Grupējumi, kas pastāv “gaisā” 0
– Kādi lielāka finansējuma apstākļos būtu konkrētie sabiedrības ieguvumi no līdzekļu palielinājuma fondam? Vai ir domāts, kā panākt, lai sabiedrība tiktu arī informēta par projektu rezultātiem, kas pašlaik netiek nodrošināts?
E. V.: – Modelis, kā par to informēt sabiedrību, tika izstrādāts reizē ar 2008. gadā izstrādāto elektronisko projektu iesniegšanas un vērtēšanas sistēmu. Fonda mājaslapā bija jābūt saitēm uz finansētajiem projektiem, kur redzami rezultāti. Jau vairākus gadus šī sistēma skaitās gatava, tomēr Kultūras informācijas sistēmas (KIS), kas par vairākiem desmitiem tūkstošu Eiropas naudas to ir izveidojusi, bet mums saka, ka to vēl neesot iespējams palaist.
– Ja būtu šī elektroniskā sistēma, vai, piemēram, novadu bibliotekāri varētu tikt iesaistīti literatūras projektu vērtēšanā?
E. V.: – Mūsu ekspertu komisijas katru gadu uz pusi mainās. Bibliotekāri mūsu komisijās ir regulāri.
D. M.: – Šobrīd pietrūkst pētījumu par to, kas Latvijas kultūrā VKKF ietekmes rezultātā kvalitatīvi ir mainījies un kur tā nav bijusi pietiekama. Vajadzētu arī, lai VKKF fonda padomē un ekspertu komisijās notiktu iekšējās sesijas, kurās tiktu izvērtēts, vai nozarēs ir kādas mērķgrupas, kam šis finansējums nav pietiekams.
U. Bratuškins: – Pirmā prioritāte ir noņemt kultūrai nolemtības zīmogu, ka tā ir patērējoša nozare. VKKF padomē darbojas dažādi eksperti un visās nozarēs būtiskākā sāpe ir tā, ka nepietiekamo līdzekļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi atbalstīt katras nozares būtiskākās prioritātes. Pie esošā finansējuma būtu grūti mainīt pastāvošo visai sadrumstaloto līdzekļu piešķiršanas kārtību. Tomēr nozaru eksperti norāda, ka kaut vai daļējs atbalsts no VKKF puses daudziem projektiem ir kā kvalitātes signāls, kas ļauj vieglāk piesaistīt tiem finansējumu arī no citiem avotiem.
