Brīvlaistā kultūra starp kovida paģirām, karu un inflāciju. Vai risinās kārtīga Latvijas kultūras vasara? 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc pandēmijas dīkstāves kultūrtelpās un Ukrainas kara šoka beidzot ir sajūta, ka vasara pavērusi vaļā slūžas un piebiris tik daudz kultūras un izklaides notikumu, ka nu jau grūti izvēlēties. Koncertu, izrādi, festivālu? Vai tas liecina, ka kultūras joma atgūstas? Diemžēl nozares cilvēki uz notiekošo raugās ar bažām, domājot gan par iespējamu pandēmijas vilni rudenī, gan, jo īpaši, par strauji augošajām izmaksām, kas atstās iespaidu gan uz kultūrtelpu rocību, gan biļešu pircēju maciņiem.
Ja paraugāmies kultūras notikumu afišās, tad var rasties iespaids, ka kultūras joma atgriezusies agrākajās – pirmspandēmijas – sliedēs. Izrādes, festivāli, atkārtoti pārcelti, izdzīvojuši pandēmijas grūtībās, šķiet, ievelk jaunu dzīvības elpu. No vienas puses, kultūras joma cenšas atgūt divos gados nokavēto, no otras, drudžaini izmanto iespēju pirms neziņas pilna rudens, bažījoties par iespējamiem pasākumu un kultūrtelpu apmeklējuma ierobežojumiem.
Kārtīgas Latvijas kultūras vasaras līmenī?
“Vasara pat ir pasākumu pārsātināta, un ir skaidrs, ka šī pārsātinājuma un ierobežotas naudas daudzuma dēļ neies labi visiem pasākumiem, un rudenī tas būs vēl izteiktāk. Novērojama spilgta, jauna tendence – baidoties no ierobežojumiem un sadārdzinājumiem rudenī, vairāki pasākumi, kas ierasti notika rudenī, pārceļas uz vasaru, un tas rada vēl lielāku sablīvējumu, bet rudens laiktelpu atstāj diezgan tukšu,” vērtē kultūrtelpas “Hanzas perons” vadītāja Ieva Irbina.
Šobrīd kultūras pasākumu skaits ne tikai atgriezies pirmspandēmijas apjomā, bet pat pārsniedz to. Biļešu tirgotāja “Biļešu paradīze” dati liecina, ka 2019. gada jūnijā tirgoja biļetes uz 360 pasākumiem, 2022. gada jūnijā jau uz 400 pasākumiem. “Varu apgalvot, ka kultūras dzīve rit pilnā sparā un pasākumi ir atgriezušies pie skatītājiem,” vērtē “Biļešu paradīzes” valdes loceklis Jānis Ķuzulis. Viņš gan norāda, ka par pārsātinājumu kultūras notikumu jomā runāt esot pāragri: “Tāda sajūta rodas tādēļ, ka divus gadus nekas nav noticis, pasākumu nav vairāk kā pirms pandēmijas, bet nav noliedzams, ka rīkotāju aktivitāte ir liela, kultūras norises ir kārtīgas Latvijas kultūras vasaras līmenī. Šo pārsātinājumu vēl pastiprina tas, ka šovasar arī lielās kultūras iestādes piedalās vasaras pasākumu konkurencē, piemēram, lielo teātru sezona šogad turpinās arī vasarā,” piebilst J. Ķuzulis.
Starp kovida paģirām, karu un inflāciju
Tomēr pasākumu daudzuma spožā fasāde slēpj zemūdens akmeņus – pieaugušās izmaksas, pircēju paradumu maiņa un, visbeidzot, vasaras klimata nepastāvība uzliek kultūras jomai papildu slogu, tāpēc par veiksmīgu izķepurošanos no krīzes runāt pāragri. “Biļešu paradīzes” vadītājs J. Ķuzulis atzīst, ka vairāku apstākļu kopums pašlaik licis biļešu pircējiem mainīt ieradumus – nereti biļešu iegāde tiek atlikta uz pēdējo brīdi, bet reizumis cilvēki atsakās no kultūras pasākumu biļešu pirkšanas. “Nesenais laiks un arī joprojām notiekošais pasākumu un kultūras nozarē ir bijis ārkārtīgi sarežģīts. Kovids un tā “paģiras” ir tikai viens faktors. Otrs – Krievijas iebrukums Ukrainā, kas, protams, maina cilvēku ieradumus, skatījumu un prioritātes. Trešais – inflācija. Sadzīves izmaksas ir lielākas, visapkārt lasām bažas par rudeni un to, ka jākrāj naudiņa. Arī aukstais pavasaris nerosināja domu par saulainu vasaras pasākumu biļetēm. Tomēr nav mainījies tas, ka gan pirms kovida, gan pēc tā augsta līmeņa pasākumi ir pieprasītāki nekā citi. ”
Skeptiskāka par kultūras un pasākumu jomas veiksmīgu restartu ir “Hanzas perona” vadītāja I. Irbina. “Kultūras nozare pašlaik neatgūstas, ja skatāmies uz kopumu, nevis atsevišķiem notikumiem, piemēram, lieliem koncertiem. Dažu spilgtu notikumu veiksmi nevar attiecināt uz visiem. Labā ziņa ir tā, ka redzam šos atsevišķos, spilgtos piemērus, kas rāda, ka ejam pareizā virzienā, bet kopumā vēl neesam tur,” viņa teic “Kultūrzīmēm”. “Tā nenotiek, ka kultūras nozare, īpaši nevalstiskā, atjauno darbību pilnā mērā tieši tajā brīdī, kad valdība pasaka, ka nu var sākt kaut ko darīt. Otrkārt, šo atgriešanos pie agrākā ritma ietekmēja neparedzamais – karš Ukrainā. Tas iesita otro triecienu, kurā daudzi apstājās un teica – tagad mēs gaidīsim un skatīsimies, kas notiek. Īpaši tas atstāj iespaidu uz notikumiem iekštelpās – šajā gadījumā vasaras sezona nav veiksmes faktors, jo vasara nekad nav iekštelpām labvēlīgs laiks. Līdz ar to redzam, ka jūnijs, jūlijs, augusts nebūs iekštelpu mēneši. Ar bažām skatāmies uz rudeni, domājot par to, kā atjaunosies nozare. Nezināmais faktors ir arī jautājums par to, kā šajos apstākļos saglabāsies cilvēku pirktspēja.”
Kultūras cenas kāpj un kāps
Augošās izmaksas parasti nozīmē tikai vienu – kultūras pasākumu biļešu cenu pieaugumu. Kā apliecina J. Ķuzulis, jau tagad novērojams lēns kultūras pasākumu biļešu cenu kāpums. “Ņemot vērā lielo konkurenci, rīkotāji cenšas celt cenas pēc iespējas lēnāk un piesardzīgāk. Viņi saprot, ka pārlieku augstas cenas var atturēt cilvēkus no pasākumu apmeklējuma. Varu piekrist Dailes teātra direktora Jura Žagara nesen kādā intervijā paustajam, ka skatītājs vienmēr novērtē ieguldījumu un ieguldījums atmaksājas. Ja ir labs kultūras produkts, tad tas arī atmaksājas. Es nerunāju tikai par “augsto mākslu”, bet par visiem žanriem no teātra līdz šlāgerim.”
“Biļešu paradīzes” vadītājs pārskatāmā laikā gan nesola izmaiņas tirgotāja noteikumos, kas biļetes varētu sadārdzināt vēl vairāk. “Darām visu iespējamo, lai saglabātu esošos noteikumus, un centīsimies pie tā pieturēties pēc iespējas ilgāk. Negribam radīt papildu slodzi patērētājam.”
“Neizbēgami, kultūras pasākumiem cenas kāps, jo kāps norises vietu izmaksas siltuma, elektrības, gāzes pieaugušo izmaksu dēļ. Tāpat pieaugs apkalpojošā personāla izmaksas – no tehniskā personāla līdz garderobistiem,” spriež I. Irbina. Viņa norāda, ka arvien vajadzētu domāt par atsevišķu pandēmijas laikā veiksmīgi ieviestu atbalsta pasākumu turpināšanu, īpaši kultūrtelpām ar kritisku infrastruktūru. “Šogad mums ļoti palīdzēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kultūrvietu un sporta centru atbalsts, kas ļāva segt komunālās izmaksas līdz pat jūnija beigām. Šobrīd redzu, ka būtu nepieciešams turpināt “Altum” atbalsta programmu (Attīstības finanšu institūcijas “Altum” programma kopš 2019. gada. Kopējais finansējums – seši miljoni eiro. – A. K.) kultūras jomas uzņēmumiem. “Altum” programma bija iemesls, kāpēc cilvēki uzdrošinājās taisīt pasākumus, un tas noteikti ļautu nozarei elpot mierīgāk. Otrkārt, ja negribam nonākt pie tā, ka kultūra kļūst par ārkārtīgi ekskluzīvu lietu, mums ir jādomā par to, kā kopumā nozares, kurām ir kritiska infrastruktūra, spēs pārdzīvot komunālo maksājumu pieaugumu. Šobrīd diemžēl par kādu risinājumu nav dzirdēts.”
Izmaksas aug, par atlīdzībām – kaulējas
Mūziķes un mūzikas autores Katrīnas Dimantas jūnija koncertu kalendārā ir 27 notikumi, puse no tiem – privāti aicinājumi uzstāties, otra puse – publiski koncerti.
“No vienas puses, ir milzīgs prieks, ka atkal var spēlēt, ir ļoti daudz pasākumu – atkal varu brīvi uzstāties. No otras puses, ir ļoti drudžaina pārspīlētības sajūta. Liekas, ka visi šobrīd gatavojas rudenim, kad atkal varbūt visu vērs ciet. Man ļoti patīk spēlēt un iepriecināt cilvēkus, bet reizē – vairs nav brīvdienu. Gribētos, lai viss ir samērīgi. Tomēr negribu sūdzēties, jo ir labi, ka ir darbs.”
Vaicāta, vai šā brīža cenu pieaugums nozīmē, ka ilgāku laiku vārdzinātie mākslinieki saņem atbilstoši lielākas atlīdzības, mūziķe pauž – atlīdzība šobrīd netiekot līdzi dzīves sadārdzinājumam. “Esmu mēģinājusi prasīt mazliet vairāk, atbilstoši izdevumiem, degvielas izmaksām – aizbraukt uz koncertvietu vienkārši ir dārgāk –, bet pasūtītāji cītīgi kaulējas, mēģinot samazināt atlīdzības summu. Es saprotu arī pasākumu rīkotājus – dzirdu, ka viņiem nav naudas. Dzirdu arī, ka ir apgriezts kultūras budžets pašvaldībās, citur pat par pusi, salīdzinot ar 2019. gadu,” “Kultūrzīmēm” atklāj Katrīna Dimanta.
Korim kostīmus nešūs
Pēc divu gadu pārtraukuma pie skatītājiem šajā vasarā (no 29. jūlija) atgriezīsies pandēmijas dēļ divus gadus nenotikušie Siguldas opermūzikas svētki, kuru ietvaros skatītāji baudīs gan jauno talantu uzstāšanos, gan operas “Bohēma” iestudējumu ar operzvaigzni Maiju Kovaļevsku galvenajā lomā, gan kostīmu mākslinieces Ievas Kundziņas darināto skatuves tērpu izstādi. Svētku ilggadējais rīkotājs Dainis Kalns atzīst, ka bez pašvaldības atbalsta rīkot opermūzikas svētkus šajā laikā būtu ārkārtīgi grūti, varbūt pat neiespējami. “Protams, visos laikos, ir bijis jādomā par to, vai izdosies pārdot pietiekami daudz biļešu, tāpat vienmēr ir neziņa, vai piekritīs uzstāties tie mākslinieki, par kuriem esmu sapņojis. Tomēr šis laiks, no vienas puses, ir ļoti interesants, jo ir parādījušies jauni talanti, mākslinieki ir pieauguši profesionalitātē, bet, no otras puses, šobrīd nevar paredzēt, kā reaģēs skatītāji un vai būs aktīvi biļešu pircēji. Jādomā, ka klausītāju ieradumi šajā laikā ir mainījušies. Pagājušajā gadā rīkoju pasaulē pieprasītas operzvaigznes koncertu, taču skatītāju bija tikai nepilns tūkstotis, lai gan agrāk būtu bijuši pat trīs tūkstoši. Tomēr mans galvenais uzdevums ir katru gadu piedāvāt arvien pilnvērtīgāku programmu, nevis krist atpakaļ, vienmēr iepriecināt ar kaut ko jaunu un radošu.”
Opersvētku saimnieks atzīst, ka, par spīti vispārējam sadārdzinājumam, palielināt biļešu cenas negrasās. “Ir ļoti svarīgi, lai publikā būtu pēc iespējas vairāk cilvēku, kuriem šī mūzika ir saistoša un sirdij tuva un kuriem, iespējams, rocība ne vienmēr ļauj iegādāties dārgas biļetes, nevis tie, kuri var atļauties, piemēram, izdot 250 eiro par biļeti, bet mokoties gaida ārijas beigas. Darbojos pēc principa – labāk divsimt biļetes par 20 eiro, nevis divas par diviem simtiem.” Reizē D. Kalns atzīst, ka nevarot šogad atļauties palielināt mākslinieku honorārus. “Ja atnāk daudz publikas, mākslinieki saņem papildu piemaksas, taču šogad realitāte ir tāda, ka atlīdzības ir tādas pašas vai pat zemākas.” Svētku rīkotājs arī uzsver: “Privāta pasākuma būtība ir, ka vienmēr jāprot ekonomēt. Iespējams, piemēram, korim var izmantot lietotus citu izrāžu kostīmus, kā to dara arī, piemēram, Metropolitēna operā. Solistiem, protams, šujam jaunus. Apzinos, ka, rīkojot opermūzikas svētkus, esmu iejūdzies sava veida jūgā, un mana ģimene mani par to rāj. Saprotu, ka tad, ja šoreiz neizdosies piesaistīt vajadzīgo apmeklētāju skaitu, būs jāņem kredīts, taču no savas misijas neatteikšos.”
VIEDOKLIS
ULDIS AKSELRODS, festivāla “Saldus Saule” rīkotājs: “Saldus Saule” neizmantoja pandēmijas laika atbalsta pasākumus, centāmies turēties pašu spēkiem. Pandēmijas pauzē festivālu nevis atcēlām, bet pārcēlām, līdz ar to visas iepriekš nopirktās biļetes arvien ir derīgas. Prieks, ka cilvēki biļetes atdeva atpakaļ pavisam nelielā skaitā un mums nebija jāatdod par biļetēm iegūtie ieņēmumi. Pateicoties tam, esam varējuši šo laiku izdzīvot un šogad ar jaunu sparu rīkot festivālu. Tagad ir lielas cerības, ka beidzot viss atsākas un tik drīz nebeigsies. Protams, apstākļi šobrīd ir sarežģītāki – pēc degvielas cenu un kopējo izmaksu kāpuma rīkot festivālu ir krietni dārgāk. Turklāt biļešu cenu jūtami celt nevar, jo cilvēkiem divreiz lielāku algu neviens nemaksā, tomēr, tuvojoties festivālam, biļetes kļūs nedaudz dārgākas, nevaram ignorēt pašreizējo situāciju.”
