Māris Zanders: “Kultūrkari” tikuši līdz valodai 9
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 11. janvāra sēdē (tās audioieraksts komisijas tīmekļa vietnē) skatīja parlamenta frakcijas ”Progresīvie” iesniegumu, kas lūdz izvērtēt deputāta Aleksandra Kiršteina izteikumus Saeimas 2022. gada 15. decembra sēdē. Komisijas lēmums vēlāk medijos parādījās ar, kā saka, garšīgiem virsrakstiem, piemēram – “Vārdu “nēģeris” un “žīds” lietojums Saeimā nav neētisks – lemj deputāti”.
Vispirms gan šķiet būtiski uzsvērt, ka, tā sēdē skaidroja frakcijas pārstāve Skaidrīte Ābrama, iesniedzēji šeit nevēlas uzsākt diskusiju par vārdu “nēģeris”, “žīds” un “pederasts” lietošanu sabiedrībā vispār vai par šādu vārdu atbilstību latviešu valodas tradīcijām. Pretenzijas ir pret to, ka šādi, pēc iesniedzēju domām, aizskaroši vārdi izskan no Saeimas tribīnes, jo tautas priekšstāvjiem šajā ziņā izvirzāmi stingrāki kritēriji. Citiem vārdiem sakot, iesniegums un tā apspriešana nav par to, kā runāt man vai tiem lasītājiem, kuri nav Saeimas deputāti.
Mana attieksme pret Aleksandru Kiršteinu pausta “Latvijas Avīzes” 2022. gada 24. februārī publicētajā tekstā “Politiķi kūda sabiedrību pret augstskolām”. Un es attieksmi neesmu mainījies. Tostarp tālāk izklāstītu iemeslu dēļ.
Vienlaikus man šķiet, ka pret centieniem kādu vārdu noteikt kā nevēlamu ir jāizturas ļoti piesardzīgi. Kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vārda uztvere laika gaitā mainās. Proti, tas, kas nešķita aizskarošs, pēc kāda laika noteiktu iemeslu dēļ par aizskarošu kļūst, bet tikpat labi vēl pēc kāda laika šādas konotācijas pazūd. “Smithsonian magazine” 2022. gada 28. martā publicēja materiālu par ASV Iekšlietu ministrijas plānu pārdēvēt apmēram 660 ģeogrāfiskus nosaukumus valstī tā, lai tajos turpmāk nebūtu vārda “squaw”. Šis no algonkīnu valodām aizgūtais apzīmējums ar saturu “sieviete” ASV lietotajā angļu valodā vispār parādījās 17. gadsimta vidū, un līdz 19. gadsimta vidum tam aizskarošu konotāciju nebija. Pēc tam tādas – attieksmē pret sieviešu dzimuma indiānietēm – parādījās. Tas neizbrīna, jo cilvēki daudzos gadījumos vispār ir neiecietīgi un kāri uz mutes palaišanu. Jautājums: kāpēc konkrētās ASV amatpersonas un aktīvisti ir tik sliktās domās par sabiedrību, ka uzskata, ka šī konotācija ir uz mūžīgiem laikiem? Varbūt pēc desmit gadiem tā vairs nebūs, tādēļ tik asi vērsties pret “s vārdu” ir vienkārši pārsteidzīgi.
Tāpat grūti noliegt, ka sevi par liberāliem un progresīviem (lai ko tas nozīmētu) uzskatoši, visnotaļ izglītoti ļaudis Rietumos, nereti aizraujas ar sava viedokļa uzspiešanu jautājumā par to, kādi vārdi pareizi lietojami. “The Chronicle of Higher Education” 2022. gada 19. augustā publicēja materiālu par to, kad Rietumos ir aizsācies rasisms. Viduslaiku vēstures speciālisti (es ļoti vienkāršoju) norāda, ka, jā, Viduslaiku Eiropā ir bijuši aizspriedumi, ksenofobija un etnocentrisms, bet ne rasisms tā akadēmiskā izpratnē. Nekā nebija, paziņo liberāļi, tas bija rasisms, un punkts. Kas mums nepiekrīt, ir rasisti.
Tomēr, ja nu mēs esam tikuši (pat Saeimas līmenī) līdz jēdzienu satura un precizitātes apspriešanai, tad mani, atzīšos, patiešām aizskar kāds mūsu “tradicionālo vērtību” aizstāvju niķis – visbiežāk pilnīgi nevietā un bezjēgā mētāties ar vārdiem “kultūrmarksisms”, “kreisie liberāļi”. Piedošanu, bet visvairāk Kremļa stabulē Rietumos pūš tieši ļautiņi, kuri sevi pasludina par nelokāmi konservatīviem. Tā ir Itālijā, Ungārijā, Francijā, Vācijā, Bulgārijā, lielā mērā ASV un tā tālāk. “Sarkanais” slovēņu izcelsmes filozofs Slavojs Žižeks 2022. gada 21. jūnijā “The Guardian” publicēja viedokli, ka, apspriežot, kā palīdzēt Ukrainai, vāvuļošana par pacifismu ir pilnīgi nevietā. Atbildot uz Putina jēlībām par Ukrainu (“patīk, nepatīk, būs vien jāpacieš, skaistulīt”) Žižeks (blogā “TheoryReader”) atcirta, ka acīmredzot Krievija būs – simboliskā nozīmē – jākastrē. Ne mazāk “sarkanais” franču filozofs Etjēns Balibārs savos tekstos konsekventi aizstāv Ukrainu un atgādina, ka šis ir Krievijas uzbrukums ne tikai Ukrainai, bet visai Eiropai. Tas pats attiecas uz “kultūrmarksistu”, latvju bāleliņu žargonu lietojot, franču filozofu Alēnu Badjū. Man šeit nav vietas piemēru tālākam uzskaitījumam.
Komisijas sēdē, runājot par konkrētajiem trīs vārdiem, Kiršteins bija uzjautrinoši piesardzīgs. Vienlaikus viņš nepalaida garām iespēju kārtējiem vispārinājumiem par “kreisajiem”. Tipiski pašmāju mutes bajāriem.
