Kultūras profesionāļi diskutē par nozaru nākotnes redzējumiem 0
Valstiskā pasūtījuma ietvarā, gatavojoties Latvijas simtajai dzimšanas dienai 2018. gadā, viens no centrālajiem īstenojamajiem projektiem būs Latvijas nacionālās enciklopēdijas radīšana. Iespējams, tā varētu tikt atbalstīta nākamā perioda Valsts pētījumu programmā kā viens no galvenajiem mērķiem humanitāro zinātņu blokā.
Šī bija viena no atziņām, kas piektdien no Kultūras ministrijas (KM) puses izskanēja KM un Kultūras alianses (KA) darba forumā “Veidojam kopā “Radošo Latviju””. Kultūras profesionāļi bija pulcējušies, lai diskutētu par savu nozaru attīstību turpmākajos septiņos gados saistībā ar kultūrpolitikas plānošanas dokumenta “Radošā Latvija” izstrādi.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende “LA” apstiprināja, ka turpinās diskusijas par veidu, kādā varētu tapt enciklopēdija – iespējams, vispirms tas notiks elektroniskā formātā. Vienlaikus sācies darbs arī pie jauna enciklopēdiska Latvijas mākslas vēstures pētījuma, pie kura, saņēmis no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) “sēklas naudu”, jau ķēries Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts. Jaunais izdevums līdz 2018. gadam varētu ieraudzīt dienas gaismu gan virtuāli, gan grāmatā.
KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile gan uzsvēra, ka projekts ir tikai sākuma stadijā. Tomēr vērienīgo, līdz 2018. gadam īstenojamo ieceru vidū ir restaurētā Rīgas pils, Laikmetīgās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle, Dziesmu svētku stadions, muzeju krātuvju kompleksa izbūve Pulka ielā. KM arī sapratusi, ka vispareizāk esot sekot Igaunijas piemēram, izsludinot ideju konkursu vairākām dažādu žanru filmām, kurām jātop līdz valsts simt gadu jubilejai. Nav gan skaidrs, kā šī ideja varētu īstenoties līdzšinējo kino nozarei piešķirto vairāk nekā pieticīgo līdzekļu rāmī.
Ar VKKF atbalstu jau sākts darbs pie romānu sērijas par Latvijas vēsturi, kura iniciatore ir Gundega Repše. Taču valstiskā pasūtījumā gaitā esot arī iespēja tapt, piemēram, lugām, mākslas darbiem un pieminekļiem.
Arī no nozaru pārstāvju puses bija jaušama ieinteresētība piedalīties Latvijas simt gadu kultūras programmas veidošanā.
Interesanti bija dzirdēt dažādu jomu kultūras profesionāļu analīzi par, viņuprāt, svarīgākajām problēmām nozarē, par kurām jādomā, rak-stot nākotnes ilgtermiņa redzējumus. Vienojošais motīvs bija izglītības un dažādu, arī ārpus kultūras nozaru sadarbības jautājumi visplašākajos šķērsgriezumos. Vairāku nozaru padomju priekšsēdētāji – piemēram, bibliotēku, muzeju jomā – bija vienoti pārliecībā, ka viņu vadīto institūciju potenciālu pienācīgi neizmanto izglītības iestādes. Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja Renāte Punka pauda pārliecību, ka nepieciešams palielināt valsts īpatsvaru finansējumā, ko saņem publiskās bibliotēkas, ko varētu novirzīt tieši kvalitatīvu grāmatu iepirkumam.
Kopumā “Radošā Latvija” no citiem līdzīgiem dokumentiem atšķiršoties ar to, ka ikvienai tā aktivitātei sekošot iezīmēts naudas apjoms, kas, saliekot kopā ES fondu finansējumu un mainīgo valsts budžeta artavu, sasniegšot vairāk nekā 235 miljonus latu, kas turpmākajos septiņos gados tikšot novirzīti kultūrai un sabiedrības integrācijai.
Fakti “Radošā Latvija” būs nozīmīgākais valsts politikas dokuments kultūras nozarē 2014. – 2020. gadam. Par tā prioritātēm izvirzīta kultūra kā identitātes un radošuma pamats, kultūras un radošās industrijas, radošu teritoriju attīstība un radošā izglītība. “Radošajā Latvijā” tiks apvienotas 15 kultūras nozaru un apakšnozaru stratēģijas. |
