Kultūru atļausies mazāk? Kas notiks ar kultūras pasākumu cenām inflācijas ietekmē 19
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Energoresursu cenu kāpums šajā rudenī kultūras organizācijas un pasākumu rīkotājus nostāda dilemmas priekšā – lai gan izmaksas pieaugušas vismaz par 30%, koncertu, izrāžu, izstāžu biļešu cenas paaugstināt nevar, jo šobrīd kultūras pasākumiem paredzēto naudu daudz rūpīgāk savos maciņos pārskaita arī apmeklētāji. Tikmēr valsts kultūras organizācijas cer uz kritiski vajadzīgo papildfinansējumu, bet privāti pasākumu rīkotāji bažījas par kultūras piedāvājuma koncentrēšanos naudīgajā galvaspilsētā un pasākumu skaita samazināšanos reģionos.
Operā biļetes nesadārdzinās, bažas par jauniestudējumiem
Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) pēc 1. jūlija elektroenerģijas izmaksas ir pieaugušas gandrīz 3,5 reizes – no septiņiem līdz 24 centiem par kilovatstundu, nerēķinot PVN un sadales izmaksas. No oktobra divas reizes pieaug arī siltumenerģijas tarifs, kas papildus plānotajam līdz gada beigām izmaksās apmēram 65 000 eiro.
“Līdz gada vidum elektrības cenu tarifi mūs neskāra, ņemot vērā, ka iepirkuma nosacījumi paredzēja fiksēto cenu. Savukārt elektroenerģijas izmaksas, ņemot vērā LNOB patēriņu, protams, pieaug būtiski. Bet šobrīd, nepalielinot biļešu cenas, spējam to amortizēt gan ar ieviestajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem, gan gada sākumā laikus plānojot elektrības cenu pieaugumu,” “Kultūrzīmēm” norāda LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš.
Biļešu cenas Baltajā namā šobrīd varot atļauties nemainīt. “Attiecībā uz skatītājiem jāņem arī vērā, ka LNOB šogad ir pārgājusi uz biļešu pārdošanas sistēmu, kurā no pircējiem netiek iekasēta papildu maksa par internetveikala apkalpošanu, kas iepriekš bija vairāk nekā 6% no katras biļetes vērtības. Līdz ar to pagaidām tieši no skatītāja gala izmaksu viedokļa biļetes ir tādā pašā cenā kā pirms gada vai pat lētākas. Šobrīd drīzāk mūs uztrauc jauniestudējumu ražošanai nepieciešamo resursu (piemēram, finieris, alumīnijs, audumi u. c.) izmaksu pieaugumi,” skaidro S. Voldiņš.
Arī skatītāju rindas šobrīd tukšākas nekļūstot, tāpēc Latvijas Nacionālajā operā un baletā valda piesardzīgs optimisms. Kā “Kultūrzīmēm” norāda LNOB, pēc sezonas atklāšanas septembra rādītāji pārdoto biļešu un ieņēmumu ziņā esot labākie pēdējo piecu gadu laikā un ir atgriezušies pirmspandēmijas apjomā, pat ar nelielu uzviju. Biļetes pērk arī uz priekšu – ļoti aktīvi šobrīd tiekot izpirkti decembra pasākumi, opernamā pat brīdina – uz daudziem no tiem tūlīt biļetes vairs nebūs pieejamas.
“LNOB šobrīd pirktspējas un intereses zudumu vai samazināšanos neredz,” norāda S. Voldiņš, reizē brīdinot: “Jāņem vērā, ka mūsu brīnišķīgajiem skatītājiem ziema ar tās lielajiem rēķiniem vēl tikai priekšā, un tas neizbēgami atstās iespaidu uz pirktspēju.” LNOB šobrīd biļešu cenošanā ievēro lielas cenu amplitūdas politiku – izrāžu biļešu cenu kategorijas ir, sākot no septiņiem līdz 65 eiro (atkarībā no skatītāja vietas un izrādes). LNOB pie šādas politikas sola turēties arī turpmāk, kā uzsver S. Voldiņš, “īpašu uzmanību pievēršot tam, lai arī turpmāk saglabātu pieejamību apmeklētājiem ar zemāku pirktspēju.”
Pārskatīs maksas pakalpojumu cenas
“Ar šā brīža finansējumu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs varbūt izvilks līdz oktobra beigām,” “Kultūrzīmēm” prognozē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
Muzeja vadītāja atzīst, ka tas esot iespējams, tikai pateicoties pašu ieņēmumiem par nu noslēgušos ļoti veiksmīgo Purvīša izstādi. Šobrīd, lai spētu nodrošināt muzeja darbību līdz jaunajam gadam, LNMM būtu papildus nepieciešams ap 500 000 eiro, tā lēš muzeja direktore. Papildu finansējums šobrīd nav saņemts.
Pašlaik muzejā viss darbojas, mākslas darbi krātuvēs un izstāžu zālēs tiek uzturēti optimālā stāvoklī, tie nebojājas. Galvenajai muzeja ēkai septembrī izdevās panākt 20% elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, tomēr dažādos mēnešos patēriņš var būt atšķirīgs, uz šādu ietaupījumu pilnībā paļauties nevarot. Kā atzīst M. Lāce, šobrīd tiek domāts par muzeja maksas pakalpojumu cenu palielināšanu, bet pašlaik nav zināms, cik lielā mērā.
Kā “Kultūrzīmes” informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule, izvērtējot iekšējos resursus, Kultūras ministrija no šogad resoram ieplānotā finansējuma jau radusi iespēju pārvirzīt energoresursiem 251 413 eiro, lai nodrošinātu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam finansējumu daļēju energoresursu sadārdzinājuma izdevumu segšanai. Jautājums tiek skaņots ar Finanšu ministriju un virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Kopumā Kultūras ministrijai, lai segtu energoresursu sadārdzinājumu tās padotībā un pārraudzībā esošajās iestādēs un nodrošinātu to pamatdarbību un funkcijas, nepieciešams papildu finansējums 3 575 081 eiro apmērā. Papildu finansējums šobrīd nepieciešams valsts kapitālsabiedrībām, akreditētiem LKA un NVO muzejiem un Veselības ministrijas padotībā esošajam Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam. Kā norāda D. Vizule – šim finansējumam vēl tikšot meklēts pārnozaru risinājums.
Palielina telpu nomas maksu
Jau šobrīd elektrības izmaksu palielinājumu jūt arī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” – tās ir vairākkārt sadārdzinājušās, taču, kā teic SIA “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons, resursu optimizācija koncertzālei neesot nekas jauns.
“Koncertzālei no 2018. gada ir piešķirts ISO 50001 sertifikāts, kas paredz enerģijas patēriņa samazinājumu, lai manāmi samazinātu izmaksas, tādēļ varu apgalvot, ka resursu optimizēšana koncertzālē ir jau ierasta prakse, un no savas puses esam izdarījuši mājasdarbu. Šo gadu laikā esam nomainījuši prožektorus gan Lielajā zālē, gan Kamerzālē, samazinājuši nevajadzīgo apgaismojumu, gan manuāli izslēdzot to telpās un publiskajās zonās, gan nomainot gaismas slēdžus pret sensoriem, naktīs izslēdzam ventilācijas sistēmu. Esam uzstādījuši arī papildu blīvējumus durvīm, lai samazinātu siltumzudumu. Protams, ar visiem ietaupījumiem mums gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem tomēr ir jānodrošina optimāla uzturēšanās temperatūra.”
Skatītāji pēc pandēmijas ir atgriezušies arī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, par to liecinot ikgadējā festivāla “Liepājas Mākslas forums” apmeklējums, kas bijis pirmskovida līmenī. Tikmēr joprojām redzamas izmaiņas apmeklētāju biļešu iegādes paradumos.
“Pirms pandēmijas cilvēki uz pasākumiem biļetes aktīvi iegādājās pat vairākus mēnešus pirms tiem, bet šobrīd lielākā aktivitāte notiek pēdējās nedēļās,” atklāj T. Tomsons. Koncertzāles vadītājs gan norāda: pašlaik pamatoti spriest par atgriešanos normālajā režīmā būtu pāragri: “Energoresursu krīze jau šobrīd ietekmē apmeklētāju pirktspēju, ņemot vērā to, ka dažiem būtu jāizvēlas starp rēķinu nomaksu un koncerta apmeklējumu.” Tomēr “biļešu cenas tiek veidotas atbilstoši iedzīvotāju pirktspējai, tādēļ ar šo pozīciju mēs nevaram daudz variēt, lai kompensētu izmaksu kāpumu”, teic T. Tomsons.
Viņš uzsver: koncertzālei ir pastāvīgi ilgtermiņa nomnieki – Liepājas Simfoniskais orķestris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, Liepājas teātris un kafejnīca “Čello”, tādēļ daļu no komunālajiem maksājumiem koncertzāle dala ar tiem. Toties par 15% paceltas cenas telpu nomai pasākumu organizatoriem, jo arī viņu aktivitātes ietekmē komunālo patēriņu.
Biļešu cenas var pieaugt
“Ja viss kļūst dārgāks, protams, tas mūs ietekmē,” pauž daudzu koncertu rīkotājas – VSIA “Latvijas koncerti” – valdes loceklis Guntars Ķirsis. “Latvijas koncertu” vadītājs nepiekrīt, ka valsts subsidētās organizācijas būtu labākā situācijā, salīdzinot ar privātām.
“Tas nav tik vienkārši – tiklīdz kā palielinās energoresursu cenas, nevaram palielināt arī biļešu cenas. Jāvēro, kā mainās cilvēku paradumi, ņemot vērā to, ko cilvēki ir gatavi maksāt par koncertu apmeklējumu, kāda ir biļešu pirkšanas dinamika. Skaidri apzināmies, ka koncerts nav pirmās nepieciešamības prece, un cilvēki uz to nāks tad, kad spēs nomaksāt savus rēķinus. Protams, cenu palielinājums nav izslēgts – mūs ietekmē ne tikai energoresursu cenas.
Kopš 2019. gada ir bijis tik daudz pārmaiņu – no tā laika neesam varējuši normāli strādāt. Šobrīd cilvēkus ietekmē ne tikai finansiāli, bet arī psiholoģiski faktori – pārdomas par drošības situāciju, karu, pilnībā neesam atguvušies no kovida pandēmijas. Protams, šobrīd palielinās gan ēku uzturēšanas izmaksas, gan nodokļu reformas rezultātā būs izmaiņas arī atlīdzību izmaksās, un mēs vērosim, vai skatītājs to spēj kompensēt ar saviem ienākumiem. Šobrīd novērojamas vairākas tendences – cilvēki steidz iegādāties biļetes, baidoties, ka vēlāk tās kļūs dārgākas. Cita tendence ir nogaidīt, bažās par rēķiniem atliekot biļetes iegādi.”
Lielākie zaudētāji – reģionos
Privātās kultūras pasākumu sfēras pārstāvji bažījas – ja pašlaik Rīgā un Pierīgā cilvēki un pasākumu rīkotāji vēl patērē kultūru un izklaidi iepriekšējā mērogā, tad reģionos pavisam drīz aina varētu būt skarbāka. “Lielākie zaudētāji tuvākajā laikā varētu būt ārpus Rīgas, kur pirktspējas samazināšanās un augošu izmaksu dēļ varētu samazināties kultūras piedāvājums un patēriņš,” “Kultūrzīmēm” prognozē daudzu koncertu, izrāžu un šovu producents Jānis Kļaviņš.
“Mēs, pasākumu rīkotāji, kopš sācies karš Ukrainā, cenu kāpumu izjūtam uz savas ādas absolūti un esam situācijas ķīlnieki. Salīdzinot ar 2019. gada beigām, projektu izmaksas palielinājušās ievērojami – vismaz par 30%, arī koncertzāļu fiksētā nomas maksa palielinājusies par 10 līdz 15%. Rīgā, kur koncentrējas cilvēki ar lielākiem ienākumiem, pagaidām mazāk, bet reģionos var just, ka cilvēki gaida, kādus rēķinus viņi saņems, un tikai tad pērk biļetes.
Ja Rīgā šobrīd pirmās izpērk dārgākās biļetes, tad reģionos tās paliek līdz beigām, vispirms pērk lētākās. Reizē ir jāsaprot, ja gribam, lai koncertprogramma izskatītos kvalitatīvi, tā nevar maksāt lēti. Ja ir nelielāks kultūras nams ar mazāku vietu skaitu zālē, tad pasākuma rīkotājam var neizdoties “savilkt galus”, jo pasākums neatmaksāsies – pasākumu skaits samazinās jau tagad.
Esam dilemmas priekšā – varam palielināt biļešu cenas, bet kurš tās pirks? Būtu jāpalielinās arī mākslinieku atlīdzībai, tomēr arī tas nav iespējams. Situācija ir diezgan dramatiska. Kļūst arvien vairāk vietu un cilvēku, kas kultūru nevar atļauties,” tā J. Kļaviņš.
“Cenas celt nedrīkstam, lai gan vajadzētu,” saka arī pasākumu producents, Latvijas producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers. Viņš norāda: kādreiz biļešu cenu intervāls bija no pieciem līdz 20 eiro, bet šobrīd, ņemot vērā izmaksas, lētākajām biļetēm būtu jābūt vismaz 25–30 eiro vērtībā, bet vidējai biļetes cenai 50–70 eiro.
“Cik cilvēku to varētu atļauties?” retoriski jautā producents. Tā kā koncertus, izrādes parasti plāno pusgadu, gadu uz priekšu, šobrīd biļešu cenas saglabātas nemainīgas agrāk ieplānotajiem pasākumiem, tomēr pasākumiem, kas tiek plānoti uz priekšu, iepriekšējo cenu vairs nebūšot. “Ziema būs dramatiska! No tirgus pazudīs lētākās biļetes, ļoti samazināsies pasākumu skaits,” pesimistisks ir producents.
J. Millers arī novērojis, ka daudziem kultūras pasākumiem biļešu tirdzniecība samazinājās par 70–90% brīdī, kad cilvēki saņēma septembra rēķinus par elektrību. “Tas ir ārkārtīgi daudz. Tā ir ļoti bīstama indikācija tam, kas varētu sagaidīt pasākumus šajā gadā.
No vienas puses, ir jautājums, vai cilvēki varēs atļauties biļetes, bet, no otras puses, – vai visi kultūras centri, koncertzāles un pasākumu norises vietas, tostarp privātās, spēs nodrošināt komfortablus apstākļus, lai cilvēki gribētu iet uz pasākumiem, un, protams, – vai pasākumu rīkotāji varēs atļauties par to visu samaksāt. Kovida laikā nozare nesaņēma savlaicīgu atbalstu, tāpēc esam zaudējuši ļoti daudz pasākumu tehnisko darbinieku – viņi ir pārkvalificējušies, aizgājuši no nozares.
Tāpat šīs vasaras pašvaldību rīkoto bezmaksas pasākumu intervence – bija priekšvēlēšanu laiks, visi gribēja kultūru kaut vai par velti dot –, ir iegriezusi spirāli. Pieaugušas ir tehniskās izmaksas – kompāniju skaits samazinājies, darbinieku nav, bet, ņemot vērā pirktspēju, biļešu cenas privātajā sektorā paaugstināt nevar. Protams, ja samazināsies pasākumu pašizmaksa, arī biļešu cenu samazinājums ir iespējams.”
Izturēsim ziemu, būs labi
Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors” kopš tās dibināšanas notiek gan viesproducentu rīkoti pasākumi (tie – lielākoties ar izklaides pieskaņu), gan pašas koncertzāles organizētas kultūras norises, lielāko uzmanību pievēršot profesionālas mākslas pieejamībai.
“Jau esam izbaudījuši elektroenerģijas izmaksu pieaugumu, tūlīt sekos apkure. Katru gadu valdībā atklāj jaunu ābeci, dodot mums padomus, kā nu vēl varētu ietaupīt, taču mēs to esam darījuši visu laiku. Turpinām mainīt efektīvāku apgaismojumu, mazāk izgaismojam fasādi, gandrīz līdz nullei esam samazinājuši karstā ūdens patēriņu.
Lai ekonomētu energoresursus, turpmāk pirmdienās “Gora” ēka būs slēgta apmeklētājiem,” darbošanos jaunajā taupības režīmā raksturo koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa. Koncertzāle šobrīd cer uz Rēzeknes pašvaldības budžeta grozījumiem, kas ar dotācijas palīdzību kompensētu energoresursu sadārdzinājumu.
“Ir arī īpaša Eiropas programma, ko administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Pirmo maksājumu esam saņēmuši tikai tagad, oktobrī. No valsts puses citu līdzekļu, kas palīdzētu segt ēkas uzturēšanas izdevumus, nav. Ejam ļoti smagā ziemā, tomēr tas nav pārsteigums. Esmu optimiste – ir sajūta, ka izturēsim šo ziemu un būs labi. Esam rēķinājušies, ka mūsu pašu rīkotajos pasākumos nebūs pārpildītu zāļu kā iepriekš. Šobrīd redzam – jo pasākumā vairāk izklaides, jo labāk tam klājas biļešu tirdzniecībā.
Iespējams, cilvēki ir vairāk noguruši – smagnējākam saturam tirdzniecībā ne vienmēr klājas tik veiksmīgi. Diemžēl kultūra mums nav pirmās nepieciešamības prece, un līdzekļi šobrīd vairāk tiek atvēlēti miesas, nevis gara barošanai,” skaidro D. Zirniņa.
Viņa norāda, ka lielākais izaicinājums tomēr būs privātajiem pasākumu producentiem, jo šobrīd jau tirdzniecībā esošu pasākumu biļetēm cenas mainīt vairs nevarot. “”Gorā” ir gan ļoti veiksmīgi piemēri ar visai dārgām biļetēm, gan mazāk veiksmīgi. Tie, kas strādā šajā nozarē, šim laikam ir gatavojušies pamatoti piesardzīgi, rēķinoties ne tikai ar kovida sekām, bet arī ar karu Ukrainā, tomēr privātiem rīkotājiem šis ir izaicinājums – daudziem jāpaļaujas uz šajā aktīvajā vasarā uzkrāto “tauku kārtiņu”.”
