms gada veikts pētījums liecina, ka Latvijā ar šo baktēriju inficēti 79% pieaugušo. Latvijā biežāk inficēti pusmūža un gados veci cilvēki, jauniešu un bērnu vidū inficēto skaits pakāpeniski samazinās, tuvojoties attīstīto valstu vidējam līmenim, kur līdz 40 gadu vecumam inficēto skaits nepārsniedz 20%. Tas varētu būt saistīts ar higiēnas standartu paaugstināšanos.
* Pēc helikobaktēriju likvidēšanas var inficēties vēlreiz.
Var, bet salīdzinoši reti. Pēc sekmīgas helikobaktēriju infekcijas ārstēšanas atkārtoti inficējas tikai 1% pacientu.
* Visiem čūlas slimniekiem jāveic izmeklējums ar “kobru”.
Jā, jo endoskopija ir visprecīzākā un gandrīz vienīgā metode, kas ļauj apstiprināt čūlas diagnozi. Tātad, lai pierādītu diagnozi, endoskopija visbiežāk būs vajadzīga. Taču, lai novērtētu, kā dzīst čūla, kontroles endoskopija visbiežāk nav vajadzīga. Tā jāveic tad, ja čūla ir ļoti liela vai atrodas kuņģī. Izmeklēšanas laikā tiek paņemts arī audu gabaliņš (biopsija), lai pārliecinātos, vai čūla patiesībā nav ļaundabīgs veidojums. Biopsija ļauj noteikt arī helikobaktēriju klātbūtni.
* Kuņģa čūlas slimniekam visu mūžu jāievēro diēta.
Nē. Mūsdienās uzskati par diētas nepieciešamību ir ievērojami mainījušies. Daži ārsti to pilnībā noliedz, bet citi iesaka ievērot nelielus ierobežojumus laikā, kamēr slimība tiek izārstēta.
Vajadzētu izvairīties vai lietot nelielā daudzumā produktus, kas pastiprina kuņģa sālsskābes sekrēciju, piemēram, kafiju, tēju vai kolu, citrusaugļus un to sulas, asus, treknus ēdienus, tomātus un tos saturošus produktus, arī pienu.
* Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja jālieto medikamenti.
Jā. Aspirīna vai nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana ir otrs biežākais peptiskās čūlas iemesls. Sākumā šie medikamenti uz gļotādu iedarbojas daudz kaitīgāk (dažreiz pat viena tablete var izraisīt dzīvībai bīstamu asiņošanu), taču risks pieaug līdz ar lielāku izdzerto preparātu devu. Cilvēkiem, kam aspirīns vai pretiekaisuma līdzekļi jālieto ilgstoši, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas slimību profilaksei vai ārstēšanai, vajadzīgi arī preparāti kuņģa skābes līmeņa mazināšanai. Šobrīd ir pieejami šo abu līdzekļu apvienojumi vienā tabletē.
* Ja jālieto zāles, vai gadiem ir nozīme?
Jā, iespēja saslimt ar peptisko čūlu ievērojami palielinās, ja šo zāļu lietotājs ir gados vecs, vienlaikus slimo ar vairākām kaitēm, jau iepriekš piedzīvojis kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas asiņošanu vai arī paralēli aspirīnam lieto vēl citus pretrecēšanas līdzekļus.
Fakts Ja mehāniskais bojājums – čūla – gļotādā ir ļoti dziļš, tas var stiepties cauri visai kuņģa vai zarnu sieniņai un izraisīt nopietnas, pat dzīvībai bīstamas komplikācijas. |
