Ko, dzīvojot ārzemēs, darāt Latvijas labā? 17
Kristīne Lauriņa, 15 gadus nodzīvojusi Francijā, pirms mēneša pārcēlusies uz Latviju:
“Tiku strādājusi Eiropas Padomē kā asistente un sekretāre – tas bija mans darbs Latvijas labā. Nodibināju Strasbūras latviešu biedrību “Latvija–Elzasa”, lai koordinētu vietējās diasporas darbību, kā arī nodibināju latviešu bērnu svētdienas skoliņu. Tapa arī koris, kura nosaukums “Trejzemīte” nozīmē, ka tajā dzied latvieši no Francijas, Vācijas un Šveices, tātad – starptautisks koris. Pēdējo gadu laikā arvien spēcīgāk izjutu savas saknes Latvijā. Tāpēc pārliecināju gan savu vīru francūzi, gan abus bērnus pārcelties uz dzīvi Latvijas laukos.”
Ilze Salnāja-Verva no Igaunijas:
“Mums, ārzemēs dzīvojot, jāstāsta citiem par labo Latvijā, lai arī viņi vēlētos turp aizbraukt un to apskatīt. Vairākus gadus pēc kārtas mēs, Tartu latviešu biedrība, Latvijas valsts svētku nedēļā no 11. līdz 18. novembrim Tartu organizējam Latvijas nedēļu. Tad gan vietējiem medijiem, gan Tartu universitātei, gan dažādiem muzejiem sūtām informāciju, kurā stāstām igauņiem, kāpēc svinam.”
Ginta Veidere Zviedrijā:
“Jau septīto gadu dzīvoju Stokholmā. Darbojos Zviedrijas latviešu apvienības Stokholmas nodaļas valdē. Pulcējam latviešus ballēs, saviesīgos sarīkojumos, arī sporta pasākumos. Dejoju tautas deju kopā “Zibenītis”. Drīz Rimbo pilsētā būs kultūras diena, kur “Zibenītis” uzaicināts kā vieskolektīvs. Ik gadu Zviedrijā notiek baltiešu dienas, kurās mēs piedalāmies kopā ar lietuviešiem un igauņiem kā savu valstu kultūras vēstneši. Stokholmā ir arī latviešu koris un divi folkloras ansambļi.”
Austra Krēsliņa, dzimusi un augusi Zviedrijā:
“No 1992. līdz 2004. gadam es strādāju Zviedrijas radio latviešu redakcijā. Kopš 2004. gada esmu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Zviedrijā, tā ka strādāju investīciju piesaistē Latvijas valstij, bet dzīvoju joprojām Zviedrijā.”
