Kumelīte un stēvija – divi brīnumaugi tautas medicīnā 0
Dzintra Jasoviča savulaik izslimojusi ērču encefalītu, kas atstāja savas sekas, viņai ir arī otrā tipa diabēts. Tāpēc jo īpaši aktīvi sāka meklēt veselības stiprināšanas iespējas dabā.
“Kumelītes dziedniecības spējas ir teju neierobežotas: tā nomierina, sasilda, saskalda, izšķīdina, sadala un pastiprina – gan tikko plūkta, gan sakaltēta”, jūsmo Dzintra, kura nelielajā dārziņā šim augam atvēlējusi prāvu dobi. Ražas vākšanai neizmanto šķēres, bet plūc ziediņus tikai ar rokām.
Ziediņi jāvāc, kad sausi – no brīža, kā nokritusi rasa līdz apmēram četriem pēcpusdienā, kamēr ziedlapiņas atrodas horizontāli vidiņam, nevis atliekušās atpakaļ un sakļāvušās ap kātiņu.
Dara tā
20 gramus jeb pilnu ēdamkaroti kumelīšu ziedu (vasarā svaigu, ziemā kaltētu) aplej ar litru verdoša ūdens, ļauj 15 minūtes ievilkties, ja vēlas – nokāš, un mazgā seju. Ja to dara pastāvīgi, āda kļūst gluda un samtaina.
Reizi nedēļā šādu kumelīšu novilkumu (var arī nekāstu) pievieno vannas ūdenim.
Ja cilvēks pārguris, jūt diskomfortu, arī no pārlieku liela kafijas daudzuma baudīšanas, kumelīšu tēja ļauj pusstundas laikā būt atkal uz strīpas. Pēc krūzītes iztukšošanas biezumus apēd – tas pasargā mutes dobumu no iespējama smaganu iekaisuma, mazina zobus bojāšanos.
Biezumus var ielikt maisiņā un uzklāt satūkušiem plakstiņiem. Acis nomierinās.
Kumelītes regulē vēdera izeju – ja gadās saķert caureju, dzer ļoti stipru kumelīšu tēju – 3 ēdamkarotes kaltētu ziediņu uz litru ūdens, turpretī aizcietējumu novēršanai jālieto ļoti vāja, tikai viegli zeltaina tēja.
* *
“Diabēta slimniekiem ievārījumi parasti ir slēgtajā zonā, taču esmu atradusi lielisku izeju – organismam nevēlamā cukura vietā jau vairākus gadus izmantoju 300 reižu saldāko stēviju.
Iegādāto dēstu iestādīju siltumnīcā. Pastāvīgi rāvu nost baltos ziediņus, lai augs dzen vairāk lapiņu. Tas sakuploja mazliet līdzīgs piparmētrai. Lapas novācu un izkaltēju. Lietoju tās galvenokārt ievārījumu gatavošanai,” stāsta Dzintra.
Vajadzīgo ogu daudzumu uzvāra līdz pirmajam mutulim un atstāj atdzist. Lai ogas nesašķīstu un saglabātos stingras, uzvārīšanu un atdzesēšanu atkārto vēl divas reizes. Tad pašķidro masu lej izkarsētās puslitra burciņās, katrā ieliek vienu lapiņu vai tējkarotītes galu kafijas dzirnaviņās malta stēvijas pulvera un uzreiz aizvalcē ar kārtīgi noplaucētiem vāciņiem. Jārūpējas, lai viss būtu sterils un ne uz vāciņiem, ne burkā nebūtu ne pilītes ūdens.
Pirms likt pagrabā, drošības pēc aizvākotās burkas atstāj gaišā vietā, lai pārliecinātos, vai neparādās kāds gaisa burbulītis. Kaut gan stēvijas saldums ir ļoti specifisks un kādam var arī nepatikt, tiem, kuriem ir diabēts, šāds ievārījums ir īsts atradums.
