Kultūru pieejamāku skolēniem padara valsts SIA “Latvijas koncerti” darbība. “Latvijas koncerti” piedāvā koncertu ciklus gan pirmsskolas vecuma bērniem, gan skolēniem. Pēdējiem parasti ir abonementi – par 18 eiro viņi mācību gada laikā noskatās četras koncertizrādes. Sākumskolēniem tie biežāk ir muzikāli uzvedumi, piemēram, par Mazo princi vai Kaķīša dzirnavām. Katru mācību gadu šos koncertu ciklus noskatās aptuveni 40 000 skolēnu. “It kā skaitlis liels, bet patiesībā tā ir maza daļiņa no visiem Latvijas skolēniem,” atzīst cikla “Mūzika tev” producente Karīna Bērziņa. Skatītāji no skolām sadalīti četrās vecuma grupās un diemžēl – jo vecāki bērni, jo mazāk nāk uz cikla koncertiem. 1
Regulāri koncertu apmeklētāji ir arī bērni no laukiem. Pirms dažiem gadiem koncertu rīkotāji veica aprēķinus un secināja, ka tikai 52 procenti mazo skatītāju ir no Rīgas. Uz koncertiem ierodas bērni pat no tālās Aizputes. “Latvijas koncertiem” nav konkrētas statistikas, cik bieži koncertu apmeklējumus apmaksā vecāki, cik bieži pašvaldība. Tā kā lauku bērniem ceļš ir dārgs, bieži vien viņi atbrauc tikai uz vienu vai diviem cikla koncertiem. Ļoti daudz atkarīgs no skolotāja entuziasma. K. Bērziņa atminas gadījumu, kad kāda lauku skolotāja pat apmaksāja savai nelielajai audzināmajai klasei koncertu apmeklējumu. Iepriecina gadījumi, kad koncertu apmeklējumus skolēniem apmaksā uzņēmumi.
Cikla “Mūzika tev” ietvaros mūziķi mēdz doties arī uz reģionālajām koncertzālēm, un arī tur zāle ir pilna. Kaut gan ierasts uztraukties par lauku bērnu iespējām baudīt kultūras pasākumus, A. Tūna uzsver: arī Rīgā ir gana daudz bērnu, kuri nav redzējuši ne operu, ne profesionāla teātra izrādi.
Darba grupā secināts, ka nepietiekams ir piedāvājums pusaudžu auditorijai. “Gan kultūras satura radītāji, gan vecāki, gan savā ziņā arī pedagogi īsti nesaprot, ko ar pusaudzi darīt,” teic A. Tūna. “Pat, ja būtu piešķirts finansējums, par ko apmeklēt kultūras pasākumus, situācija šajā gadījumā neuzlabotos, jo vienkārši nav ko apmeklēt.”
Vienlaikus atklāts, ka ir gana daudz piedāvājumu skolēniem, par kuriem ir maz zināms. Piemēram, Cēsu muzejs skolēniem piedāvā spēli par Cēsu kaujām, kas ir interesanta un saistīta ar mācību standartu, bet cik daudzi par to zina? Tāpēc iecerēts izveidot jaunu sadaļu tīmekļa vietnē “www.kultūraskarte.lv”, kur būs apkopots kultūras pasākumu piedāvājums tieši skolēniem.
O. Rubenis uzskata: valsts subsīdijas kultūras pasākumu apmeklēšanai ir nepieciešamas. Pērn, kad svinējām Raiņa jubileju, teātris ieguva KM atbalstu 30 000 eiro, lai skolēniem un studentiem uz izrādēm “Raiņa sapņi” un “Uguns un nakts” varētu pārdot biļetes tikai par pieciem eiro. Teātrī aplēsts: pateicoties KM līdzfinansējumam, šīs izrādes lētāk varēja noskatīties aptuveni 10 000 jauniešu. Diemžēl O. Rubenis novērojis, ka kopumā skolēnu grupu plūsma uz teātri samazinājusies. Iespējams, tas saistīts ar to, ka skolotāji vairs nav tik lieli entuziasti, lai brīvdienās vestu bērnus uz teātri, bet darbdienu vakaros ne vienmēr ir iespēja atbraukt. O. Rubenis uzskata: IZM jāgādā, lai izglītības saturā tiktu iekļauts vairāk kultūrizglītības.
