Kultūrkapitāla fonda 20 gadu kuģojums 0
150 grāmatas, 15 animācijas filmas un tikpat – spēlfilmu attīstīšanas projektu, 40 dokumentālās filmas, 200 izstādes Rīgā un novados, 200 restaurācijas projekti, 80 teātra izrādes, 200 koncerti Rīgā un novados… Tikko pārskaitītais ir daļa no Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) gada Kultūras bilances, kas kopumā ietver 2500 atbalstītus kultūras uzsākumus un norises katru gadu.
Ar VKKF atbalstu 20 gadu laikā tapuši gan vietēju, gan starptautisku atzinību guvuši mākslas darbi – Renāra Vimbas filma “Es esmu šeit”, Jaunā Rīgas teātra izrāde “Garā dzīve”, Jāņa Joņeva grāmata “Jelgava ‘94”, Osvalda Zebra grāmata “Gaiļu kalna ēnā”. Tāpat – grāmatu sērija “Mēs. Latvija. XX gadsimts”, daudzas grāmatas bērniem, Dzejas dienas, festivāls “Sansusī”, filma “Melānijas hronika”, mākslas festivāls “Cēsis” un daudzas citas norises. Trīs visaktīvākās nozares, kas izcēlušās ar vislielāko atbalstīto projektu skaitu, bijusi mūzika un dejas māksla, vizuālā māksla un starpdisciplinārie projekti.
Kopā projektu konkursos finansējums ticis 33 859 uzsākumiem un mērķprogrammās – 16 045, arī – 5069 radošajiem braucieniem un 545 mūža stipendijām, kopumā piešķirot vairāk nekā 132 miljonus eiro. Reāli tas 20 gadu laikā ir vidēji 6,6 miljoni ik gadu visam kultūras radošajam procesam un norisēm – ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur līdzīgiem fondiem nav nācies saskarties ar voluntāri pieņemtiem lēmumiem par finansēšanas modeļa maiņu un drastisku līdzekļu nogriešanu krīzes laikā (VKKF gadījumā – 2009. gadā par 46% un 2010. gadā – vēl par 49%).
Ar pārliecību var teikt, ka kultūras dzīve un radošie procesi Latvijā šobrīd nav iedomājami bez VKKF līdzdalības. Daudzi gan to uztver kā pašu par sevi saprotamu vai pat neievēro – jāteic, ka arī mediji nav bijuši pārāk aktīvi, izceļot fonda labos darbus, un arī pats fonds – visai pieticīgi par tiem vēstot plašai publikai. Tikpat svarīgi ir uzsvērt, ka šim atbalstam ir arī ekonomiska un finansiāla atdeve, ko sajūt no kultūras it kā tālas jomas – tipogrāfijas nozare, vietējie pašvaldību budžeti u. c. VKKF ir kļuvis par nozīmīgāko kultūras atbalstītāju Latvijā – faktiski darba devēju daudziem simtiem kultūrā nodarbināto.
“Šo gadu laikā ir bijušas virsotnes, zemi kritieni, arī plakani posmi,” tiekoties ar presi, VKKF gaitas tēlaini raksturoja direktors Edgars Vērpe, sev raksturīgi paironizējot: “Māris Bērziņš (VKKF direktors no 1998. līdz 2002. gadam) pēc strādāšanas VKKF kļuva par rakstnieku, bet es – no gleznotāja par birokrātu.”
VKKF apaļā jubileja pagājušajā nedēļā sakrita ar to, ka valdība 4. septembrī pieņēma Grozījumus Valsts Kultūrkapitāla fonda likumā, kas paredz tā finansēšanas modeļa maiņu – no 2022. gada fonds atkal tiktu finansēts, tiesa, ne no speciālā budžeta, kā līdz 2004. gadam, bet no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem. To procentuālais apjoms gan ir mazāks nekā kaimiņos, tomēr potenciāli nodrošina jau fonda dibināšanas brīdī proponētā “izstieptas rokas attāluma principa” ievērošanu, kas praksē nozīmē nodalīt politisko ietekmi no profesionālo lēmumu pieņemšanas kultūrā. Pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem, 2022. gadā fonda budžetam vajadzētu pieaugt par 3,1 miljonu eiro (šogad – 10,4 miljoni eiro). Tomēr galīgais lēmums par likuma grozījumiem vēl jāpieņem Saeimai.
“Līdz 2022. gadam būs jācīnās par fonda budžeta pieaugumu vēl esošajā kārtībā. Ceru, ka šī cīņa noslēgsies 2022. gadā, tomēr pa vidu vēl daudzi nezināmie – arī jauni politiskie spēki, kuri varbūt domā citādi šajā jautājumā. Esmu piesardzīga, jo neteikšu, ka šo četru gadu laikā bija viegli panākt politiķu vienprātību attiecībā uz šo lēmumu,” atzina kultūras ministre Dace Melbārde. Var noprast, ka likuma grozījumi, visticamāk, tiks virzīti vēl šajā sasaukumā.
Pēc Edgara Vērpes teiktā, fondā esot plānots atjaunot atsevišķu ekspertu komisiju starpdisciplināro projektu nozarei, jo “visā pasaulē starpdisciplinārā darbība ir ļoti populāra lieta”, kā arī, palielinoties finansējumam, vairāk tikšot piedomāts, lai projekti saņemtu atbalstu lielākā apjomā. Kā uzsvēra arī Dace Melbārde: “Mums nevajag būt ideālistiskiem, domājot, ka ir vēl plašas finansējuma piesaistes iespējas.”
Tikpat nozīmīgi būs arī apmierināt augošo pieprasījumu pēc satura piedāvājumiem bērnu un jauniešu auditorijai sasaistē ar izglītības vajadzībām. Arī domāt par auditorijas dažādošanu, vairāk par senioriem, mazākumtautībām utt.
Divdesmitajā jubilejā fonds ieguvis arī jaunu padomes priekšsēdētāju – par to ievēlēts aktieris, režisors un dramaturgs Kārlis Krūmiņš. “Tikko esmu šajā kuģī iekāpis un jau nolikts pie stūres,” viņš teic un atzīst, ka par savu galveno uzdevumu uzskatot fonda atgriezeniskās saites stiprināšanu ar projektu iesniedzējiem un radošajā procesā iesaistītajiem, kā arī aktivizēt tā darbību, lai VKKF būtu gatavs reaģēt uz norisēm radošajās industrijās.
