“Runa ir par naidu, kas sējas un izplešas ātrāk nekā pats vīruss!” Kultūras pasākumi ierobežojumu spīlēs 40
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc teju pusgada klusuma brīža, kad nevarēja notikt publiski kultūras pasākumi, 15. jūnijs, kad valdība lēma, ka ne tikai izstādes muzejos, bet arī teātra izrādes un koncerti atkal var notikt publikas klātienē, atnāca ar cerību, ka kultūras pasākumu jomas asinsrite atjaunosies – atdzims gan kultūras institūcijas, gan sev līdzekļus atkal varēs pelnīt skatuves profesionāļi – aktieri, mūziķi, dziedātāji, dejotāji, gaismotāji un citu radošo profesiju pārstāvji.
Diemžēl realitātē šo kultūras jomu atjaunošana neveicas raiti – kultūras pasākumu rīkotāji atzīst, pašlaik spēkā esošie kultūras (un arī citu) publisku pasākumu apmeklējuma ierobežojumi pasākumus lielākajā daļā gadījumu padara nerentablus, un daļa rīkotāju izvēlas no tiem drīzāk atteikties, gaidot labākus laikus, nevis ciešot zaudējumus.
Kultūra ar “zaļo” vai “dzelteno” kodu
Pasākums ar “zaļo” vai dzelteno” kodu – tā, līdzībās runājot, pašlaik kultūras pasākumu divus iespējamos ierobežojumu veidus dēvē to rīkotāji un apmeklētāji.
15. jūnija pieņemtie valdības apstiprinātie normatīvi nosaka divus publisku pasākumu tipus, kam piemērojami atšķirīgi ierobežojumi. Pirmie jeb “zaļie” ir pasākumi, kurus apmeklē tikai vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši skatītāji, uzrādot atbilstošu digitālo sertifikātu.
Tie notiek ar atvieglotiem drošības nosacījumiem – apmeklētājiem nav jāievēro divu metru distance, nav jālieto mutes un deguna aizsegi, pasākumā nav apmeklētāju skaita un norises laika ierobežojuma.
Otrie, pasākumi ar “dzelteno” kodu, paredzēti jaukta tipa publikai, kuros piedalās gan vakcinēti, gan Covid-19 pārslimojuši, gan pirms pasākuma Covid-19 testu veikuši apmeklētāji, uzrādot atbilstošu digitālo sertifikātu.
Šajā gadījumā pieļaujamais apmeklētāju skaits (saskaņā ar Ministru kabineta 22. jūnijā veiktiem grozījumiem normatīvos) ir 500 personas telpās un 1000 personas ārpus telpām.
Šādos pasākumos prasības pret rīkotājiem un apmeklētājiem jau ir krietni detalizētākas: jāievēro iepriekš noteiktās drošības prasības ( personalizētas sēdvietas, blakus sēdvietās var atrasties ne vairāk kā divas personas, kuras nav no vienas mājsaimniecības, un ne vairāk kā četras personas no vienas mājsaimniecības); sēdvietas rindās tiek izkārtotas, nodrošinot divu metru distancēšanos.
Turklāt pasākuma rīkotājam jāapkopo informācija par apmeklētājiem. Mutes un deguna aizsegu drīkst nelietot pasākumos ārpus telpām.
Aptaujājot kultūras pasākumu rīkotājus, skaidrs, ka lielākā daļa izvēlas rīkot tā dēvētos pirmā “zaļā” tipa pasākumus, aicinot tikai vakcinētos un Covid-19 pārslimojušos apmeklētājus, atzīstot – lai arī pirmais gadījums izslēdz no spēles lielu daļu iespējamo apmeklētāju, taču tomēr nozīmē mazākus zaudējumus un nepatikšanas, kādas rodas, rīkojot pasākumus, kurus var apmeklēt arī cilvēki, kam veikti kovida testi.
Pasākumu ierobežojumi – dārgs slogs rīkotājam un skatītājam
Vēl ir ļoti pāragri runāt par atgriešanos pie normāla pasākumu rīkošanas režīma, atzīst ne viens vien kultūras notikumu organizētājs.
Kultūrtelpas “Hanzas perons” direktore Ieva Irbina spriež: “Kādā ļoti šaurā nišā – piemēram, klasiskās mūzikas koncertu jomā – varētu rasties iespaids, ka darbība atjaunojusies par 100 procentiem, taču tādai vietai kā “Hanzas perons”, kurā ir raksturīgs ļoti dažāds kultūras notikumu spektrs, nevaram apgalvot, ka darbība pilnībā atjaunojusies.
“Hanzas perons” pašlaik organizē tikai pasākumus “zaļajā” režīmā – vakcinētiem vai kovidu pārslimojušiem cilvēkiem, un šai izvēlei ir ekonomisks pamatojums.
Šādi varam cerēt savākt iespējami lielāku zāles kapacitāti, kamēr “dzeltenie” pasākumi rīkotājam ir sarežģīti – ne tikai tāpēc, ka prasa papildu menedžēšanu, bet galvenais, ierobežo apmeklētāju skaitu, otrkārt, apmeklētājiem ir jāievēro distance, jāvalkā maskas.
Iznākumā ne apmeklētājs, ne mēs kā rīkotāji nejūtamies pārliecinoši. “Zaļajā” režīmā pasākumu rīkotājiem ir iespēja darīt, un tas ir labi, bet tas diemžēl nenozīmē, ka varam darboties agrākajā apjomā un intensitātē,” norāda I. Irbina.
Rēķini ir vienkārši – jo mazāk apmeklētāju, jo, vairāk, lai atpelnītu organizācijas izmaksas, jāpalielina biļetes cena jeb pašreizējam apmeklētāju skaitam ir jākompensē neesošie skatītāji.
“Ja mēs gribētu uztaisīt pasākumu ģimenēm, kura ieejas maksa agrāk bija 10 eiro, tad šobrīd, lai sarīkotu tādu pašu pasākumu ar tādu pašu iesaistīto sastāvu, vidējai biļešu cenai būtu jābūt 30 eiro. Tas nozīmē, ka vienai ģimenei apmeklēt šādu pasākumu kļūst par dārgu.
Ja pasākums ir “dzelteni zaļš”, tad viena biļete cilvēkiem, kuri veic testus, sadārdzinās vēl par 25 eiro. Šāds uzstādījums nevalsts pasākumu rīkotājam ir pārāk dārgs slogs.
Turklāt pašreizējā apmeklējuma ierobežojumu labirintā skatītājam un arī mums kā rīkotājiem ir sarežģīti navigēt aktuālajos nosacījumos. Iegādājoties biļeti, piemēram, uz koncertu, ir diezgan pamatīgi jāiedziļinās, uz kāda formāta pasākumu tu ej, un tas varbūt aizbiedē daļu auditorijas.”
Cerībā uz pavērsienu rudenī
Ne tikai privātā kultūras pasākumu sfēra, bet arī valsts atbalstītās profesionālu kultūras organizāciju pārstāvji atzīst, ka šobrīd jāpieliek krietni vairāk pūliņu, lai koncerti un izrādes ne tika atmaksātos, bet pat lai nenestu zaudējumus.
“Strādāt ir kļuvis grūtāk, jo klausītāju skaits ir samazinājies. Tāpat kā citu kultūras jomu pārstāvji, arī mēs kā akadēmiskās mūzikas koncertu rīkotāji jūtam spēcīgu pasākumu apmeklējuma ierobežojumu ietekmi,” atzīst Dzintaru koncertzāles vadītājs Guntars Ķirsis.
“Šobrīd ziņās dzirdam, ka vakcināciju pabeiguši nepilni 40 procenti iedzīvotāju, tātad vairāk nekā puse šobrīd sastopas ar ierobežojumiem. Pasākumi fiksētai publikai – distances ievērošana un testēšana – faktiski padara pasākumu rīkošanu pilnīgi neiespējamu, tāpēc varam rēķināties ar šiem nepilnajiem 40 procentiem vakcinētas publikas.
Protams, apstākļi liek manevrēt ar biļešu cenu – pieprasītajiem pasākumiem tā kļūst lielāka. Finansiālās iespējas ieviesušas iespējas arī viesmākslinieku izvēlē, turklāt ir vairākas valstis, no kurām ieceļošana nav vienkārša – starptautisku vakcinācijas sertifikātu saskaņošanas process ar Nacionālo veselības dienestu ir ļoti sarežģīts, arī daļai mūsu pastāvīgo apmeklētāju, klausītājiem no ārvalstīm šī paša iemesla dēļ apmeklēt mūsu koncertus šobrīd ir tikpat kā neiespējami.
Vasaras tūristu apjoms šovasar ir samazinājies par 90 procentiem – tūristi ir, bet viņi diemžēl nevar tikt koncertā. Priecājamies, ka vakcinēties ir devušies cilvēki, kuri ir gatavi to darīt, lai varētu baudīt profesionālo mākslu – mūziku, teātri.
Tomēr tai cilvēku daļa, kura ir nogaidoša vai pilnīgi pret vakcinēšanos, kultūras pasākumu apmeklējums acīmredzot nav izšķirošais faktors.
Rudenī šajā situācijā talkā varēs nākt tikai valsts dotācija vai atbalsts, lai vakcinēti cilvēki varētu apmeklēt pasākumus. Tomēr ilgstoša sabiedrības un publikas dalīšana nav veselīga, tāpēc ļoti gaidām pavērsienu pārliecināšanas procesā,” norāda G. Ķirsis.
Reģionos – grūtāk
Īpaši pasākumu apmeklējuma ierobežojumu grūtības izjūt reģionos, kur nereti cilvēku rocība ir mazāka, tāpēc biļetes cenas pieaugums nav risinājums.
Uģis Dadzis, Jūrkalnes dabas koncertzāles “Vējturu nams” vasaras koncertsērijas rīkotājs, norāda: “Pie šiem ierobežojumiem nav pārāk viegli radīt rentablu notikumu. Pirmkārt, 70 procenti biļešu pircēju nevar pirkt biļeti uz pasākumu vakcinētajiem un izslimojušajiem, tātad jārēķinās ar daudz mazākiem ieņēmumiem.
Šobrīd, ja nebūtu atbalsta no Valsts kultūrkapitāla fonda mērķpgrogrammas “KultūrElpa”, kurā iesniedzām savu projektu, kā arī atbalsta no vietējās sabiedrības – uzņēmējiem, kuri katrs nāk un palīdz strādāt kopēja labuma vārdā, skaidrs, ka būtu zaudējumi – lielāki vai mazāki, bet zaudējumi atkarībā no mūsu aicinātā mākslinieka vārda.
Varbūt atsevišķi ļoti populāri mākslinieki šobrīd var cerēt uz izdevumu atpelnīšanu, jo spēj sapulcināt daudz cilvēku, taču lielākajai daļai šis nav izdevīgs laiks. Īpaši tas jūtams reģionos, kur nevaram atļauties paaugstināt biļešu cenas, taču nav arī vēlmes atstāt vietējos iedzīvotājus bez kultūras pasākumiem.
Arī tā dēvētais “dzeltenais kods”, aicinot cilvēkus, kas veikuši testus, man kā rīkotājam nav interesants – distancēšanās, ierobežots apmeklētāju skaits, turklāt, ieviešot šo režīmu, ierobežojumiem tiek pakļauti arī vakcinēti cilvēki.
Reizē ir arī sajūta, ka “distancētie” pasākumi ir samocīti. Labāk gaidīsim, kad varēsim atgriezties pie tā režīma, kas bija 2019. gadā, – lai ir iespēja, kur cilvēki var būt kopā un justies patīkami. Cilvēki arī ir noguruši no distancēšanās.”
Ģimenes paliek aiz svītras
“Hanzas perona” direktore uzsver – lielākais izaicinājums šobrīd ir ģimenēm adresēto kultūras pasākumu rīkošana un apmeklēšana: “Ienākšana pasākumā kopā ar bērnu ir krietni sarežģītāka, nekā varētu domāt. Mums sociālajos tīklos raksta ģimenes, kuras, piemēram, vēlas ņemt līdzi uz pasākumu mazuli, sakot – mēs, abi vecāki, esam vakcinēti, bet bērns, protams, ne.
Diemžēl mums ir viņi jāsūta mājās. Pašlaik saskaņā ar noteikumiem ģimene, kurā ir bērni, jaunāki par 12 gadiem, var apmeklēt tikai jaukta tipa pasākumus, kuros paredzēta ieeja ar testiem, taču pasākumā ar “zaļo” kodu bērniem, jaunākiem par 12 gadiem, ieeja ir liegta.
Tā kā mēs rīkojam tikai pasākumus vakcinētiem un kovidu izslimojušiem apmeklētājiem, tas nozīmē, ka visi pasākumi, kuri bija plānoti ģimenēm, pie mums šobrīd nenotiks.
Šobrīd nav īsti skaidrs tas, kā bērni līdz 12 gadiem var apmeklēt “zaļā” tipa pasākumus, bet tas no kultūras pasākumu baudīšanas izslēdz ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus.”
Meklē alternatīvas
Pagaidām vasaras sezona ļauj meklēt alternatīvas, lai pulcētu iespējami lielāku apmeklētāju skaitu, rīkojot kultūras notikumus ārpus telpām.
“”Hanzas peronā” šobrīd esam izveidojuši āra terasi ar skatuvi – tas darīts ar domu par tālāku nākotni – ja nebūs iespējas rīkot pasākumus iekšā, tad mums ir plāns “B”, ka varam rīkot pasākumus ārā. Uzskatām, ka tā ir ne tikai mūsu atbilde pandēmijai, bet arī vasaras sezonai, jo vēsturiski vasara nekad nav bijusi iekštelpu pasākumu laiks.
Šobrīd cilvēkiem patīk šī ārtelpas vide – viņi labprāt nāk,” stāsta I. Irbina. 30. un 31. jūlijā “Hanzas perons” laikā, kad lielie mūzikas festivāli un lielkoncertu rīkotāji paziņojuši par pasākumu atcelšanu, aicina uz pirmo “pilsētas festivālu bez distances” ar nosaukumu “Var! Būt!”, pulcējot vairāk nekā 20 mūziķu apvienības, ieskaitot ārzemju viesus – britu tumšā kabarē grupu “The Tiger Lillies”, igauņu indīroka grupu “Ewert and The Two Dragons”, vācu minimālisma pianistu Niklasu Pašburgu, kā arī vietējos māksliniekus: poproka grupu “Carnival Youth”, džezfanka grupu “Very Cool People”, hiphopa mākslinieku Ozolu un elektroniskās mūzikas mākslinieci “Sign Libra”.
“Gan organizētāji, gan mūziķi, gan skatītāji ir burtiski izslāpuši pēc normālas, cilvēciskas un kulturālas laika pavadīšanas kopā,” saka viens no festivāla organizētājiem, pasākumu aģentūras “Ideju institūts” direktors Guntis Ērglis-Lācis.
“Ieilgušais dažādo ierobežojumu laiks lieliski ļāvis saprast, ka mūsdienu cilvēkam ir tik tiešām svarīgi kvalitatīvi atpūsties un socializēties ar līdzīgi domājošajiem, tādēļ arī pasākumu organizēšanai joprojām nevienkāršajos laikos apmeklētājiem piedāvājam iespēju izbaudīt pilnvērtīga vasaras festivāla sajūtu.”
Tikmēr arī citi pasākumu rīkotāji, protams, ir radoši, mēģinot eksperimentēt ar pasākumu formātu, piemēram, tiek veidotas muzikālas “pastaigas” vai pastaigu izrādes.
Tiesa, atsevišķos gadījumos pieredzēti mēģinājumi apiet likumu ar līkumu – par tradīciju uz mirkli kļūst, taču parādās arī pusdienas ar “muzikālo fonu” – būtībā tie paši pasākumi, tikai ar citu nosaukumu, jo pie galdiņiem noteikumi citi.
Uz šo kā konkurenci kropļojošu parādību gan asi reaģēja pasākumu nozares organizācijas – Pašnodarbināto mūziķu biedrība, “Latvijas pasākumu forums”, Latvijas Producentu savienība un Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienība – pēc viņu 10. jūlijā publicētās vēstules valdībai Ministru kabinets ierobežojumu cilpu savilka vēl ciešāk.
14. jūlijā pieņemti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai attiecībā uz publisko pasākumu norisi.
Normatīvais regulējums papildināts, arī nosakot, ka gadījumos, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē publisku pasākumu, uz apmeklētājiem attiecas publisku pasākumu apmeklēšanas nosacījumi.
Tādējādi arī sabiedriskās ēdināšanas vietā notiekoša pasākuma apmeklētājiem jāveic Covid-19 sertifikātu pārbaude.
Emocijas uzbango
Tikmēr ne viens vien pasākumu rīkotājs atzīst – ierobežojumu ievērošana uzjundī sakāpinātas emocijas publikā, sevišķi pasākumos, kuros notiek publikas “dalīšana”, un tas neatvieglo nedz biļešu tirgošanu, nedz pasākuma norisi.
Kā liecina prakse, nereti par neapmierināto apmeklētāju neapmierinātības izgāšanas mērķi kļūst ne tikai pasākuma rīkotāji, bet arī citi apmeklētāji.
“Lamas un pārmetumi par to, ka mēs maksimāli cenšamies ievērot valstī noteiktās prasības, lai pasākumi varētu notikt, šobrīd ir mana un kolēģu ikdiena,” raksta daudzu kultūras pasākumu radošā direktore, dzejniece un nu jau arī XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzvedumu “Mūžīgais dzinējs” koncepcijas autore Madara Gruntmane.
Viņa šajā vasarā organizē mūziķus un mākslinieku koncertus un izrādes Rīgas apkaimēs notiekošajā kultūras projektā “Stropi”.
“Mana komanda, kura jau vairāk nekā desmit gadus no visas sirds ir centusies radīt svētkus iedzīvotājiem dažāda mēroga pasākumos, šobrīd mācās adaptēties pandēmijas apstākļiem un turpina organizēt pasākumus brīvdabā kā vakcinētiem, tā arī nevakcinētiem cilvēkiem.
Tas, kas mani satrauc un apbēdina, ir agresija no cilvēkiem, kuriem nav sertifikātu. Apvainot tos, kuri ir vakcinējušies un kuri atrodas norobežotā zonā no pārējiem, saucot tos par “izredzētajiem” (pieklājīgākā versijā),” pieredzēs dalās M. Gruntmane.
Viņa vaicā: “Vai esat aizdomājušies, ka patiesībā šī norobežotā zona aizsargā jūs, samazinot risku jūs aplipināt, jo vakcinētie cilvēki vīrusu var pārnēsāt? Runa nav par vīrusu, runa ir par naidu, kas sējas un izplešas ātrāk nekā pats vīruss!”
