– Skaisti jūs sakāt, bet mums nav tādu tradīciju…. 18
– Tā ir tā problēma tautai, kas nav radusi būt kungi. Ģimenes ir tik nestabilas, tas rāda – ģimenes forma regresē uz to līmeni, kāds bija matriarhātā. Ka būtībā stabila ir tikai māte un bērni, bet vīrieši vienkārši klīst apkārt. Daži mēģina pasniegt, ka tā ir civilizācijas vai brīvības pazīme. Nē. Tā ir atgriešanās primitīvajā sabiedrībā. Nav tur nekā laba. Sieviete visu var sasniegt – maģistra grādus, karjeru darbā, bet tai vispirms, jaunībā jāizpilda savi tradicionālie darbi. Tikai tas dos pašapliecināšanos un pamatīgumu sievietes dzīvē.
– Bet par tām olšūnām…
– Jā, viena taisnība ir – olšūnas ir tikai manas. Bet tā ir tāda sievišķas varas pozīcija, kurai pretoties nav iespējams – viņa izdarīs, kā gribēs, ne tikai ar olšūnu, bet arī ar augli. Bet ir arī cita – bērna – taisnība, jo tas nāk nevis pie tevis, bet caur tevi. Viņš tev nepieder. Un tu pati kā cilvēks esi nevis poga pie pasaules vestes, bet tikai piekabe kosmiskajai Dzemdei, lai tai nebūtu garlaicīgi. Vai – nevis cilvēks ir subjekts, bet tauta, kolektīvs. Un cilvēks – tikai orgāns šajā kolektīvajā. Tā ir ļoti stipra taisnība, un, ja tā nedarbotos, tad tie, kas krituši karā par dzimteni, vai tie, kas brīvajā laikā nodarbojas ar novadpētniecību, būtu jāuzskata par prātu zaudējušiem.
