Kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti vairāki jauni objekti, arī Heimrātu ģimenes māja 0
Kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti vairāki objekti un priekšmeti, tostarp 18. gadsimta upurtrauks, Slobodas apmetnes un Grīvas ezera apmetnes, kā arī Heimrātu ģimenes māja, liecina publikācija “Latvijas vēstnesī”.
Izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, Kultūras ministrija Pieminekļu sarakstā ir iekļāvusi Heimrāta mājas, kas atrodas Rīgā, Morica ielā, liecina paziņojums.
Mārtiņa Heimrāta māja ir ievērojamās latviešu arhitektes Martas Staņas autordarbs, viena no tikai dažām viņas projektētajām privātmājām. Ēka pilnībā saglabājusi oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju, plānojumu un sākotnējo interjera apdari, papildus vērtība – saglabājusies oriģinālā tehniskā projekta dokumentācija ar darba zīmējumiem. Objekts ir Latvijas pēckara arhitektūrai ļoti agrīns (1957. gads) modernās savrupmājas piemērs, līdzvērtīgs attiecīgā laika rietumu modernās arhitektūras paraugiem. Vēlākajās gadu desmitgadēs šis racionālās arhitektūras stils plaši tiražēts Rīgas un Pierīgas privātmāju un vasarnīcu projektos.
Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par divu zvanu un upurtrauka iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Upurtrauks ir nozīmīgs kā Latvijā reti atrodama tipa baznīcas aprīkojuma priekšmeta paraugs, kas raksturo 18.gadsimta otrās puses juveliermākslas tradīcijas.
Sarakstā iekļauti arī divi zvani. Viens zvans ar datējumu 1601.gads ir nozīmīgs kā agrīns Rīgas metāllējēju darba paraugs, kas raksturo nozares attīstību vēlās renesanses un manierisma laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas kontekstā. Bet otrs zvans ar datējumu 1655.gads ir nozīmīgs kā 17. gadsimta metāllējēju darba paraugs, kas raksturo nozares attīstību vēlās renesanses un manierisma laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas kontekstā.
Pieminekļu sarakstā iekļautas Slobodas apmetnes (2300.–1500. g.p.m.ē.) un Grīvas ezera apmetnes (3400.–2300. g.p.m.ē.), kuras atrodas Ilūkstes novadā, Dvietes pagastā, Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā. Objekta saglabājamās vērtības: ir apmetnes reljefs, kultūrslānis, tā struktūra, kā arī senlietas un osteoloģiskais materiāls.
