Kultūras raža tuvos un tālos kaimiņos 0
Pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, kā arī attālākajā Somijā šoruden var izbaudīt plašu kultūras un mākslas notikumu klāstu, kā arī gūt daudz jaunas pieredzes finanšu iespēju vīziju un paraugu veidošanā.
Finanšu iespējas
Igaunijas Parlaments jau pirms nepilna mēneša apstiprināja nākamā gada valsts budžetu, un kultūrai paredzētā kopējā izdevumu un investīciju summa ir 210 234 032 eiro. Salīdzinājumam – Latvijā kultūrai ieplānoti 134 264 300 eiro. Igaunijas kultūras ministrs Indreks Sārs uzsvēris, “ka pietiekams finansējums kultūrai ir svarīgs gan valsts radošajiem procesiem, gan ikvienam Igaunijas iedzīvotājam”. Līdz 2017. gadam paredzēts pabeigt divas teātru ēku rekonstrukcijas – Tallinas Leļļu teātra Lielo zāli un Vīlandes Ugalas teātri. Filmu nozares nākamībai šobrīd rezervēti 500 tūkstoši eiro ārzemju filmu producentu piesaistei filmu uzņemšanā Igaunijā. Ja šis projekts pirmajā gadā izrādīsies veiksmīgs, sākuma finansējumu paredzēts palielināt. Savukārt Lietuvas Seimā pašlaik notiek 2016. gada valsts budžeta apspriešana.
Igaunija
Kopš 2009. gada par Igaunijas rudens kultūras galvaspilsētu ir nodēvēta Narva. Pilsētā dzīvo 60 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 84% ikdienā lieto galvenokārt krievu valodu. Turpat viņpus Narvas upei ir valsts robeža un Narvas draudzības pilsēta Ivanogoroda, kas iekļaujas Krievijas Ļeņingradas apgabalā. Šoruden Narvā notiek dažādas valsts nozīmes izstādes, kā arī koncerti un sporta pasākumi, kas 2016. gada sākumā noslēgsies ar Polijas un Igaunijas kopīgi organizēto 11. Starptautisko Šopēna jauno pianistu konkursu.
Galvaspilsētas Tallinas Melno nakšu kinofestivāls (PÖFF) šoruden notiks no 13. līdz 29. novembrim. Kopš 1997. gada tas izaudzis par vienu no lielākajiem kino dzīves notikumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs: piemēram, pagājušajā gadā festivālā rādītās 662 filmas kopumā noskatījās ap 800 tūkstošiem skatītāju. Festivāls ir aizraujošs ar savu daudzveidību, pilnmetrāžas mākslas filmu galvenā filmu skate mijas ar mazākām skatēm dokumentālās, animācijas un īsfilmu žanros.
Līdz pat 2016. gada janvārim igauņi savā jaunajā un plašajā mūsdienu mākslas muzejā KUMU vienu no lielākajiem izstāžu laukumiem devuši Ilmaram Lābanam (1921 – 2000), kurš dzimis Igaunijā, bet dzīvojis Zviedrijā. Savulaik Igaunijā viņu pazina tikai kā dzejnieku, taču izstāde “Zelta klusums. Ilmars Lābans un eksperimenti ar skaņu un valodu” stāsta un rāda ne tikai dzeju – tā ieved skaņās un attēlos, ko savā daiļradē daudzviet meklējuši sirreālisti un dadaisti.
Rudens ir filmu skatīšanās laiks – 4. novembrī turpat, KUMU, būs iespējams noskatīties 2015. gadā jau Berlīnes kinofestivālā rādīto dokumentālo filmu “Fasbinders. Mīlestība bez prasībām” par ievērojamo vācu režisoru Raineru Verneru Fasbinderu (1945 – 1981). Filmu veidojis dāņu režisors un Fasbindera draugs Kristiāns Tomsens, un tās pamatā līdz šim publiski nezināmas intervijas ar Fasbinderu un viņa māti.
Savukārt senās universitātes pilsētas Tartu lielākajās koncertzālēs no 6. līdz 8. novembrim jau piekto gadu skanēs džeza festivāls “IDeeJazz”. Festivāla nosaukumā iekodēta tā jēga – ID ir identitāte; EE – Igaunijas valsts kods saskaņā ar ISO 3166 standartu.
Lietuva
Līdz šā gada beigām pilsētas kultūrvietās un vidē apskatāmi 10. Kauņas Starptautiskās biennāles darbi. Kopumā kopš dibināšanas Kauņas biennālē, kas uzskatāma par lielāko mūsdienu mākslas festivālu Baltijas valstīs, piedalījušies vairāk nekā 1400 mākslinieku no 60 valstīm. Galvenā izstāde “Pavedieni: fantasmagorija par attālumu”, ko iekārtojis kurators Nikolā Burio skatāma Kauņas centrālās pasta ēkas piecos stāvos.
Nākamajā mēnesī, nedēļas nogalē no 20. līdz 23. novembrim, Viļņā notiks džeza festivāls “Vilnius Mama Jazz”. Tajā ik gadu uzstājas izcili džeza mākslinieki no visas pasaules, kā arī labākie lietuviešu mūziķi.
Somija
Savukārt igauņiem kaimiņos – Somijā – nupat svētdien noslēdzās Helsinku grāmatu gadatirgus, kuru apmeklēja vairāk nekā 80 tūkstoši grāmatu draugu un jomas profesionāļu. Izstāde ir gada nozīmīgākais notikums gan grāmatu tirgotājiem, gan lasītājiem un valstiski svarīgs kultūras forums, kurā piedalīties ar priekšlasījumiem vai publiskām intervijām bija aicināti vairāk nekā tūkstotis somu un citzemju autoru. Šogad tēmas valsts bija Krievija. Plašajā izstāžu kompleksā ir vieta ne tikai šajā gadā izdotajām grāmatām, bet arī antīko grāmatu tirgotājiem, un turpat varēja iepazīties arī ar plaši apmeklēto izstādi “Vīns, ēdiens un laba dzīve”. Helsinku grāmatu gadatirgū šogad pirmoreiz piedalījās latviešu radītā e-grāmatu bibliotēka “Fabula”.
Nupat Helsinku mākslas muzejā “Ateneum” arī atklāja 20. gadsimta fotogrāfiju meistara francūža Anrī Kartjē-Bresona darbu izstādi “Cilvēks, attēls & pasaule”, ko varēs apskatīt līdz pat 2016. gada janvāra beigām. Šogad ir ievērojamā somu komponista Jana Sibeliusa (1865 – 1957) 150. jubilejas gads. Viens no šā gada daudzajiem notikumiem ir fotogrāfiju izstāde “Sibeliuss un Somijas tēls” Helsinku Akadēmiskajā grāmatnīcā. Tās autori ir Somijas fotogrāfijas celmlauži – Heiki Aho, Bjorns Soldans un Klēra Aho.
