“Kundzei pāri 80 gadiem un viņa tirgoja zīda kaklasaites!” Vents Armands Krauklis stāsta par Itālijā redzēto, komentējot pensionēšanās vecuma celšanu 167
“Ja nemainās Latvijas demogrāfija un pagaidām neizskatās, ka tā mainītos un arī pat saukļi ir pazuduši – nav vairs dienas kārtībā, tad tā ir absolūta realitāte, ka tas pensijas vecums būs vēl jāceļ,” tā TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā sacīja Valkas novada domes deputāts un Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības izpilddirektors Vents Armands Krauklis, diskutējot par iedzīvotāju pensionēšanās vecumu. Kā jau ziņots, Latvijā pensionēšanās vecums no 2025.gada 1.janvāra būs 65 gadi. Pašlaik tas ir 64 gadi un deviņi mēneši.
Komentējot iespējas būt aktīviem darba tirgū ilgāk, Vents Armands Krauklis minēja piemēru, ko novērojis ceļojumu laikā Itālijā un Spānijā mazajos ģimenes uzņēmumos. “Tur visur strādāja visa ģimene! Un pie Komo ezera [Itālijā] vienā mazā veikaliņā es iegāju, nu tur kundzei pāri 80 gadiem… Viņa tirgoja zīda kaklasaites. Un viņa saka: jā, šī ir mana dēla firma, un lai dēla ģimenei brīvdienās ir brīvs laiks, es te piestrādāju. Mēs tā jauki parunājāmies! Un tas ir skaidrs, ka tādos ģimenes uzņēmumos arī mums tas būs aizvien vairāk, ka cilvēki strādās ilgāk, un tas nav nekas slikts, kamēr cilvēks pats jūtas vajadzīgs un tā tālāk,” pastāstīja Valkas novada domes deputāts Krauklis.
Savukārt cita lieta ir tad, ja cilvēkam ir smags, fiziks darbs. “Tajā brīdī, kad tev 65 gadu vecumā pateiks: nē, mīļais draugs, tev vēl piecus gadus ir jāmetina, tā būs problēma. Bet, ja nemainās Latvijas demogrāfija un pagaidām neizskatās, ka tā mainītos, tad – jā, tā ir absolūta realitāte, ka tas pensijas vecums vēl būs jāceļ – nav cita ceļa,” rezumēja Kraulis TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par pensionēšanās vecumu Latvijā.
“Iedzīvotāju novecošanās un ar to saistīto valsts izdevumu pieaugums ir svarīgs izaicinājums visām ES dalībvalstīm, arī Latvijai. Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65 gadiem,” tā norādīts Labklājības ministrijas (LM) informācijā internetā.
No 2014. gada 1. janvāra pakāpeniski pensionēšanās vecums tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu – līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi.
Savukārt nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai, sākot ar 2014. gada 1. janvāri palielinās no 10 uz 15 gadiem, bet no 2025. gada 1. janvāra – uz 20 gadiem. Paaugstinot pensionēšanās vecumu, tiek mazināta valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodze ar pensionāriem, līdz ar to veicinot speciālā budžeta un pensiju sistēmas finanšu ilgtspēju.
LM atgādina, ka laiks, kad iet pensijā, ir katra cilvēka paša izvēle – nav obligāti jāiet pensijā, sasniedzot pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no apdrošināšanas stāža un tā laikā veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet arī vecuma, kad cilvēks aiziet pensijā.
No 2014. gada 1. janvāra vispārējais pensionēšanās vecums no 62 gadiem pakāpeniski palielinās par trim mēnešiem ik gadu līdz būs sasniegts 65 gadu vecums. 2024. gadā tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuras sasniegušas 64 gadu 9 mēnešu vecumu, un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.
Pensiju var pieprasīt priekšlaicīgi – divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. 2024. gadā priekšlaicīgās pensionēšanās vecums ir 62 gadi 9 mēneši. Par pensiju piegādi mājās jāmaksā 2,39 eiro, kas jau automātiski tiek atvilkta no pensijas. Taču pastāv alternatīvas – atvērt kontu kredītiestādē vai pastā, un pensiju saņemt uz kontu bez maksas.
Noderīgas uzziņas par vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām, kā arī citām aktualitātēm, lasiet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājas lapā ŠEIT. Par pensionēšanās vecumu plašāk variet lasīt LM mājas lapā ŠEIT.
Kādam, Tavuprāt, jābūt pensionēšanās vecumam Latvijā?
