Kumodes otrā dzīve 0
Jaunās mēbeles nereti ražo diezgan primitīvas, tādēļ veco laiku meistaru oriģināldarinājumi tiek īpaši novērtēti. Turīgie rietumeiropieši savos mājokļos bieži maina garnitūras, un viņu kvalitatīvās lietotās mēbeles, sakrautas konteineros, nonāk Latvijas komisijas veikalos, antikvariātos un speciālos lietotu mēbeļu veikalos, samērā plašs piedāvājums atrodams arī internetā sludinājumu portālos.
Amplitūda ir plaša, sākot no neizpakotas “Ikea” sekcijas līdz simtgadīgam kokgriezumiem rotātam rokoko krēslam. Tiesa, lietotajām mēbelēm pirms ievietošanas mājoklī bieži vien vajadzīga higiēniska apstrāde un remonts.
Mazgāšana
Pieņemsim, ka veiksmīgi izdevies iegādāties simtgadīgu lietotu ozolkoka jūgendstila kumodi vai bufeti ar spoguli un slīpētiem stikliem. Pirmie soļi pēc mēbeles atvešanas ir tās nomazgāšana. Pirms tam, cik iespējams, tā jāsadala sastāvdaļās, jāizņem spogulis, no durtiņām – slīpētie stikli, jāizvelk atvilktnes, jānoņem durtiņas, rokturi un atslēgu plāksnītes. Mazgāšanai izmantojami speclīdzekļi nopērkami veikalos, tomēr to var sagatavot arī pats, karstam ūdenim pievienojot ziepes vai veļas pulveri un nedaudz ožamā spirta. Mēbeli mazgā ar asu saru birsti, kas izgrūdīs no rievām visus saķepušos putekļus. Darba laikā noslauka lieko ūdeni. Īpaši piesardzīgi mazgā finierētas virsmas, jo lielākā mitrumā var atlīmēties finieris un pacelties burbulis. Ja tāds parādās, tūdaļ uzliek vairākas kārtas blīva papīra un nogludina ar karstu gludekli. Ja tas nelīdz, ar smalku nazi šķiedras virzienā finierī veic iegriezumu, iepilda nedaudz galdnieku līmes (daudzi izmanto PVA) un atkal pagludina. Tā kā mēbele sevī nes iepriekšējā saimnieka enerģētisko strāvojumu, daži speciālisti iesaka to apkūpināt ar kadiķa zaru vai noberzt ar sāli.
Darba laikā noslauka lieko ūdeni. Īpaši piesardzīgi mazgā finierētas virsmas, jo lielākā mitrumā var atlīmēties finieris un pacelties burbulis. Ja tāds parādās, tūdaļ uzliek vairākas kārtas blīva papīra un nogludina ar karstu gludekli.
Ja mēbelē ir daudz sīku caurumiņu, iespējams, tur iemitinājušies ķirmji. Ja to vairs nav, atliek tikai aiztaisīt caurumiņus. Ja kukaiņi vēl atrodas mēbelē, to maltīšu pārpalikumi birst uz grīdas kā smalki milti. Pret ķirmjiem palīdz ožamais spirts – ap mēbeli izveido plēves pārklājumu un plakanā traukā ielej ožamo spirtu. Tas izgaro, iesūcas koka spraugās, un ķirmji nobeidzas. Procedūru pēc mēneša vēlams atkārtot. Filigrānāka kara pieteikšana ķirmjiem ir, ar šļirci ievadot šķidrumu ķirmju alās. Profesionāli restaurētāji saindē koka virskārtu, un, caur to graužoties, kukaiņi noindējas. Ķirmju caurumiņus aizšpaktelē. Ja nav piemērota toņa tepes, daži pamanās izmantot pat precīzā tonī iejauktu plastilīnu.
Detaļu tīrīšana
Mēbeles detaļu sakārtošana būtiski uzlabo tās izskatu. Īpaši tas sakāms par skaistajiem misiņa rokturiem, kuri laika gaitā kļuvuši tumši brūni. Visiem tīrīšanas darbiem veikalos var iegādāties speciālus līdzekļus, tomēr krāsainā metāla furnitūras tīrīšanai labi noder arī Dobelē ražotā “Skaidra”. Labu tīrāmo līdzekli pagatavo, sajaucot zobu pastu ar ožamo spirtu. Lai svaigi notīrītas krāsainā metāla detaļas ātri vien nekļūtu tumšas, tās ierīvē ar vasku vai nolako ar plānu šķidras nitrolakas kārtiņu.
Mušu traipus no vecā spoguļa bufetes augšpusē tīra ar sīpola pusīti. Lai spogulis mirdzētu, to tīra ar spirtā samērcētu lupatiņu, tad skalo ar aukstu tēju vai ūdeni, kam pievienots veļas zilums. Slīpētos stiklus tīra ar zobu pastas un ožamā spirta maisījumu. Stikla slīpējuma dziļajām rievām var piekļūt ar koka nūjiņu.
Atjaunošana
Nomazgātā mēbele ir kritiski jānovērtē. Ja tās lakojums ir tikai nedaudz pleķains, izmanto tradicionālos mēbeļu kopšanas līdzekļus, kas veikalos nopērkami dažādās cenu grupās, piemēram, ir mikstūras ar dabiskā vaska piejaukumu. Vienkāršus lakas atsvaidzinātājus var pagatavot pats, izmantojot eļļas un spirta maisījumu vai sajaucot divas daļas eļļas un vienu daļu terpentīna. Eļļas lakas traipus palīdz noņemt pārgriezts kartupelis, pie reizes ar to var notīrīt arī kādu netīru eļļas gleznu. Baltos ūdens traipus no lakojuma noņem, uzberot miltus un noberžot ar eļļā samitrinātu lupatiņu. Ja neapmierina kopšanas un atjaunošanas līdzekļu kvalitāte, mēbeli var pārlakot ar kādu jaunlaiku līdzekli, taču pārlakojot klājums var sanākt raibs. Tāpēc, pirms no jauna pārklāt vēsturisko šellakas politūru, ieteicams mazāk redzamā vietā nelielā laukumā izmēģināt abas metodes. Ja neder ne atsvaidzināšana, ne pārlakošana, vecais lakojums jānoņem.
Tradicionālā galdnieku līme karstumā kūst arī pēc simtiem gadu, tāpēc vecas mēbeles finierētās virsmas tīrīšanai karstā gaisa pistole nebūs piemērota, toties tā derēs masīvkoka mēbelei. Lakas noņemšanai izmanto arī krāsu noņēmējus, kas īpaši noderēs kokgriezumu tīrīšanai. Kad līdzeklis ir saēdies, to ar cietu otiņu noņem reizē ar lakas slāni, beigās tīro koku noskalo ar šķīdinātāju. Visbiežāk lakojuma slānītis ar gadiem ir jau padilis un to viegli noslīpēt ar smilšpapīru. Slīpē ar vidēju, tad vidēji smalku smilšpapīru, izmantojot elektriskās ierīces vai rokas klucīšus, var izmantot veikalos nopērkamus gatavus mēbeļu tīrīšanas cikliņus. Labus cikliņus iespējams izveidot pašam no veca loga stikla, ko ar stikla griežamo sagriež apmēram 6 cm platās loksnītēs, pēc tam pāršvīko un salauž ap 6 x 6 cm gabaliņos. Ciklēšanai derēs gabaliņi ar vienmērīgi asu malu, kas lieliski notīra veco pārklājumu. Pēc tam šķiedru virzienā pārslīpē ar vidēju un vidēji smalku smilšpapīru. Daži tīru koka virsmu cienoši meistari pēc slīpēšanas vēlreiz ar asu cikliņu noņem vieglās smilšpapīra švīkas, un koks pēc dubultciklēšanas izskatās kā jauns. Parasti lakojuma notīrīšanai izmanto vairākus paņēmienus – krāsu noņēmēju, slīpēšanu un ciklēšanu.
Lakošana
Kad mēbele ir notīrīta, to pirms lakošanas var nobeicēt. Ūdens beices labāk neizmantot, jo uz virsmas var veidoties plankumi. Piemērotākas būs spirta un acetona beices, kuras ieteicams klāt ar pulverizatoru. Toties lakošanai un krāsošanai droši var izmantot modernās ūdens bāzes krāsas, kuras mazāk smird un viegli nomazgājas no instrumentiem. Lakas iedala pēc matējuma pakāpes – no pilnīgi matētas līdz glancētai. Virsmu lako ar otu, mazo rullīti vai vislabāk ar pulverizatoru. Kad pirmā kārta nožuvusi, to viegli noslīpē ar smalku smilšpapīru un nolako ar šķidrāku laku.
Padomi * Dažām veco laiku mēbelēm uz augšējās malas katrā pusē redzami pa vienam smalkam koka virpojumam, no kuriem viens laika gaitā pazudis. Pasūtīt jaunu būs ilgi un dārgi, bet piekrāsot tā, lai nevar atšķirt, ir grūti. Atlikušo detaļu, ja nav padomā zinātniska restaurācija, var vienkārši noņemt. Tad mēbele būs simetriska, un tikai eksperts zinās, kā īsti tai trūkst. Vēl labāk izgatavot divas precīzas detaļas kopijas, kas, vienādi apstrādātas, vienādi arī izskatīsies. * Lietotu mēbeli var radikāli pārveidot un iedot tai jaunu elpu. Nereti mēbeles pārkrāso ar sedzošu krāsu (baltu, sarkanu, zilu), piemērojot noteiktam interjera dizaina risinājumam. Var izmantot monohromu vai polihromu krāsojumu, dekoratīvo gleznojumu, nolīmēt ar dekoratīvajām plēvēm un pat ar tapetēm.
|
