Apaug ar funkcijām 2
– Pēdējā laikā notiek aktīva VKKF funkciju paplašināšana – mediju finansēšanā, radošo personu atbalstā. Kā to vērtēt, un vai tā arī nav vērtējama kā KM atteikšanās no savām funkcijām šajos aspektos?
D. Melbārde: – Jauna ir tikai viena funkcija – mediju projektu konkursu menedžēšana. Demarkācijas līnija precīzāk noteikta arī attiecībā uz valsts iestāžu projektu finansēšanu, nospraužot robežšķirtni starp valsts pasūtījumu un viņu jaunradi.
– Mediju sabiedriski nozīmīgo iniciatīvu finansēšana caur VKKF nesen izpelnījās pretrunīgu vērtējumu. Vai ir izvērtēts, kāpēc tā notika?
– Esam izvērtējuši, un situācija ir pietiekami prozaiska. Neviens medijs neatzīs, ka nav bijuši pietiekami kvalitatīvi sagatavoti projekti. Projektus varēja iesniegt piecās kategorijās un sarežģītākajās no tām – mediju kritika, pētnieciskā, konstruktīvā žurnālistika, melu dekonstrukcija – nebija daudz pieteikumu un ne visi bija ļoti kvalitatīvi. Visvairāk bija iesniegts simtgades kategorijā. Ņemot vērā, ka eksperti mēģināja finansējumu sadalīt vairākās kategorijās, tad mediji, kuri bija iesnieguši vairākās kategorijās, bija ieguvēji. Toties tie, kas bija sagatavojuši tikai vienu un iesnieguši simtgades kategorijā, kur bija ļoti liela konkurence un nepietika pat ar vidēji labu projektu, finansējumu nevarēja iegūt. Viena no lietām, par ko nākotnē jādiskutē – vai nav jānosaka kādi griesti, cik liels finansējums vienam medijam šajā konkursā kopumā varētu tikt piešķirts, kā arī par kādiem griestiem projektu ietvaros.
H. Matulis: – Ir jau arī pozitīva attīstība – ja caur VKKF tiks palaists mehānisms radošo personu atbalstam, tas būs gan nozīmīgs simbolisks akts, gan arī reāli atbalsta instrumenti.
– Tomēr neatbildēti paliek daudzi jautājumi – vai šajā gadījumā nepieciešams grozīt Likumu par Valsts kultūrkapitāla fondu, tāpat nav skaidrs, kāds būs radošas personas statusa piešķiršanas mehānisms u. c.
D. Melbārde: – Šobrīd ar šo jautājumu ejam uz priekšu – nepieciešamais finansējums ir iekļauts KM budžeta prioritātēs. Ilgi pavadījām laiku, lai atrastu ilgtspējīgāku modeli, sasaistot atbalsta sniegšanu radošajām personām ar sociālo budžetu, taču Labklājības ministrija mūs neatbalstīja. Līdz ar to esam izstrādājuši alternatīvu piedāvājumu – atsevišķas mērķprogrammas izveidi VKKF, saistot to ar mūža stipendijām un pievienojot klāt arī citus atbalsta veidus. Vienkārši šobrīd ir jāiet uz priekšu ar finansējuma iegūšanu, pārtraucot meklēt kādu vislabāko modeli, bet piemērojoties tam, ko iespējams pietiekami ātri pielāgot reālajai dzīvei.
