Kultūras zvaigžņu lietus 2016. gadā. Kas ieintriģēja visvairāk 0
Ko šogad gaidījām visvairāk
Autores: Vita Krauja, Linda Kusiņa
Viens no notikumiem, ko ar nepacietību gaidījām visvairāk, bija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) atvēršana pēc restaurācijas jaunā veidolā. Tā kā LNMM atklāja ar Miervalda Poļa personālizstādi, kas izpelnījās gan cildinājumus, gan arī neizpratni par daža parādes portreta varoņiem, tad aizvadītais gads vispirms paliks vēsturē tieši ar šā mākslinieka vārdu. Turpat līdzās Juris Dimiters, kura triepiens nemainīgi aktuāls – viņa izstāde “Priekškara paslēpes” LNMM apskatāma līdz 29. janvārim –, un vēl, protams, minams Miķelis Fišers, kurš tika izvēlēts nākamgad pārstāvēt Latviju Venēcijas biennālē.
Teātrī gads atmiņā paliks režisora Vladislava Nastavševa zīmē. “Spēlmaņu naktī” viņam tika vislielākie lauri – “Asins kāzas” Nacionālajā teātrī ieguva gada lielās formas izrādes titulu, izrādei vēl birums nomināciju un pašam Vladislavam Nastavševam – Gada režisora gods.
Pēc ilgi gaidītās latviešu oriģināloperas “Iemūrētie” pirmizrādes Latvijas Nacionālajā operā aizvadītā gada ieguvumu listē ierakstāms operas autora komponista Ērika Ešenvalda vārds, tāpat arī režisors Aiks Karapetjans par “Fausta” režiju. Runājot par režisoriem, vai visa Rēzekne dimdējusi, kad “Gorā” savus astoņdesmit muzikāli teatrāli svinēja Jānis Streičs.
Vēl aizvadītais gads iezīmīgs ar gandrīz visā pasaulē slaveno latviešu komponistu Pēteri Vasku, kura 70 gadu jubileja izskanēja ar pirmatskaņojumiem un koncertiem visā Latvijā. Apaļu jubileju ar virkni koncertu atzīmēja Maestro Raimonds Pauls. Sevi apliecinājis arī mūziķis Māris Briežkalns, kurš Latvijas Radio bigbendu aizvedis līdz 50. dzimšanas dienai ar krāšņu koncertu Lielajā ģildē. 2016. gads mūzikas vēsturē paliks ar vēl vienu jubilāru – Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kam apritēja apaļi 90 un pie kura pults jubilejas koncertos stājās izcilības – diriģenti Mariss Jansons, Vasilijs Sinaiskis un citi meistari.
Šogad uzmirdzējusī Latvijas kino zvaigzne ir Elīna Vaska, kura Renāra Vimbas filmā “Es esmu šeit” pārliecinoši iedzīvojas vidusskolnieces Rajas tēlā, visās intervijās uzsverot, ka neuzskata sevi par aktrisi, tomēr viņas talantu spilgti apliecina gan labākās kinoaktrises tituls festivālā “Lielais Kristaps”, gan nominācija nākamā gada Berlīnes starptautiskā kinofestivālā uzlecošo zvaigžņu desmitniekam “European Shooting Stars”.
Savukārt par zvaigzni literatūrā nosaucam dzejnieku Kārli Vērdiņu, kura dzejas krājums “Pieaugušie” šogad saņēma Literatūras gada balvu, Autora balvu un bija arī visvairāk lasītais dzejas krājums bibliotēkās, savukārt bērnu dzejas krājums “Tētis” saņēma Baltvilka balvu, bet pats dzejnieks devies uz doktorantūras studijām ASV.
