Kulturizglītības pedagogiem naudas būs vairāk, audzēkņiem – mazāk? 0
2017. gada 1. janvāris – tas ir datums, pēc kura arī pedagogi, kas strādā skolās, kurās var apgūt mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas, saņems par likmi vismaz 680 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Vai algu pieaugums dzīvē būs tikpat iespaidīgs kā uz papīra, gan ir nopietnas šaubas, un tām ir vairāki iemesli.
Jaunajā skolotāju algošanas modelī mainās veids, kādā aprēķinās pedagogu slodzes. Iepriekš pilnai slodzei pedagogam nedēļā bija jāvada 21 kontaktstunda, toties no 1. janvāra skolotāja darba laiks pilnai slodzei būs 30 stundas. Tajās ietilps 28 kontaktstundas, kurās skolotājs vada mācības vai nodarbības, un divas stundas, kas paredzētas stundu sagatavošanai un audzēkņu darbu labošanai. Ja pedagogam skolā būs mazāk kontaktstundu nekā minētās 28, tad arī par citu pienākumu veikšanu viņam tiks apmaksāts mazāks stundu skaits.
Savukārt, ja skolotājs strādās vairāk nekā 28 kontaktstundas, apmaksās arī vairāk gatavošanās stundas. Mākslas, mūzikas un deju skolās būs arī piemaksu fonds. Tajā nonāks desmit procenti no attiecīgajai skolai paredzētā finansējuma pedagogu algām. Šo piemaksu fondu izmantos, lai apmaksātu vairāk stundas par darbu labošanu, piemēram, solfedžo skolotājiem, jo viņiem jālabo vairāk burtnīcu nekā instrumentu spēles skolotājiem. Tāpat šo fondu varēs izmantot, lai piešķirtu piemaksas tiem skolotājiem, kuri vada arī metodisko darbu.
Katrā skolā atsevišķi lems, no kā sastāvēs katra konkrētā skolotāja darba slodze un kurš un cik lielas piemaksas pelnījis.
Ir vēl arī otrs jauninājums: līdz šim valsts apmaksāja 77 procentus no summas, kas nepieciešama katra audzēkņa izglītošanai mūzikas skolās un 91 procentu no summas, kas nepieciešama mākslas skolu audzēkņiem. Pārējo apmaksāja pašvaldība, taču nu nolemts, ka valsts no 1. janvāra audzēkņu stundas apmaksās pilnībā, taču – mazākam bērnu skaitam nekā līdz šim. Pašreizējie aprēķini liecina, ka aptuveni 4000 kultūrizglītības iestāžu audzēkņu mācību apmaksai valsts naudas nepietiks.
Kā šos jautājumus grasās risināt skolas un pašvaldības, un kas visvairāk uztrauc kultūrizglītības pedagogus, lasiet 23. augusta “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
